sagrozīt
sagrozīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
PiemēriViņa svieda to [cepuri].. tik veikli, ka tā Andrām taisni uzkrita uz galvas... Andrs sagrozīja cepuri pareizi un tad pamāja, lai skuķis nosēstos.
1.1.Sākt, parasti pēkšņi, grozīt (ķermeņa daļu). Īsu brīdi grozīt.
PiemēriValdis sagrozīja platos plecus, bet neatbildēja.
2.Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, Sāktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
Piemēri..uzmācas nepatīkama sajūta - rakstnieks (un viņa dēļ arī skatuves mākslinieks) sagrozījis dzīves īstenību, kropļojis notēlotos cilvēkus.
2.1.divd. formā: sagrozīts Tāds, kas nepareizi atspoguļo (ko). Tāds, kurā izpaužas nepareizs (kā) atspoguļojums.
PiemēriSagrozīta faktu izpratne.
2.2.Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
Piemēri«..Tapiņš?» Klāvs.. ieprasījās. - «Topiņš!» sagrozītā uzvārda īpašnieks pārlaboja. «Par Tapiņu mani tikai ir iesaukuši.»
3.Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
Piemēri..virs jūras negaiss ceļas. Tas vējus sagrozīs..
Stabili vārdu savienojumiSagrozīt galvu.
Avoti: 7-1. sējums