sabubināties
sabubināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.parasti 3. pers. Bubinot sazināties (par zirgiem).
PiemēriPiekalnē zirgi šķindina ķēdes un klusi sabubinās - stāsta cits citam, ka rīt svētdiena..
- Piekalnē zirgi šķindina ķēdes un klusi sabubinās - stāsta cits citam, ka rīt svētdiena..
- pārn. Bet vecaistēvs tikai kala. Cilāja zirgiem kājas. Sarunājās. Bet varbūt sabubinājās?
2.sar. Klusi runājot, sazināties.
PiemēriNetālu no Ģirta Kokzara gulēja divi kolhoznieki.., abi jau gados pavecāki vīri, abiem pāri četrdesmit, viņi klusi sabubinājās.
- Netālu no Ģirta Kokzara gulēja divi kolhoznieki.., abi jau gados pavecāki vīri, abiem pāri četrdesmit, viņi klusi sabubinājās.
Avoti: 7-1. sējums