nokūpināt
nokūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem. Nokvēpināt.
PiemēriNokūpināt stiklu.
1.1.Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
PiemēriSvece nokupinājusi sienu.
2.Nožāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
PiemēriDaniels: Alus man ir ielikts, bet vajadzētu nokūpināt vēl kādu zuti..
Avoti: 5. sējums