sagrūt
sagrūt -grūstu, -grūsti, -grūst, pag. -gruvu; intrans.
1.parasti 3. pers. Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm). Sabrukt (1). Arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī.
PiemēriApkārt sprāga bumbas un sagruva mājas, aprokot zem drupām visus tos, kas laikā nepaguva paslēpties patvertnēs.
- Apkārt sprāga bumbas un sagruva mājas, aprokot zem drupām visus tos, kas laikā nepaguva paslēpties patvertnēs.
- Tagad šīs.. mājas ar sūnu apaugušiem jumtiem un lieveņiem saimniekgalā ir sagruvušas..
- Ceļā gadās daudz dzirnavu. Vairākas jau sen senis sagruvušas, un tikai dambji norāda to kādreizējo atrašanās vietu.
1.1.pārn. Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
PiemēriA. Kūreijs tic, ka vecās pasaules valstis sagrūs un strādnieku rokas pasauli uzcels no jauna.
- A. Kūreijs tic, ka vecās pasaules valstis sagrūs un strādnieku rokas pasauli uzcels no jauna.
1.2.pārn. Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
PiemēriCik cerību sagrūst! Kā saplaisā skanīgie zvani!
- Cik cerību sagrūst! Kā saplaisā skanīgie zvani!
2.Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Sabrukt (4).
PiemēriAp bufeti sagruva vesels lēvenis līksmu kungu.
- Ap bufeti sagruva vesels lēvenis līksmu kungu.
- ..piedarbā sagrūst apsējas mielasta baudītāji.
- Visi sagruvām zālē.
2.1.Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
PiemēriKuģa pakaļgals slējās aizvien augstāk, un zēnam virsū sagruva jauni ogļu gabali.
- Kuģa pakaļgals slējās aizvien augstāk, un zēnam virsū sagruva jauni ogļu gabali.
- ..viņam liekas, ka plosās neganta vētra. Tā tūdaļ nolauzīs visus šos tumšos, mēmos kokus un tie sagrūs viņam virsū..
- pārn. Pār mani sagrūst mēļa zibens sašķeltie padebeši..
Avoti: 7-1. sējums