atjāt
atjāt -jāju, -jāj, -jāj, pag. -jāju
1.intrans. Jājot atkļūt šurp. imperf. Jāt šurp. Jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriCeturtā dienā pie meža cirtējiem ieradās Janka. Viņš atjāja uz lepna meļņa.
2.intrans. Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtjāt nost no kraujas.
3.trans. Jājot (uz zirga), atvest (to).
PiemēriAtjāt kumeļu.
Avoti: 1. sējums