birt
birt parasti 3. pers., birst, pag. bira; intrans.
1.Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
PiemēriKrusa birst.
- Krusa birst.
- Milti birst.
- Putraimi birst.
- Sviedri mani ēd kā sālījums, un gruži birst azotē un aiz pleciem.
- Sniegs birst sīkām izkliedu pārsliņām.
Stabili vārdu savienojumiBirst kā no (pār)pilnības raga.
- Birst kā no (pār)pilnības raga idioma — Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Birt (biežāk krist) no debesīm (arī no gaisa) idioma — Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
1.1.Ritēt (par asarām).
PiemēriTrīni saprotu - aiziet dēls, varbūt uz ilgu laiku, tādēļ žēl, taču mātes sirds, birst asaras.
- Trīni saprotu - aiziet dēls, varbūt uz ilgu laiku, tādēļ žēl, taču mātes sirds, birst asaras.
- ..lielas, skaidras asaras cita pēc citas sāka steigšus birt pār abiem vaigiem.
Stabili vārdu savienojumiAsaras birst kā pupas.
- Asaras birst kā pupas — Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
1.2.pārn. Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Piemēri..kāpās modās dzīvība. No visām malām sāka birt cilvēki.
- ..kāpās modās dzīvība. No visām malām sāka birt cilvēki.
- ..pulks pavecāku gaidītāju sarosījās, sākdami.. raudzīties uz garo vagonu rindu, no kuras sāka birt laukā atbraucēji.
1.3.pārn. Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
PiemēriJautājumi bira nesakarīgi viens pēc otra, tā ka puika nespēja uz visiem atbildēt.
- Jautājumi bira nesakarīgi viens pēc otra, tā ka puika nespēja uz visiem atbildēt.
- Viņa runāja, runāja, runāja - vārdi bira kā no kaudzes..
2.Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
PiemēriCeriņi birst.
- Ceriņi birst.
- Zāle jau novītusi, puķēm ziedu vairs nav, lapas kokiem birst un birst bezgala ilgi.
3.Dot ražu. Tikt iekultam (par labību).
PiemēriŠogad labība.. labi birst.
- Šogad labība.. labi birst.
Avoti: 2. sējums