nokūpēt
nokūpēt -kūpu, -kūpi, -kūp, pag. -kūpēju; intrans.
1.Kūpot kvēpiem, sodrējiem, pārklāties ar tiem. Nokvēpt.
PiemēriPie tā [loga] uzkarināta lampa ar melni nokūpējušu cilindru.
1.1.Noputēt1.
PiemēriNūportā kuģis pārvērtās par melnu putekļu elli... viss nokūpēja, kuģinieki staigāja melnām sejām.
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
PiemēriNokūpēja tikai dūmi.. Drīz vien zem [motocikla] riepām zibēja šoseja..
2.1.Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm). Noputēt (2).
PiemēriGunda izgāž.. cisu maisu, ka putekļi vien nokūp.
2.2.Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
PiemēriNokūp svece.
2.3.pārn. Īsu brīdi izplatīties (par smaržu).
Piemēri..pīpenes vīst. Nokūp vien smarža - kā vītums rūgts.
3.parasti 3. pers.; reti Kūpot ziedputekļņiem, noziedēt.
PiemēriTā iet uz priekšu dienas te Dzelzkalnā. Nokūp rudzu ziedi..
Stabili vārdu savienojumiKa nokūp vien.
Avoti: 5. sējums