atīdēt
atīdēt parasti 3. pers., -īd, pag. -īdēja; intrans.
Īdot atsaukties (par govīm).
PiemēriGovs klusu atīdēja teļam.
- Govs klusu atīdēja teļam.
- Viņa [slaucēja] kaut ko dudina tām slaukdama, sukādama, barodama, un govis citkārt atīd pretī..
Avoti: 1. sējums