nokūpināt
nokūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem. Nokvēpināt.
PiemēriNokūpināt stiklu.
- Nokūpināt stiklu.
- Griesti pirtī nokūpināti melni.
- «Ģīmi jau esi nokūpinājis gan.» [Saka tēvs.] Nu arī Marčs ieskatās, ka Jancim pavisam melna mute..
1.1.Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
PiemēriSvece nokupinājusi sienu.
- Svece nokupinājusi sienu.
2.Nožāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
PiemēriDaniels: Alus man ir ielikts, bet vajadzētu nokūpināt vēl kādu zuti..
- Daniels: Alus man ir ielikts, bet vajadzētu nokūpināt vēl kādu zuti..
- ..dūmu smarža viņam atgādināja labi nokūpinātu cūkas šķiņķi.
Avoti: 5. sējums