Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sagrūst
sagrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu; trans.
1.Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
PiemēriSagrūst krēslus gar sienu.
1.1.Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
PiemēriSagrūst rokas līdz elkoņiem siltajā ūdenī.
2.Spiežot sadrupināt, sasmalcināt.
PiemēriSagrūst ķimenes.
3.Krītot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
PiemēriRītā piecēlies redzēju, ka mana labā roka sapampusi kā bluķis... teicu [mātei], ka.. kritu grants bedrē pie rijas un tur to sagrūdu.
Avoti: 7-1. sējums