kristības
kristības -u, vsk. kristība, -as, s.; rel.
1.Reliģiska ceremonija, kurā bērnu vai pieaugušu cilvēku atbrīvo no grēka, padara par baznīcas locekli un parasti piešķir viņam vārdu. Tai sekojošās svinības, mielasts.
PiemēriVisām kristību ieražām cauri vijas zemnieka griba nodrošināt bērnam laimīgu dzīvi.
Stabili vārdu savienojumiDzert kristības.
1.1.parasti vsk. Reliģiska darbība, ar ko atbrīvo cilvēku no grēka un padara par baznīcas locekli.
PiemēriTo svarīgāko [mācītājs] pataupījis pašām beigām. Vienai meitai aizlakstiešos uzradies bērns, un to viņa gribēja pienest svētā kristība...
Stabili vārdu savienojumiKaujas (arī uguns) kristības. Pirmās kristības.
Avoti: 4. sējums