nokulties
nokulties -kūļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos; refl.
1.sar. Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
Piemēri«Kā būtu, ja mēģinātu vēlreiz nokulties malā?» ieminējās Andersons.
3.sar. Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
Piemēri..[speciālisti] dara viņu darbu, nokuļas ar sīkumiem.
4.parasti 3. pers.; reti Refl. → nokult1. Tikt nokultam.
PiemēriZupuru kapulaukā aug sarkanais āboliņš. Pats iesējas, pats nokuļas un tādā kārtā kļūst mūžīgs.
Avoti: 5. sējums