sagriezties1
sagriezties [sagriẽzties] -griežos, -griezies, -griežas, pag. -griezos; refl.
1.Sākt griezties pa apli, ap kādu asi.
PiemēriVingrotājs lido virs paaugstinājuma un sagriežas gaisā kā korķu viļķis.
1.1.Sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām. Kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu).
PiemēriOrķestra grupa - akordeonists, pianists, saksofonists un bundzinieks bija sākuši pirmo valsi. Vismaz trīsdesmit pāru sagriezās dejā.
1.2.Sākt virpuļot (par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.). Pēkšņi rasties (par kā virpuli).
PiemēriAtvaros ūdens sagriežas virpuļos.
1.3.Sākties, parasti pēkšņi, un izraisīt vidē riņķveida kustības (parasti par puteni, vētru).
Piemēri..sāka snigt. Sākumā lielām pārslām, un beidzot sagriezās putenis...
2.parasti 3. pers. Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
PiemēriVirs skursteņa sagriežas dūmi.
2.1.Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
PiemēriZiedlapas [genciānām] iepumpurojumā parasti ir spirāliski sagriezušās..
2.2.Savīties (sprogās, cirtās) — par matiem.
PiemēriMati sagriezušies sprogās.
2.3.Savīties kopā. Arī samudžināties.
PiemēriVējš skrēja grūdieniem un atsevišķām brāzmām. Sagriezās murskulī kārkli..
2.4.Saritināties, sačokuroties, parasti bojājoties.
PiemēriBērza tāss ugunī sagriežas.
2.5.Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
PiemēriLaika tecējumā sienas nedaudz apsūbējušas, nomelnējušas, šur tur izkritis kāds mūra gabals.. Arī daži logu rāmji un ieejas durvis sagriezušās, bet citādi namiem nav vainas.
3.Sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem).
PiemēriVirs meža sagriežas kovārņi.
3.1.Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) — par vairākiem, daudziem.
PiemēriSpieķi un saulessargi pastiepjas gaisā. Ļaužu mudžeklis sagriežas ap Vilmerieni. Viņa vairās no sitieniem, klūp..
3.2.pārn. Sākt pievērsties (kam) — piemēram, par domām, sarunām.
Piemēri..visas runas sagriezās ap zeltu.
4.Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriJorens saldams sagriezās ar muguru pret vēju..
4.1.Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
PiemēriUpes vidū laipa sagriezās šķērsām, un Dace pazuda ūdenī.
4.2.Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā. Pavērsties vienam pret otru, citam pret citu.
PiemēriGovis sagriezušās barā.
4.3.Iesākt pūst no citas puses, iegriezties (par vēju).
PiemēriPēc trim četrām dienām jūras vējš sagriezies stipri dienvidu vakaros..
4.4.Kļūt pilnīgi citādam (par laikapstākļiem).
Piemēri..laiks ir nejauks sagriezies..
4.5.pārn.; sar. Pavērsties, izmainīties (parasti negaidīti, pēkšņi) — par norisi, apstākļiem.
PiemēriPēc universitātes beigšanas viņu gan atstāja zinātniskā darbā tepat Rīgā.. Taču drīzumā viss sagriezās šķērseniski, vajadzēja pamest aspirantūru un samierināties ar mazatalgotu, bezperspektīvu nodarbošanos.
5.Kļūt nelaipnam, īgnam.
PiemēriGarais Mārtiņš: Es nezinu, kāpēc tu vienmēr pret mani tāda vien kā ecēša... tu tāda vien sagriezusies. Piedurties nedrīkst. [Saka puisis meitai.]
Stabili vārdu savienojumi(Visas) iekšas sagriežas. Sagriezties (arī savīties, saritināties) gredzenā.
Avoti: 7-1. sējums