atirt2
atirt parasti 3. pers., -irst, pag. -ira; intrans.
1.Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
PiemēriAtirusi kabata.
- Atirusi kabata.
- Viņa.. šuj blūzītei atirušu vīli.
- Ceļā maiss bija atiris un milti sākuši birt..
- Šis pulovers.. adīts no savādas, ne baltas, ne pelēkas un arī ne brūnas dzijas, apakšdaļā stingri atiris.
1.1.pareti Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
PiemēriPuķainais lakatiņš [meitenei krītot] bija atraisījies, un mati, atiruši nekārtīgās šķipsnās, pamazām sārtojās sarkani.
- Puķainais lakatiņš [meitenei krītot] bija atraisījies, un mati, atiruši nekārtīgās šķipsnās, pamazām sārtojās sarkani.
Avoti: 1. sējums