atirties
atirties -iros, -iries, -iras, pag. -īros
1.Refl. → atirt [1] (1). Atairēties.
PiemēriLaiva atirsies no tāles Sudrabainu zivju pilna.
- Laiva atirsies no tāles Sudrabainu zivju pilna.
2.Refl. → atirt [1] (2). Atairēties.
PiemēriZvejnieki atīrās no piestātnes.
- Zvejnieki atīrās no piestātnes.
- No krasta atīrās laiva un devās dīķim pāri uz salu.
Avoti: 1. sējums