Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sabružāt
sabružāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriBet Ārija smaidot domāja par tikšanos ar māti un rūpīgi pārlika rozes no rokas rokā, lai tās nesabružātu.
Avoti: 7-1. sējums