kristāltīrs
kristāltīrs -ais; s. -a, -ā
kristāltīri apst.
1.Ļoti tīrs, skaidrs, dzidrs. Kristālskaidrs (1), kristāldzidrs1.
PiemēriKristāltīrs stikls.
- Kristāltīrs stikls.
- No augsto, ar mūžīgu sniegu klāto kalnu galotnēm ielejās brāžas kristāltīras kalnu upes un strauti..
- Siltā laikā viņi reti kad pagāja avotam garām, neievilkuši dažus vēsus, kristāltīrus malkus.
- Brīnišķīga svētdienas pievakare: gaiss kristāltīrs, bulvāru koki nosarmojuši..
2.Ļoti tīrs, dzidrs (par skaņu).
PiemēriNedzirdēti instrumenti ar kristāltīru skaņu.. vija krāšņas melodijas varenā, saskanīgā simfonijā...
- Nedzirdēti instrumenti ar kristāltīru skaņu.. vija krāšņas melodijas varenā, saskanīgā simfonijā...
3.Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Kristālskaidrs (3).
PiemēriTomēr laikam es spētu panest daudz ko, ja tikai nebūtu šī virsraksta [rakstam avīzē]. «Kristāltīrais cilvēks...» Kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
- Tomēr laikam es spētu panest daudz ko, ja tikai nebūtu šī virsraksta [rakstam avīzē]. «Kristāltīrais cilvēks...» Kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
- Kristāltīra sirdsapziņa.. ir Cēlākais un stiprākais tevī..
- Ārēji paskarbais puisis nes sevī kristāltīru sirdi. Viņam sveši meli, liekulība, lišķība.
Avoti: 4. sējums