sagudrot
sagudrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt). Arī sadomāt1.
PiemēriTiklīdz noskrēja pali, Jurka sāka pētīt upi un sagudroja, ka vajagot palīst zem tilta, lai varētu paklausīties, kā, pāri braucot, tilts norīb.
1.1.Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
PiemēriPiekrastes ūdeņi jau pārklājās ar tik biezu ledus kārtu, ka bija jāšaubās, vai laiva to vairs maz spēs salauzt... Kaut tikai pienāktu laiva! Kaut ko sagudrotu!
1.2.Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
PiemēriViņš nebija nekāds runīgais klauns... Viņš.. nemācēja sagudrot smalkas replikas, asprātīgas reprīzes..
1.3.Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
Piemēri«Es nemaz nekur nesteidzos. Tu tikai visu sagudro...»
Avoti: 7-1. sējums