sabrukt
sabrukt -bruku, -brūc, -brūk, pag. -bruku; intrans.
1.parasti 3. pers. Sagāzties un pārvērsties drupās. Sagrūt (1). Arī brūkot nonākt avārijas stāvoklī.
PiemēriPēc kāda laika degošā māja ar troksni sabruka un liesmas saplaka.
- Pēc kāda laika degošā māja ar troksni sabruka un liesmas saplaka.
- «Ja ēkai nebūs stingri pamati, tā var sabrukt nelaikā, var uzgāzties pašam cēlājam uz galvas.»
- Plīts.. Veibānos galīgi sabrukusi, dūmi vairāk nāca istabā, nekā līda skurstenī..
- Tagad žogs vietām sabrucis, laika zoba skarts, un kāds izgruvumiem aizstādījis priekšā zaļas eglītes.
1.1.pārn. Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
PiemēriIr padzīts mūsu tautas ienaidnieks, Un sabrūk kāšu krusta vara melnā.
- Ir padzīts mūsu tautas ienaidnieks, Un sabrūk kāšu krusta vara melnā.
- Aleksandra dibinātā impērija.. pēc viņa nāves 323. gadā pirms mūsu ēras ātri sabruka..
- ..pēc tēva nāves no parādu nastas sabruka Dzenaušu lielā saimniecība.
1.2.pārn. Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
Piemēri..Hartmaņa teorijas par vāciešu pārākumu sabruka acīm redzot...
- ..Hartmaņa teorijas par vāciešu pārākumu sabruka acīm redzot...
- ..veikals, tas bija sapnis, laimes un labklājības simbols tais aprindās, kur Ernestīne bija augusi. Taču ilūzijas sabruka ātri.
- Stāvu drupu un putekļu apņemts, - Laikam jau nožēlojams Kā katrs, kam rožainie sapņi Sabrūkot aiziet bojā.
2.parasti 3. pers.; fiz., ķīm. Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
PiemēriAtklāti tādi mākslīgie radioaktīvie izotopi, kuriem sabrūkot izdalās ļoti daudz enerģijas.
- Atklāti tādi mākslīgie radioaktīvie izotopi, kuriem sabrūkot izdalās ļoti daudz enerģijas.
3.Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem). Saļimt.
PiemēriSabrukt uz ceļiem.
- Sabrukt uz ceļiem.
- Sabrukt uz dīvāna.
- Viņa pēkšņi sašļūk un sabrūk uz ķeblīša..
- Un atkal lode -.. Kā pļauta, kā aizcirsta meitene sabrūk - un kāri veseliem vāliem vējš sniegu tai putina pāri.
- Es cīnījos pret miega lavīnu ar visiem saviem fiziskiem un garīgiem spēkiem, bet par spīti tam, nereti sabruku pie aparāta ar Morzes atslēgu rokā.
- Džuma [suns] smilkstēja un laizīja man roku. Tad mēģināja izslieties uz priekškājām, izslēja purnu, bet sabruka.
3.1.Kļūt ļoti slimam (par ķermeņa daļām). Nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem).
PiemēriViegli varēja sabrukt nervi, salūzt dvēseles spēki tais bezgala garajās.. stundās.. uz operācijas galda..
- Viegli varēja sabrukt nervi, salūzt dvēseles spēki tais bezgala garajās.. stundās.. uz operācijas galda..
- Ernas veselība strauji sabruka. Bija tik baigi noskatīties, ka pēc katrām trim dienām viņa bija vēl vairāk izdilusi.
3.2.Zaudēt psihisku līdzsvaru, nonākt galējā depresijā (aiz smagiem pārdzīvojumiem).
PiemēriProtams, koncentrētā pasaules uztvere prasa lielāku nervu enerģijas patēriņu, un pirmajā brīdī šķiet, ka cilvēkam, raugoties uz visu caur palielināmo stiklu, vajadzētu sabrukt, nonākt trako mājā. Bet tā tikai šķiet.
- Protams, koncentrētā pasaules uztvere prasa lielāku nervu enerģijas patēriņu, un pirmajā brīdī šķiet, ka cilvēkam, raugoties uz visu caur palielināmo stiklu, vajadzētu sabrukt, nonākt trako mājā. Bet tā tikai šķiet.
- Viņa sakodusi zobus un cieši sakrustojusi rokas. Kā cietoksnis. Tikai nesabrukt, nelūgties, izturēt! Viņa nav vainīga.
- ..tad pārnāca tēvs. Un tikai tad māte sabruka raudās..
4.Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriTad atsprāga durvis.. Zilpelēkie durkļotām šautenēm rokās sabruka iekšā.
- Tad atsprāga durvis.. Zilpelēkie durkļotām šautenēm rokās sabruka iekšā.
- Pusdienlaikā ēdnīcā cilvēku sabrūk biezin biezs, oficiantes raujas kā apsvilušas..
- Zosis uzšaujas, klaigādamas sabrūk upē un vēl ilgi, kaklus stiepdamas, gadzina..
4.1.Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriDaujats: Man nebija nekāda dunča. Bet, kad man sabruka virsū sargi un sāka meklēt, tad atrada.
- Daujats: Man nebija nekāda dunča. Bet, kad man sabruka virsū sargi un sāka meklēt, tad atrada.
4.2.pārn. Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
Piemēri«Rudzi arī nāks pļaujami, un cik tad tālu agrīnie lini - ka nesabrūk reizē.» - «Nekur viņi mums nesabruks!» priekšstrādnieks atsaucās.. «Pēc notīm visu padarīsim.»
- «Rudzi arī nāks pļaujami, un cik tad tālu agrīnie lini - ka nesabrūk reizē.» - «Nekur viņi mums nesabruks!» priekšstrādnieks atsaucās.. «Pēc notīm visu padarīsim.»
- ..viņam pašam kārtojamas tūkstoš nepaveiktas lietas, kas sabruka pār galvu pēdējā mirklī.
Avoti: 7-1. sējums