sagrumbot
sagrumbot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Saraukt grumbās (seju, tās daļas). Būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
Piemēri..viņš.. man uzmeta neapmierinātu skatienu, paskurināja savu smago galvu un agrumboja pieri.
- ..viņš.. man uzmeta neapmierinātu skatienu, paskurināja savu smago galvu un agrumboja pieri.
- ..viņai vēl nebija četrdesmit gadu, bet grūtā dzīve jau bija sagrumbojusi viņas seju..
- pārn. ..pa logu istabā raugās majestātiska kalna sagrumbots vaigs.
- pārn. Un zirgs cienīgi brien kā kungs. Pēc tam, nodūris galvu, piebāž purnu pie ūdens,.. ar milzīgu plunkšķi metas peldus, apmet lielu loku, sagrumbodams ezera spožo gludumu..
Avoti: 7-1. sējums