Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iet
iet eju, ej, iet, pag. gāju; intrans.
1.Virzīties, liekot soļus (par cilvēku).
PiemēriLēni iet.
  • Lēni iet.
  • Ātri iet.
  • Iet kājām.
  • Iet steidzīgā gaitā.
  • Iet lieliem soļiem.
  • Iet pa ceļu.
  • Iet cauri mežam.
  • Iet no istabas ārā.
  • Iet gājiena priekšgalā.
  • Iet taisni uz priekšu.
  • Iet sešus kilometrus stundā.
  • Iet vienā iešanā.
  • Pēc brītiņa, it kā negribēdams, arī Andra tēvs piecēlās, un nu sākām atkal iet.
  • Helēna paņēma dvieli un gāja uz ezermalu.
  • Doņu māte redzēja šo pirmo gājienu. Viņa nezināja, uz kurieni mazie iet, bet tūliņ noprata, ka tā nav parasta iešana.
  • «Ā, ejiet! Trešās durvis pa labi!» Pie šīm durvīm Zigis apstājās un pagaidīja draugu. «Nu, ejam?» - «Ej vien pirmais,» Ēvalds mudināja.
  • Vai tad vienreiz vien pa šo ielu bija iets.
  • Ejot pēc azimuta, katra komanda centās visātrāk nokļūt norādītajā vietā.
Stabili vārdu savienojumiIet (arī kustas) kā adata (arī kā mazā adatiņa).
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriVilcēni iet dzert uz tuvāko ūdens krātuvi, ieminot diezgan labi saskatāmas takas, jo regulāri iet pa vienu un to pašu vietu.
  • Vilcēni iet dzert uz tuvāko ūdens krātuvi, ieminot diezgan labi saskatāmas takas, jo regulāri iet pa vienu un to pašu vietu.
  • Zirgs iet pilniem rikšiem.
Stabili vārdu savienojumiIet rikšos (arī rikšiem). Iet soļos (arī soļiem).
1.2.Doties projām.
PiemēriTēvs: Zelmiņ, nu tev jāiet. Tagad pie manis paliks Guste, kamēr māte atbrauks. Zelmiņa: Ja nu viņa paliek, tad varu arī iet.
  • Tēvs: Zelmiņ, nu tev jāiet. Tagad pie manis paliks Guste, kamēr māte atbrauks. Zelmiņa: Ja nu viņa paliek, tad varu arī iet.
  • Palīgstrādnieki pie mums nāk un iet, cik viņu nav mainījies gada laikā?
1.3.Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
PiemēriIet ciemos.
  • Iet ciemos.
  • Iet pusdienās.
  • Iet uz kino.
  • Iet sēnēs.
  • Nav kur iet.
  • «Vai tev šovakar kaut kur jāiet?» Zigis pēc brīža ievaicājās. «Nē, kur tad lai iet?» - «Nu tā, jaunam cilvēkam jau reizēm ir savas staigāšanas.»
  • Otrs draugs, kā uzkāpis piepilsētas kalnos, tā nav vēl atgriezies. Šoreiz nāksies iet uz tikšanos ar Pedagoģiskā institūta studentiem viņa vietā.
  • Mums jāiet dzīvē, jāredz, jāmācās Un jāpieņem, ko vien var gūt no tās.
  • Kaukēns: Bet ja nu Edvarts, kā sacīt, tās mājas.. negribētu atdot? Tēvs: Tad tu piektdien iesi pie tiesas. Izstāstīsi visu galu no gala, gan tad viņi zinās, kas darāms.
Stabili vārdu savienojumiIet dzīvē. Iet gulēt. Iet ļaudīs. Iet nāvē.
  • Iet dzīvē — Rrīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.
  • Iet gulēt — Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
  • Iet ļaudīs — Rrīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.
  • Iet nāvē idioma — Nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība. Izdarīt pašnāvību.
  • Iet palīgā — Palīdzēt.
  • Iet pie bikts rel. — Doties uz grēksūdzi.
  • Iet pie miera idioma — Gatavoties, kārtoties gulēšanai.
  • Iet pie tiesas novec. — Griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
  • Iet talkā — Doties uz talku. Arī palīdzēt.
  • Iet uzbrukumā — Sāk uzbrukt. Uzbrukt.
1.4.pārn. Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
PiemēriVar būt, ka tās ir tikai iedomas, Kas sirdi dedzina, man garām iedamas.
  • Var būt, ka tās ir tikai iedomas, Kas sirdi dedzina, man garām iedamas.
  • Tas miers, kas ilgi manī krāts, Iet, aiziet... Sadeg tavos matos.
1.5.Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
PiemēriIet darbā.
  • Iet darbā.
  • Iet skolā.
  • Katru vasaru iet ganos.
  • Kad Zigis sāka iet vakarskolā, Ēvalds nebija gribējis palikt draugam iepakaļ.
  • «Es darīju nepareizi, ka tik ilgus gadus paliku bez darba, mājās vien.. Ira tagad liela meita, var iet bērnudārzā, un es iešu strādāt.»
  • Mūsu ģimenē visi cēlušies no veciem zvejniekiem, arī mans tēvs, vecais Tazāns, gāja jūrā.
  • Frickalns man maksāšot divdesmit markas mēnesī un no septembra būšot jāiet par meitu, citādi... citādi..
  • Viņa gāja savas dienas gaitas, veica savus pienākumus nevainojami, nenosebodamās, neko neizlaizdama.
Stabili vārdu savienojumiIet darbos (retāk darbiniekos). Iet klaušās.
1.6.Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
PiemēriIet atvaļinājumā.
  • Iet atvaļinājumā.
  • Iet uz fronti.
  • Iet pensijā.
  • «Būtu es tavā vietā,» tēvs turpina, «noteikti ietu uz dārzkopības skolu. Padomā, kas tā par jauku specialitāti!»
  • Romāns saberzēja rokas, un sekoja cieša noruna, ka viņš ies uz Jankas brigādi.
  • Bet mēs taču esam jau lieli, Misei, vai ne? Pilngadīgi! Tu rudenī iesi zaldātos.
Stabili vārdu savienojumiIet armijā. Iet pie tēviem (arī senčiem).
1.7.Savienojumā ar «prom», «projām»: atstāt, pamest.
PiemēriIet projām no tēva mājām.
  • Iet projām no tēva mājām.
  • «Kārtīgi puiši,» Harijs sacīja. «Par lielāko daļu varam būt droši, savu darbu viņi zina un pildīs to apzinīgi. Bet mums vajadzētu panākt tādu stāvokli, lai neviens labprāt negribētu iet prom.»
Stabili vārdu savienojumiIet projām no dzīves.
1.8.trans. Savienojumā ar «ceļu»: virzīties uz priekšu (kādu gabalu).
PiemēriViņš gāja taisnāko ceļu, cauri centram.
  • Viņš gāja taisnāko ceļu, cauri centram.
  • pārn. Pēc gada virzās gads, plūst strauji dzīves ritums. Tas mūžos nezudīs, kas tautas ceļu iet.
  • pārn. Bet ja nu Vijai gribējās, lai viņš mācās un iet šo sāpju ceļu? Varbūt vēl pamēģināt? Tad arī auto stūre būs rokā.
  • pārn. Ģirt, es eju tālu ceļu tāpat kā tu... Kaut mēs būtu pēdējie. [Domā notiesātā pirms nāves soda izpildīšanas].
Stabili vārdu savienojumiIet savu (arī citu) ceļu. Iet taisnu ceļu.
1.9.sar. Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
Piemēri«Nākošajā, reisā laikam iesim uz Kubu. Laid līdzi!» Jā, kāpēc es nevarētu aizbraukt arī uz Kubu?
  • «Nākošajā, reisā laikam iesim uz Kubu. Laid līdzi!» Jā, kāpēc es nevarētu aizbraukt arī uz Kubu?
1.10.Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) – par kājām. Veidoties (par soļiem).
PiemēriKad jau nav galvas, tad neiet arī kājas un nekustas rokas..
  • Kad jau nav galvas, tad neiet arī kājas un nekustas rokas..
  • Skatieties, jauni puiši, kā meitām kājas gāja..
  • Raugies, šī vieta pie Brāķiem vēl atmiņās glabā Soļus, kas prata pa dzīvi tik priecīgi iet.
2.parasti 3. pers. Lidot (parasti prom) – par putniem.
PiemēriVai tu dzirdi, vai tu dzirdi - Šonakt zosis projām iet.
  • Vai tu dzirdi, vai tu dzirdi - Šonakt zosis projām iet.
  • Gulbji, iet.
3.parasti 3. pers. Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
PiemēriIet siļķu bari.
  • Iet siļķu bari.
4.parasti savienojumā ar verba nenoteiksmi. Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
PiemēriBijis skatīties mēnesi... Cik naivi meli! Kur tas dzirdēts, ka ietu kāds celties augšā no siltas gultas, lai ārā, saltumā, blenztu uz mēnesi?
  • Bijis skatīties mēnesi... Cik naivi meli! Kur tas dzirdēts, ka ietu kāds celties augšā no siltas gultas, lai ārā, saltumā, blenztu uz mēnesi?
  • Lai jel tas viņas Egils, staigā kaut vai kājām gaisā. Lai dara, ko grib. Es viņa dēļ neiešu galvu lauzīt.
  • Kas skaitīt ies - cik dienu smagu, Kad tuvs, kļūst tas, kas licies tāls?
Stabili vārdu savienojumiEj nu sazini.
  • Ej nu sazini idioma — Saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubas.
5.parasti 3. pers. Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
PiemēriVilciens iet ātri.
  • Vilciens iet ātri.
  • Lidmašīna līdz galvaspilsētai iet vienu stundu.
  • Šodien iet mākslinieku autobuss uz Inesi, un es gribu kādu gabalu pabraukties līdzi.
  • «Kapteiņa Vasnieka kuģis neies jūrā, jo kapteinis izguļ paģiras.» Aina vairākkārt atgriežas pie šīs domas, viņa atkārto ar ļaunu prieku: «Neies jūrā. Neies jūrā...»
  • Laba celtuve būs.. Cik miežu un linsēklu vezumu rudeņos neiet pāri [Daugavai]?
5.1.Atiet3.
PiemēriVilciens ies pēc 10 minūtēm.
  • Vilciens ies pēc 10 minūtēm.
  • Motorlaiva uz Pērnavu gāja rīta pusē.
5.2.Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
PiemēriBaļķi iet pa upi.
  • Baļķi iet pa upi.
  • Vējā smiltis iet pa gaisu.
  • Bumba iet pāri laukuma sānu līnijai.
  • pārn. Labo darbu stafete - tā iet pa visiem mūsu zemes uzņēmumiem, pa visām organizācijām.
  • Bērni brēca, vīrs rājās, putra gāja ugunī.
Stabili vārdu savienojumiIet ugunī.
  • Iet ugunī — Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).
5.3.parasti 3. pers. Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
PiemēriPulkstenis iet precīzi.
  • Pulkstenis iet precīzi.
  • Pulkstenis iet par ātru.
  • Pulkstenis iet par lēnu.
  • ..pie sienas karājās pulkstenis. Tas gāja nesteidzīgi, skaļi un pamatīgi noskaitot ik sekundi.
  • Plinte [šautene] neiet vaļā.
Stabili vārdu savienojumiIet kā pulkstenis. Iet kā smērēts. Iet vaļā.
  • Iet kā pulkstenis idioma — Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
  • Iet kā smērēts idioma — 1.sar. Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.2. Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
  • Iet vaļā sar. — Saka, ja šaujamierocis izšauj.
6.parasti 3. pers. Ritēt, arī paiet (par laiku, laika posmu).
PiemēriStundas iet.
  • Stundas iet.
  • Iet uz pavasara pusi.
  • Laiks gāja, bet Ģirts nerādījās.
  • Septiņas dienas nāca un gāja cita aiz citas. Beidzot pienāca pēdējā.
  • Pagāja vairākas nedēļas, pavasaris gāja uz priekšu, sētmalēs auga kupla zāle.
Stabili vārdu savienojumiPulkstenis iet uz vieniem (diviem utt.).
6.1.Par mūžu, tā posmiem.
PiemēriBet nu, kad mūžs jau gājis otrā pusē, Aizvienu [aizvien] biežāk Tebra prātā nāk..
  • Bet nu, kad mūžs jau gājis otrā pusē, Aizvienu [aizvien] biežāk Tebra prātā nāk..
  • Kā saule riet un mēness riet, tā mūžs uz beigu stundu iet.
7.parasti 3. pers. Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) – par parādībām dabā.
PiemēriMākoņi iet.
  • Mākoņi iet.
  • Mēness iet.
  • Saule lēnām iet uz rietu..
  • Aizdedzot Sarkanu liesmu, Ar neprāta burām Palu ūdeņi iet!
  • Iet saulīte vakara.
  • Pavasaris, pavasaris - Upes palo... Ledus iet. Purpurotie koku zari, Vējos šūpodamies, dzied.
Stabili vārdu savienojumiLedus iet.
8.parasti 3. pers. Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
PiemēriNo kopējā izvesto preču daudzuma apmēram 11 procenti iet eksportam.
  • No kopējā izvesto preču daudzuma apmēram 11 procenti iet eksportam.
8.1.Zust, tikt laistam zudumā (parasti kādas darbības rezultātā).
PiemēriRažošanas procesā daļa materiālu iet atkritumos.
  • Ražošanas procesā daļa materiālu iet atkritumos.
  • Paliek iespējas divas. Pirmā? Paklusi smiet, Palaist visu pa vējam, Kā saka: ja iet, tad lai iet.
8.2.parasti savienojumā ar «nost» Izkrist (par matiem, spalvu). Lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
PiemēriIet nost mati.
  • Iet nost mati.
  • Pavasarī dzīvniekiem iet nost vecā spalva.
  • Pārsauļotā āda vēlāk iet nost.
9.parasti 3. pers. Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).
Piemēri«Tā, lūk, iet,» kāds klusi saka. «Vēl viens kritis.»
  • «Tā, lūk, iet,» kāds klusi saka. «Vēl viens kritis.»
  • Ojārs uzbudinājās arvien vairāk. «Tā iet, kad meitēnus ieceļ par direktoriem un tiem no panākumiem sāk galva reibt..»
  • Dažreiz darbnīcā gāja īsti skaļi, vīri strīdējās,.. plātījās rokām, centās cits citu pārliecināt.
  • Domas šai karstumā darbojas kūtri, roka sāk drebēt. Un Pumpurs pirmo reizi nodomā, ka spēki viņam laikam pārlieku ātri iet mazumā.
  • «Cilvēki ar laiku tomēr kļūst apzinīgi.» - «Dzīve iet uz augšu!» Zigis piebalsoja.
  • No tā laika [kopš dēla nāves] ar mājām un vecīšiem iet uz leju.
  • Pašreiz saimniecībā plašumā iet rudens aršana.
  • Kamēr nav nelaime notikusi... kāja jau iet uz labo pusi, vajadzētu viņam doties projām.
  • Paula spēki gāja uz beigām. Puisis saprata, ka ar otru cilvēku uz muguras viņam neizpeldēt malā.
  • Bet lampa mirgoja - laikam petroleja gāja uz beigām.
  • Uz galu mana dzīve iet, Drīz sirds jau pukstēt rims..
  • ..nakts gāja savu gaitu, jūra šņāca, ledus krakšķēja..
Stabili vārdu savienojumiElle iet vaļā. Iet labumā. Iet mazumā.
9.1.Veikties. Klāties.
PiemēriIet labi.
  • Iet labi.
  • Iet slikti.
  • Neiet nekādā jēgā.
  • «Labāk pastāsti, kā jums gāja pa Vecumniekiem.».. - «Viss kārtībā.»
  • Lai cik grūta, tā tomēr bija pavisam cita braukšana nekā vakar naktī. Gaismā un no kalna lejup, kā aizvien, gāja vieglāk.
  • Kā Tev labi iet? Man iet labi.
  • Lai iet kā iedams, dzīvs jau zemē nelīdīsi.
Stabili vārdu savienojumiIet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu).
10.parasti 3. pers. Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).
PiemēriVisi norēķini iet caur krājkasi.
  • Visi norēķini iet caur krājkasi.
  • Formalitātes es paguvu jau nokārtot. Vajadzīgs vēl tikai jūsu paraksts. Oficiāli automašīna, protams, iet caur komisijas veikalu.
Stabili vārdu savienojumiIet cauri.
11.parasti 3. pers. Būt ievietojamam, ievirzāmam.
PiemēriSkapis neiet istabā iekšā.
  • Skapis neiet istabā iekšā.
  • Nagla viegli iet sienā.
11.1.Būt ietilpināmam, ietilpt.
PiemēriMucā iet 100 litru.
  • Mucā iet 100 litru.
Stabili vārdu savienojumiIet iekšā.
  • Iet iekšā idioma — Saka, ja var ieēst. Saka, ja kas garšo.
11.2.Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
PiemēriMētelis tikko iet mugurā.
  • Mētelis tikko iet mugurā.
  • Vai jaunie cimdi iet rokā?
  • Zābaki neiet kājās.
12.parasti 3. pers. Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).
PiemēriTelegrammas iet ātri.
  • Telegrammas iet ātri.
  • Vēstule ies pāris dienu.
12.1.Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
PiemēriPar viņiem rakstīja frontes avīzes, bet pirmajās līnijās no mutes mutē gāja viņu leģendārā slava.
  • Par viņiem rakstīja frontes avīzes, bet pirmajās līnijās no mutes mutē gāja viņu leģendārā slava.
  • Sūtnis:.. Krik-krik! Kā žagari lūst tavi balsti! Rīt šitā ziņa ies no valsts uz valsti.
13.parasti 3. pers. Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) – par ceļiem, takām.
PiemēriRedzi tur pretī, augšā tos stabus? Aiz tiem iet lielceļš.
  • Redzi tur pretī, augšā tos stabus? Aiz tiem iet lielceļš.
  • Tālu aiz siliem un gāršām ceļš iet augšā un lejā pa senjūras krastu.
  • Es.. iesēdos zirgā un sāku braukt. Ceļš man, atpakaļ braucot, gāja gar kapsētu.
Stabili vārdu savienojumiDurvis iet (arī ved).
13.1.Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
Piemēri«Nieki!» dedzīgi apstrīdēja optimists. «Ventai viscaur pa vidu iet tāds kā grāvis. Jāturas tikai tanī, un kārtībā!»
  • «Nieki!» dedzīgi apstrīdēja optimists. «Ventai viscaur pa vidu iet tāds kā grāvis. Jāturas tikai tanī, un kārtībā!»
  • Ērta vienvirziena kustība katrā maģistrāles pusē, kur pa vidu iet tramvaja sliedes.
  • Robeža iet taisni starp abām dzīvojamām ēkām.
14.parasti 3. pers.; sar. Tikt rādītam (par kinofilmu, lugu).
Piemēri«Šodien kinoteātri iet «Parmas klosteris,» viņa.. ierunājās sērīgi.... «Bet mēs jau netiekam...»
  • «Šodien kinoteātri iet «Parmas klosteris,» viņa.. ierunājās sērīgi.... «Bet mēs jau netiekam...»
Stabili vārdu savienojumi(Sa)iet kopā (ar kādu). Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet.
Avoti: 3. sējums