notraukt
notraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu
1.trans. Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNotraukt putekļus no grāmatām.
- Notraukt putekļus no grāmatām.
- Notraukt sniegu no saiņa uz kajslauķa.
- Vecmāmiņa slepeni notrauca pa asarai.
- ..viņa.. pāris reižu ar plaukstu pārlaida svārku apakšmalai, lai notrauktu gružus..
- ..viņš.. notrauc no pieres vēlu, uzbāzīgu mušu.
- ..ar piedurkni viņš notrauca druskas no galda zemē.
1.1.reti Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
PiemēriViņa uzrausās kājās, ar brīvo roku notrauca svārkus..
- Viņa uzrausās kājās, ar brīvo roku notrauca svārkus..
1.2.Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
PiemēriViņu [meiteni] sajūsmināja.. Raimonda mati, apbiruši ar sniegu, ko viņa ar slēpju nūju notrauca no zariem.
- Viņu [meiteni] sajūsmināja.. Raimonda mati, apbiruši ar sniegu, ko viņa ar slēpju nūju notrauca no zariem.
- ..viņš soļoja pa ceļmalas zāli, kurā rasu bija notraukušas Pakalna kājas..
- Klajumos vējš jau bija paguvis kokiem notraukt sniegu..
1.3.Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) – par vēju.
PiemēriVējš notrauc putekļus no palodzes.
- Vējš notrauc putekļus no palodzes.
- Vēji no kalna muguras sniegu bija notraukuši upītes lejā.
1.4.pārn. Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
PiemēriSarmīte bez apstājas čaloja. Kautrību, bailes, nedrošību vienā mirklī bija notraucis kāds spēcīgs, līksms, visu aptverošs vārds - mājas.
- Sarmīte bez apstājas čaloja. Kautrību, bailes, nedrošību vienā mirklī bija notraucis kāds spēcīgs, līksms, visu aptverošs vārds - mājas.
- Agros rītos tas [ķauķis] bieži ienāk dārzā un ar savu spēcīgo dziesmu notrauc miegu kā rasu.
- Bet tad [Ošu Anna] iekšēji saslējās un visu gļēvumu notrauca kā pūku no piedurknes.
2.trans. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..iedziedas lāstekas, no jumta krizdamas, kad zēni tās notrauc ar slēpju nūjām.
- ..iedziedas lāstekas, no jumta krizdamas, kad zēni tās notrauc ar slēpju nūjām.
- ..[bērni] purina jasmīnu zarus tā, ka ziedi birst kā sniega pārslas. «Kas tā par spēli!» tēvocis rājas. «Jūs notraucat visus skaistos ziedus!»
- Pašreiz kāpuri beidz iekūņošanos. Tie koku pamatnes zaros veido.. saaudumus. ..Šīs kāpuru ligzdas ir jānotrauc, jāierok zemē..
- Ar garo pirkstu pasniedzies, ratnieks notrauca papirosa galam pelnus uz galda..
2.1.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) – piemēram, par vēju, šāviņiem.
PiemēriVējš notrauc pienenēm pūkas.
- Vējš notrauc pienenēm pūkas.
- Pūta salts, mitrs vējš, notraukdams kokiem pēdējās nodzeltējušās lapas.
- ..karavīram pie kājām nokrīt mīnas notraukts ceriņzars..
- pārn. Gada vissarkanākais mēnesis atplandīja ar svētku karogiem un aizšalca, notraukdams beidzamās pīlādžogas un ozolu brūnganās lapas..
3.intrans. Notraukties1.
PiemēriNotraukt no kalna.
- Notraukt no kalna.
- Mašīna nepieturēdama notrauca garām.
- ..pieaug šņākoņa, vējš notrauc gar seju, tad klusums - un viņu priekšā stāvēja vilciens lieliem, gaišiem logiem.
Avoti: 5. sējums