atirt1
atirt -iru, -ir, -ir, pag. -īru; trans.
1.Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu). imperf. Irt šurp. Irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atairēt.
PiemēriAtirt laivu pie steķiem.
2.Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ). imperf. Irt nost (sānis, atpakaļ). Atairēt.
PiemēriAtirt laivu no krasta.
Avoti: 1. sējums