atirt2
atirt parasti 3. pers., -irst, pag. -ira; intrans.
1.Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
PiemēriAtirusi kabata.
1.1.pareti Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
PiemēriPuķainais lakatiņš [meitenei krītot] bija atraisījies, un mati, atiruši nekārtīgās šķipsnās, pamazām sārtojās sarkani.
Avoti: 1. sējums