kristības
kristības -u, vsk. kristība, -as, s.; rel.
1.Reliģiska ceremonija, kurā bērnu vai pieaugušu cilvēku atbrīvo no grēka, padara par baznīcas locekli un parasti piešķir viņam vārdu. Tai sekojošās svinības, mielasts.
PiemēriVisām kristību ieražām cauri vijas zemnieka griba nodrošināt bērnam laimīgu dzīvi.
- Visām kristību ieražām cauri vijas zemnieka griba nodrošināt bērnam laimīgu dzīvi.
- Viņa [bērna māte] bija no tālas puses, tāpēc neviens no viņas piederīgajiem nebija varējis atnākt uz kristībām.
- pārn. Kad vēl Zupurs bija dzīvs, tad pirkās, mainījās, līkopus, kumeļu kristības un cūku bēres kopus dzēra.
- pārn. ..viņš pārveda lielo daļu Latvijas tirdzniecības flotes, piedalījās jaunā tvaikoņa kristībās un gāja tālāk, kā īsts kuģu krusttēvs..
Stabili vārdu savienojumiDzert kristības.
- Dzert kristības — Svinēt kristības.
1.1.parasti vsk. Reliģiska darbība, ar ko atbrīvo cilvēku no grēka un padara par baznīcas locekli.
PiemēriTo svarīgāko [mācītājs] pataupījis pašām beigām. Vienai meitai aizlakstiešos uzradies bērns, un to viņa gribēja pienest svētā kristība...
- To svarīgāko [mācītājs] pataupījis pašām beigām. Vienai meitai aizlakstiešos uzradies bērns, un to viņa gribēja pienest svētā kristība...
- «Šie ļaudis, kurus vakar un šodien kristījām, svēto kristību saņēma jau trešo reizi,» drūmi ierunājās vīrs, ko pēc apģērba vien varēja pazīt par Gaujas lībieti.
Stabili vārdu savienojumiKaujas (arī uguns) kristības. Pirmās kristības.
- Kaujas (arī uguns) kristības — 1. Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).2. Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Pirmās kristības — Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
Avoti: 4. sējums