notraukt
notraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu
1.trans. Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNotraukt putekļus no grāmatām.
1.1.reti Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
PiemēriViņa uzrausās kājās, ar brīvo roku notrauca svārkus..
1.2.Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
PiemēriViņu [meiteni] sajūsmināja.. Raimonda mati, apbiruši ar sniegu, ko viņa ar slēpju nūju notrauca no zariem.
1.3.Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) — par vēju.
PiemēriVējš notrauc putekļus no palodzes.
1.4.pārn. Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
PiemēriSarmīte bez apstājas čaloja. Kautrību, bailes, nedrošību vienā mirklī bija notraucis kāds spēcīgs, līksms, visu aptverošs vārds - mājas.
2.trans. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..iedziedas lāstekas, no jumta krizdamas, kad zēni tās notrauc ar slēpju nūjām.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) — piemēram, par vēju, šāviņiem.
PiemēriVējš notrauc pienenēm pūkas.
Avoti: 5. sējums