sagrīļoties
sagrīļoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Sākt, parasti pēkšņi, grīļoties. Īsu brīdi grīļoties.
PiemēriViņa sagrīļojās un pieķēra roku pierei. Laikam galva reiba..
- Viņa sagrīļojās un pieķēra roku pierei. Laikam galva reiba..
- ..Oļģerts paspēra soli atpakaļ, sagrīļojās un zaudēja līdzsvaru.
- Tanī mirklī Caune pavisam pagura un kājas sagrīļojās. Nespēdams noturēties, viņš tiešām pakrita..
1.1.Salīgoties, sašūpoties (parasti par priekšmetiem).
PiemēriŠķita, grīda sagrīļojās zem kājām, un nejauki iesāpējās galva..
- Šķita, grīda sagrīļojās zem kājām, un nejauki iesāpējās galva..
- Ierūcās motors, autobuss sagrīļojās. Mēs sākām braukt.
Avoti: 7-1. sējums