atiet
atiet -eju, -ej, -iet, pag. -gāju; intrans.
1.Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). imperf. Iet nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtiet no loga.
1.1.pārn. Atvirzīties nost (atpakaļ) — par ūdeni. Atkāpties.
Piemēri..jūra atiet. Kur septiņpadsmitā gadsimta sākumā bija Līvas upītes ieteka, tur tagad Līvas iela [Liepājā].
2.Atkāpties (par karaspēku).
Piemēri..tie [fašisti] atgāja, segdami savus vēl dzīvos automātistus, kas ierakās attālākās pieejās.
3.parasti 3. pers. Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) — par transportlīdzekļiem.
Piemēri..[meitene] ielēca trolejbusā, kas šai brīdī atgāja no piestātnes.
4.parasti 3. pers.; pareti Parasti savienojumā ar «vaļā»: atvērties. Atrist, atraisīties.
PiemēriLogs atgāja vajā.
5.parasti 3. pers. Atrasties virzienā nost (sānis) — piemēram, par ceļu, upi.
PiemēriMeža taciņa atiet no lielceļa.
5.1.Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) — piemēram, par zariem, augu saknēm.
PiemēriNo galvenās saknes [baltajām pupiņām] atiet sānsaknes.
Avoti: 1. sējums