Paplašinātā meklēšana

Meklējam iet.

Atrasts vārdos (553):

Atrasts vārdu savienojumos (201):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā.
(Pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā. Apjukt.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Likties (arī ielikties, nelikties) gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā.
(Ie)spert (arī (ie)celt sar.) (savu) kāju (arī kājas) (Ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
Uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
Uz otru kāju (ieliet, iedzert) (Ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
(Pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt. Nelietderīgi izmantot.
(Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(No)laist dibenā (No)gremdēt. Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
(No)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
Izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
Izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
Iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
(Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš. Pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad pāriet uz citu nomas vai darba vietu.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
Naga valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
infikss Afikss, ko ietver vārda saknē.
Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp. _imperf._ Airēties šurp Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu). _imperf._ Airēt prom. Airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp _imperf._ Airēt šurp Airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizairēties Airējoties attālināties. _imperf._ Airēties prom. Airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
aizdzīt Aizart (vagu) ciet.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.). _imperf._ Mest ciet.
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.). _imperf._ Lipināt ciet. Aizlīmēt.
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
aizkāpt Aiziet (kur, pie kā, u. tml.).
atstāties Aiziet (no darba, amata).
aizstaigāt Aiziet (parasti lēnām).
iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
noiet Aiziet (uz kurieni, kur u. tml.).
Izņemt atvaļinājumu Aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. uml.).
sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
Pazaudēt galvu Aiziet bojā, krist kaujā.
Atrast kapu Aiziet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
Izputēt no zemes virsas (arī no pasaules) Aiziet bojā.
Izputēt no pasaules (arī no zemes virsas) Aiziet bojā.
Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) Aiziet bojā.
Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsus (biežāk virsas) Aiziet bojā.
Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) Aiziet bojā.
Nolikties uz auss Aiziet gulēt.
Aiziet par tālu Aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
Aiziet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
Aiziet vējā Aiziet zudumā.
Aiziet vējā Aiziet zudumā.
aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizkustēties Aiziet, aizvirzīties. _imperf._ Kustēties prom. Aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Pacelt cepuri Aiziet, atstāt (ko).
Pacelt cepuri Aiziet, atstāt (ko).
Aiziet ar garu degunu Aiziet, neiegūstot cerēto, nekā nedabūjot.
aizvākties Aiziet.
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
aizmaldīties Aizklīst, aiziet (par domām, iztēli u. tml.).
atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
aizplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu. _imperf._ Plombēt ciet.
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu). Vairs nelietot, neizmantot (ko).
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu). Aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
aizķepēt Aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu. Aizķepināt. _imperf._ Ķepēt ciet.
atplūst Aizplūst (no kādas vietas).
maksts Aizsargapvaiks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri).
Aizlikt priekšautu (priekšā) Aizsiet priekšautu,.
Aizlikt priekšautu (priekšā) Aizsiet priekšautu.
aizsieties Aizsiet sev (ko) priekšā.
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt. _imperf._ Naglot ciet.
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi). Aizļinkāt.
aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi). Aizļipot.
noskriet Aizskriet (uz kurieni, kur u. tml.).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. _imperf._ Dambēt ciet.
mīnēt Aizsprostot (ko) ar mīnām. Gatavot uzspridzināšanai (ko), novietojot mīnas.
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā. Aizstāt ko citu.
dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju. Tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā.
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
Vest lietu (arī prāvu) Aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās.
aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.). Novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi. _imperf._ Korķēt ciet.
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus). _imperf._ Tepēt ciet.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
nosprausloties Aizturēti nosmieties.
sprauslāt Aizturēti smieties.
spurgt Aizturēti smieties.
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). _imperf._ Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām). Aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
akmenājs Akmeņaina vieta.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta. Alkšņu mežs.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko lieto augsnes mēslošanai.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
Silta vieta (arī vietiņa) Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
Silta vieta Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
nomenklatūra Amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances. Amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve. Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
antikvariāts Antīku lietu veikals.
kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta. Aproce (2).
herma Apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots sengrieķu dieva Hermesa galvas skulpturāls attēls.
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
rozete Apaļā, plašā mezglā sasieta lente.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
kape Apavu cietā daļa virs papēža.
kapenes Apbedījumu vieta.
rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās Apcietināt, arestēt.
Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
paņemt Apcietināt, arestēt. Vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
Sabāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
Likt aiz restēm Apcietināt, ievietot cietumā.
nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
Ņemt ciet Apcietināt.
Saņemt ciet Apcietināt.
Saņemt ciet Apcietināt.
Iebāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt. Notiesāt.
saķert Apcietināt. Notvert un atņemt brīvību.
cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu.
Lauku centrs Apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu lauku apvidu.
miests Apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, pilsētciemats).
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku). Arī nometināt (1).
izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus). Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
Rampas gaisma Apgaismojums, ko rada rampā novietoti gaismas avoti.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu.
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
Pie gaismas Apgaismotā vietā.
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem). Nogulēties.
pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
sietuve Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
Mest (arī lekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
apsūtīt Aplaist (apkārt). Aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne.
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u.tml.
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
aplieties Apliet sevi, savu apģērbu.
apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
Maģiskais aplis Aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā). Novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
kakts Apmešanās vieta. Dzīvesvieta. Miteklis.
novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga).
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
aplobīt Apmizot (visapkārt vai vairākās vietās).
klimstēt Apnicīgi riet.
iežogot Apņemt no vairākām vai visām pusēm (kādu vietu).
apjozt Apņemt, apsiet (ap ko).
ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši).
paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
Saiet kopā Apprecēties (ar kādu). Uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
Iziet tautās Apprecēties (par sievieti).
Iziet par sievu Apprecēties (par sievieti).
(Iz)iet tautās Apprecēties (par sievieti).
Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
Iet pie kāda Aprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sariet Apriet, parasti stipri.
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
apsājs Apsēm apaugusi vieta.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību).
nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri).
apsieties Apsiet sev (ko).
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
pieturpunkts Apstāšanās vieta.
pleķis Apstrādājams zemes gabals. Arī kādas teritorijas vieta, laukums.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
adrese Apsveikuma raksts glītā ietērpā.
bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīvesvieta. Zaņķis.
apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
apsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
ola Apvalkā ietverta olšūna.
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
kakts Apvidus (parasti nomaļš). Nomaļa vieta (kādā teritorijā). Nostūris.
rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
aizpurvs Apvidus, vieta aiz purva.
aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā.
pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
federācija Apvienība, kurā ietilpst biedrības, organizācijas.
brālība Apvienība, kurā ietilpst vienas konfesijas ticīgie.
hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi. Apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi). Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
Atrast sevi Apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
Deju grīda Ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu). Iekarot.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp. _imperf._ Stiept šurp. Ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu. Arī dangāt.
(Tikko) (pa)vilkt kājas Ar grūtībām iet.
(Tikko) vilkt kājas Ar grūtībām iet.
izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
(Tikko) spēt (arī varēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu). Padzīt.
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
pārkomandēt Ar komandu, rīkojumu u. tml. pārvietot (kādu uz kurieni, pie kā, kur).
uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
apaudze Ar krūmiem, zāli apaugusi vieta.
kūlājs Ar kūlu (1) klāta vieta.
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
mīlēt Ar labpatiku lietot (ko).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
Mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt. ..
likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi. Ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. _imperf._ Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ceļš, ciemats).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp. _imperf._ Mest šurp. Metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Atsviest.
nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.). Nosviest (1).
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
izmest Ar metienu novietot.
pamest Ar metienu novietot.
pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur). Pārsviest (3).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzsviest (1).
mežaine Ar mežu apaugusi plaša zemiene. Ar mežu apaugusi vieta.
klajums Ar mežu neapaugusi vieta.
klajs Ar mežu. neapaugusi vieta. Klajums.
motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
nezāliene Ar nezālēm apaugusi vieta.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
Ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
cienīt Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp. _imperf._ Dabūt šurp. Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Spiest sevi Ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
ieblīvēt Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt (1).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest). Stiept (4).
notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīt (2).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīties (2).
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
peilēt Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
laulība Ar reliģisku ceremoniju noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni.
mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
Saules meita Ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
sijāt Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās. Virzīt (ko) cauri sietam.
atsist Ar sitienu atvirzīt šurp. Ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā).
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
aizspert Ar spērienu attālināt. _imperf._ Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp. _imperf._ Spert šurp. Ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tad.).
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
spridzināt Ar sprādzienu graut, daļīt, pārvietot, arī iznīcināt.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.). Ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
Pagrūst zem deguna Ar strauju kustību novietot acu priekšā.
pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp. _imperf._ Sviest šurp. Ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
nosviest Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.). Nomest (1).
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
pasviest Ar sviedienu novietot.
izsviest Ar sviedienu novietot. Izmest (3).
pārsviest Ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzmest (1).
atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
aiztriekt Ar triecienu attālināt. Ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp. Ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
atvilnīt Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp. _imperf._ Vēdīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp. Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu) _imperf._ Ārdīt vaļā.
izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta.
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums.
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
gotika Arhitektūras un tēlotajās mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 15. gadsimtam.
liniments Ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām.
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstis, piemēram, Francijā).
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
benzoskābe Aromātiska skābe, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā.
aizart Arot aizpildīt _imperf._ Art ciet.
atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
Brīvā dabā Ārpus telpām. Ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
arsēniks Arsēna oksīds, ko lieto medicīnā un tehnikā.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
kurss Ārstniecības procedūras, medikamenta lietošanas cikls.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
Vieglā artilērija Artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
krīze Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
zaķzivs Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, zaķzivis.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
izņirgāt Asi izsmiet, izzobot.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas. Attiecīgā siera šķirne.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar pienenei līdzīgiem ziediem (piemēram, cietpiene, mīkstpiene, rūgtpiene).
zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
atstutēties Atbalstīties, atslieties.
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu). Attiecīgais laika posms.
atmīnēt Atbrīvot (kādu vietu) no mīnām.
atkarot Atbrīvot (no kādas ietekmes, varas).
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
dot Atbrīvot (vietu), ļaujot izmantot (citam).
atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku). Atraisīt.
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes. Kļūt laicīgam.
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
Izsaukuma zīme Atdalītājpieturzīme (!).
Jautājuma zīme Atdalītājpieturzīme (?).
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
iet Atiet (3).
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā).
atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
apkust Atkust, nokust (visapkārt vai vietumis).
atkusums Atkususi vieta.
gandarījums Atlīdzība (cietušajam).
izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
aplupināt Atlupināt (visapkārt vai vairākās vietās).
aplupt Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
Atdot savu vietu Atļaut citam ieņemt savu vietu, izmantot savu stāvokli u. tml.
Atdot savu vietu Atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu.
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā. Arī iedalīt (zemi).
atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba. Piešķirt atvaļinājumu.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
atvilt Atmānīt, atvilināt šurp. Atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
noraisīt Atmisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā.
atrist Atnākt vajā (par ko sapītu, sasietu). Atraisīties.
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
laineris Ātra daudzvietīga pasažieru lidmašīna.
sliept Ātrā gaitā iet, arī skriet.
izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā).
Vēja slota Ātra straujas dabas sieviete.
Vēja slota Ātra, straujas dabas sieviete.
atšņorēt Atraisīt (ar auklu sasietus apavus). _imperf._ Šņorēt vaļā.
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu).
atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
Atrasties iepriekšējā apcietinājumā Atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz ceļiem Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
Stāvēt uz galvas Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz rokām Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
kustēties Atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā.
novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
riksis Ātri (skriet).
aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
aizdiebt Ātri aizskriet. _imperf._ Diebt prom. Ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlobt Ātri aizskriet. Arī aizbēgt.
apmesties Ātri apiet, apskriet (ap ko, kam apkārt).
aplobt Ātri apskriet (ap ko, kam apkārt).
aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
atlingot Ātri atnākt, atskriet
atcilpot Ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
atrikšot Ātri atskriet (par cilvēku).
atdiebt Ātri atskriet šurp. _imperf._ Diebt šurp. Ātri atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atlobt Ātri atskriet.
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
ielingot Ātri ieiet, ienākt, ieskriet.
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā). Arī iebēgt.
lēkšot Ātri iet, arī skriet.
sperties Ātri iet, arī skriet. Spert (5).
spert Ātri iet, arī skriet. Sperties (3).
lidot Ātri iet, ritēt (par laiku, laikposmu).
sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
šķīt Ātri iet, skriet, braukt.
lingot Ātri iet, skriet.
Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Ātri iet, skriet.
Ļaut (arī dot) kājām vaļu Ātri iet, skriet.
Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Ātri iet, skriet.
Dot kājām ziņu (arī vaļu) Ātri iet, skriet.
izlingot Ātri iziet, iznākt, izskriet.
izlēkšot Ātri iziet, izskriet.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
izlobt Ātri izskriet. Arī izbēgt.
nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nolēkšot Ātri noiet, nonākt, arī noskriet.
nocilpot Ātri noiet, nonākt, noskriet (par cilvēku).
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet.
nolikties Ātri noskriet (lejā).
norikšot Ātri noskriet (par cilvēku).
nolobt Ātri noskriet.
aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizskriet.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties.
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
paskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
aizlidot Ātri paiet, aizritēt (par laiku).
pacilpot Ātri paiet, paskriet (par cilvēku).
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
pārlingot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
pārlikties Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlobt Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārrikšot Ātri pārskriet (par cilvēku).
pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārlobt Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārlikt Ātri pārskriet.
Ieskriet (arī saskrieties) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
Saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs Ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu). Pēkšņi sastapties (ar kādu).
ieskriet Ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
pārskriet Ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu).
pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
traukt Ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko).
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
parikšot Ātri paskriet (par cilvēku).
palobt Ātri paskriet. Arī pabēgt.
pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
rikšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
likt Ātri skriet.
miegt Ātri skriet.
lobt Ātri skriet. Arī bēgt.
Locīt kājas Ātri skriet. Arī dejot.
uzlingot Ātri uziet, uznākt, uzskriet.
uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzsperties Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt. _imperf._ Diegt ciet.
traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
iedrāzties Ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem).
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt. _imperf._ Drāzties prom.
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp. _imperf._ Drāzties šurp.
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko).
nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
drāzties Ātri, steigā skriet.
drāzt Ātri, steigā skriet. Drāzties.
nesties Ātri, steigā skriet. Drāzties.
aizjozt Ātri, strauji aizskriet. _imperf._ Jozt prom. Ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u.tml.).
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp. _imperf._ Jozt šurp. Ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
izjozt Ātri, strauji izskriet cauri (kam), caur (ko).
nojozt Ātri, strauji noskriet, arī noiet, nonākt.
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt.
piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
uzjozt Ātri, strauji uzskriet.
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt. _imperf._ Diegt prom. Ātri skrienot, nokļūt (.kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp. _imperf._ Diegt šurp. Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
padiegt Ātri, veikli paskriet.
piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
diegt Ātri, veikli skriet.
uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet.
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet. Ātri braukt.
izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet. Ātri nobraukt.
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet. Arī ātri uzbraukt.
atrieties Atriet.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam. Mazliet iegrimt.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
laukums Atsevišķa vieta (kādā platībā).
ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā). Mazs zemes gabals.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
nosiet Atsiet un noņemt (ko apsietu).
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
atbizot Atskriet (par cilvēku).
atļipot Atskriet (parasti par zaķi). Atļinkāt.
atļinkāt Atskriet (parasti par zaķi). Atļipot.
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
Piekaramā (arī priekškaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Priekškaramā (arī piekaramā) atslēga (arī slēdzene) Atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
Piekaramā (retāk priekškaramā) atslēga Atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
atstutēt Atsliet (1).
atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
uzslieties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas. Piecelties (2).
celties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
piecelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
malēnieši Attālas, nomaļas vietas iedzīvotāji.
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
piekrāsot Attēlot (faktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu faktu, notikumu u. tml.).
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
Vietējais laiks Attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
Vietējais laiks Attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
Relatīvais vietniekvārds Attieksmes vietniekvārds.
Relatīvais vietniekvārds Attieksmes vietniekvārds.
dinamika Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
Uzsist lietussargu (arī saulessargu) Atvērt lietussargu, saulessargu.
ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu Pelt, niecināt.
izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Atzīt par nepiemērotu.
iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šērsām tā garenvirzienam.
rēta Audu bojājuma vieta (augiem).
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim. Sietava.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām.
pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās. Izaudzināt (1).
žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis.
ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnaugi.
ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnmīļi.
mitraudži Augi, kas aug mitrās, slapjās vietās.
Pusēnas augi Augi, kas labi attīstās daļēji aizēnotās vietās.
kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
Kompasa augi Augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā.
sēklkopība Augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
Lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni. Lietaskoks (1).
aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
cietlapis Augs ar cietām lapām.
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
sala Augstāka vieta (purvā, pļavā).
sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem. Lēņa kungs.
salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
darsonvalizācija Augstsprieguma un augstfrekvences strāvas lietošana ārstniecībā.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
Acs kaktiņš Augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta. Sejas, acu daļa ap šo vietu.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
ganības Augu barības iegūšanas vieta (savvaļas dzīvniekiem).
prīmula Augu dzimta, kurā galvenokārt ietilpst daudzgadīgi sauszemes vai ūdens augi (piemēram, bezdelīgactiņas, gaiļbiksītes, sermulītes).
ozolpaparde Augu dzimta, kurā ietilpst augi ar īsu, ložņājošu sakneni un (parasti) plīvuru.
pūslene Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi (piemēram, pūslene, kreimule).
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
gundega Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, arī krūmi.
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
bērzs Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās.
olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
vistene Augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
biezlapji Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi).
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
neļķe Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi (piemēram, neļķes, gauri, virzas).
ziemciete Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi daudzgadīgi augi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
laurs Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām.
riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
lini Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
balanda Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, bietes, spināti, balodenes.
brūklene Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzērvenes, mellenes, zilenes.
kāpnīte Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, flokši, kāpnītes.
madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
mistrs Augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
saime Augu kopums (kādā teritorijā, vietā). Neliela audze.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
Arktiskais laiks Aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
Sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
Sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
Sastingt (biežāk sasalt) (kā) kramā Aukstumā kļūt ļoti cietam.
pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
ataulekšot Aulekšojot atklāt šurp. _imperf._ Aulekšot šurp. Aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
noaulekšot Aulekšos noskriet.
pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atauļot Auļojot atkļūt šurp _imperf._ Auļot šurp. Auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
mikroautobuss Autobuss ar 6-18 vietām.
amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
prestižs Autoritāte, cieņa, arī ietekme.
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izaust Aužot izlietot (daudz vai visu).
avoksnājs Avotaina vieta.
stādīt Badā veidā ievietojot augsnē augus, to daļās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
Bada cietējs Badacietējs.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
baltvācietis Baltijas vācietis.
vācbaltietis Baltijas vācietis. Baltvācietis.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
šķērsbaļķi Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
aizbāzt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.).
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atbēgt Bēgot atklāt šurp. _imperf._ Bēgt šurp. Bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu.
aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
laisties Bēgt (no kādas vietas). Bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
aizbērt Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. _imperf._ Bērt ciet. Berot likvidēt.
iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
apbērt Berot novietot (ap ko). _imperf._ Bērt apkārt.
atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā) _imperf._ Bērt atpakaļ.
pabērt Berot novietot (kam priekšā). Arī nobērt.
nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
lazda Bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonejot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
Pa niekam, arī par nieku Bez (nopietnas) vajadzības.
Pats no sevis Bez ārējas iedarbības, ietekmes.
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu). Jaukties (4).
varde Bezastaino abinieku dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu un mitru ādu.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
bezlietains Bezlietus.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
Sist laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
liberāls Bezprincipiāls, nekonsekvents, arī nepamatoti iecietīgs.
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks). Naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks. Cietsirdis.
pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp. _imperf._ Bīdīt šurp. Bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizbīdīt Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.). Aizstumt.
iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru.
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem). Kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
ādains Biezs, gluds, arī ciets (par dažu augu lapām, kātiem u. tml.).
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.). Apgrozīties (3).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
Slepkavu bedre Bīstama vieta, noziedznieku miteklis.
Lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Lapseņu pūznis (arī midzenis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
drava Biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm). _imperf._ Bizot šurp. Bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizbizot Bizojot attālināties. _imperf._ Bizot prom. Bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
atblandīties Blandoties atkļūt šurp. Blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot. Vakara blāzma.
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt. Mazliet apgaismot.
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
noblietēt Blietēt un pabeigt blietēt.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
ieslānīt Blīvi kraujot, ievietot (kur iekšā).
aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
ciroze Blīvu saistaudu veidošanās orgānā, kur tie aizņem šī orgāna specifisko audu vietu.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
bojājums Bojāta vieta.
lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos. Šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
atpakaļbrauciens Brauciens uz iepriekšējo vietu.
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties. _imperf._ Kuģot prom. Braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atbraukt Braukšus ierasties. _imperf._ Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atbrist Brienot atkļūt šurp. _imperf._ Brist šurp. Brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
brūklenājs Brūklenēm apaugusi vieta.
izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties.
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
aizzēģelēt Burājot attālināties. Burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni. Uguns vārdi.
lavēt Burāt pret vēju, ieturot kursu līkloču līnijā.
noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
Nākt pie kāda Būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
kost Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
Būt (arī atrasties) uz riteņiem Būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
Būt (kāda) liktenim Būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
Būt evakuācijā Būt evakuētam (uz kādu vietu, teritoriju).
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
iet Būt ietilpināmam, ietilpt.
slīgt Būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt (3).
grimt Būt ietvertam, iekļautam (kur).
iet Būt ievietojamam, ievirzāmam.
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
pārklāt Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
nolaisties Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
degt Būt karstam (psihisku norišu ietekmē).
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta). Iestāties krēslai (1).
strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
attaisnoties Būt lietderīgam, nepieciešamam, nozīmīgam.
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
raustīties Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
Nezināt, kur likties Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
kalpot Būt noderīgam, lietojamam (par priekšmetiem).
aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem. Pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.). Aizlocīties.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
bazēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
izvietot Būt novietotam, atrasties kādā secībā (organismā, tā daļās).
ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
atvest Būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
noraut Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
atsviest Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā). Atvest.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
izdzīt Būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu).
paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
beigties Būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas.
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
ieiet Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā).
čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
vējot Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi). Plūst (2).
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
gulēt Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
Nezināt, kur likties Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
aizstāt Būt, stāties kā vietā.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
Nebūtu par ļaunu Būtu labi, lietderīgi.
Nebūtu par skādi Būtu labi, lietderīgi.
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
iebūvēt Būvējot ievietot (būvē). Izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu).
iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
Akmens cauna Cauna ar baltu pakakli (parasti uzturas akmeņainās vietās).
Akmens cauna Cauna, kas parasti uzturas akmeņainās vietās.
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai. Ietvars šādu plātņu iestiprināšanai.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
ūdensvads Cauruļvads ūdens pārvietošanai.
spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāžņi. Spundes caurums.
Spundes caurums Caurums (parasti mucai) spundes ievietošanai.
celmājs Celmaina vieta, izcirtums.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu. Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums. Arī nojume.
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli. Celtniecības materiāli.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
brauktuve Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai.
nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
ceļmala Ceļa malēja daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvietot (to).
aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
uzcelt Ceļot novietot stāvus.
pārcelt Ceļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
šoseja Ceļš ar cietu segumu. Autoceļš ar daudzslāņu segumu.
mājupceļš Ceļš uz savu dzīvesvietu, mājokli.
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
apkārtceļš Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā. Arī strupceļš.
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
pietaupīt Censties nenolietot.
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem). Daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
iežmaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežmiegt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iežņaugt Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
iespīlēt Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
iespīlēties Cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos).
iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
kopā Cieši saistīti (piemēram, vienos un tais pašos apstākļos, vienā un tai pašā dzīvesvietā).
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko). Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļa (ar ko lielākā daudzumā).
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
Ledus karamele Cieta karamele bez pildījuma.
Ledus karamele Cieta karamele bez pildījuma.
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē.
precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes. Iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējs, ūdens, ledāji.
katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
gabalziepes Cietās ziepes gabalos.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
stērķele Ciete.
iecietēt Cietējot ieveidoties. Kļūt cietam.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt).
Sāpju (arī rūpju) bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
Sāpju (arī rūpju) bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts.
oblāta Cietes kapsula.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
cietpauris Cietgalvis.
Nieru akmeņi Cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās. Urīnceļu akmeņi.
akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
kaulaudi Cieti audi - kalcija un fosfora depo organismā.
garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta.
garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai).
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
stērķelēt Cietināt (1).
stīvināt Cietināt (1).
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
konstebls Cietokšņa, pils komandants (Anglijā).
čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem).
čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem).
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
cietkausējums Ciets kausējums.
kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju.
cietmetāls Ciets metāls.
dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (dārgakmens).
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts. Šī ieža gabals.
Sausais ledus Ciets oglekļa dioksīds.
Sausais ledus Ciets oglekļa dioksīds.
rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām).
dzelksnis Ciets un ass izaugums (augiem).
cietums Ciets veidojums (organismā).
stikls Ciets, amorfs materiāls, ko iegūst, pārdzesējot vielu kausējumu.
ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem).
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids). Šī minerāla gabals.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
dražeja Ciets, dozēts lodveida zāļu graudiņš ar gludu virsmu.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
kasiterīts Ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls. Arī alvas rūda.
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
Komētas kodols Cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā.
Komētas kodols Cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā.
martensīts Cietu kristālisku ķermeņu struktūra.
stearīns Cietu taukskābju maisījums.
Sausā destilācija Cietu vielu termiska sadalīšana bezgaisa vidē.
fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē.
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais.
krātiņš Cietuma kamera.
krāts Cietuma kamera.
sprosts Cietuma kamera. Cietums.
cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
Aiz restēm Cietumā.
cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs. Cietuma nosacījumiem atbilstošs.
Pārmācības nams Cietums ar smaga fiziskā darba režīmu.
Pārmācības nams Cietums ar smagu fiziskā darba režīmu.
Izmeklēšanas cietums Cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
ķurķis Cietums.
Cietuma mūri Cietums.
tuptūzis Cietums.
Cietuma sods Cietumsods.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
garums Cik garumā arī vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
izcilāt Cilājot pārvietot (daudz vai visu).
pārcilāt Cilājot vairākkārt pārvietot (uz citu vietu).
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot šurp. Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts. Veikums, paveiktais.
iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
sirds Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu. Cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums. Jaunietis, jauniete.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas. Klaidonis.
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
kazaks Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
Pasaules gājējs Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules gājējs (arī klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) Cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu. Arī klaidonis.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus. Dzērājs.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus. Arī alkoholiķis.
braucējs Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas tēlotājā vai dekoratīvi lietišķajā mākslā.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
Kājām gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām. Gājējs.
Kājām gājējs Cilvēks, kas iet kājām. Kājāmgājējs.
garāmgājējs Cilvēks, kas iet kam garām.
ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās [1].
gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu). Cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu). Cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties. Zobgalis.
iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu). Cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Atturībnieks.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
Ciema slota Cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējagrābslis, gaisagrābslis.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējgrābslis, gaisagrābslis.
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu dzīvesvietu.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus. Veģetārisma piekritējs.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija. Primitīvs cilvēks.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
apdegulis Cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve.
apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
Soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
līst Cirst (visus kokus, krūmus kādā vietā).
vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
āriene Cita vide, cita vieta. Cituriene.
cituriene Cita vieta.
citur Citā vietā.
Kur citur, arī citur kur Citā vietā.
citviet Citā vietā. Citur.
tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns. Arī tāla vieta.
sveštautietis Citas tautas piederīgais. Cittautietis.
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
cittautībnieks Cittautietis.
Civila lieta Civillieta.
civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks. Krietns, centīgs strādnieks.
pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
iečāpot Čāpojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
nočāpot Čāpojot noiet.
uzčāpot Čāpojot uziet, uznākt.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
lando Četrvietīga kariete ar atsedzamu augšdaļu.
uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
Vitamīnu preparāti Dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu. Kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
posms Daļa (dzelzceļa līnijai) starp divām stacijām, pieturām.
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
ierobežot Daļēji aizsedzot, šķietami sašaurināt, padarīt mazāku.
apārstēt Daļēji izārstēt. Ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
pusnopietns Daļēji nopietns.
akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
ieplēst Daļēji saplēst. Vietumis saplēst.
hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
Darba nams Darba kolonija, ieslodzījuma vieta pieradināšanai pie darba.
Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai. Pusdienas pārtraukums.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.).
bliete Darba rīks, mehānisms blietēšanai.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
darbs Darbavieta (1).
Darba vieta Darbavieta (1).
Darba vieta Darbavieta (1).
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
apeja Darbība --> apiet (3).
ieeja Darbība --> ieiet (1). Ieiešana.
pāreja Darbība --> pāriet (4).
pāreja Darbība --> pāriet (5).
pieeja Darbība --> pieiet (1).
saiešana Darbība --> saiet.
skriešana Darbība --> skriet.
vadība Darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē.
gājiens Darbība, process --> iet (1). Iešana.
iešana Darbība, process --> iet.
pietece Darbība, process --> pietecēt.
skreja Darbība, process --> skriet (1).
skreja Darbība, process --> skriet (2).
skreja Darbība, process --> skriet (3).
skreja Darbība, process --> skriet (4).
skreja Darbība, process --> skriet (6).
skreja Darbība, process --> skriet (7).
smējiens Darbība, process --> smieties (1). Arī smiekli (1).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
process Darbības kārtība (tiesu iestādēs): lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
ietilpība Darbietilpība.
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
brošētava Darbnīca vai sietuves nodaļa, kurā brošē.
slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas.
sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas. Grāmatsietuve.
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
juveliermāksla Dārglietu darināšanas māksla.
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
cīnīties Darīt ko ar grūtībām. Iet, pārvietoties ar grūtībām.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
Krist uz nerviem Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
Atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa. Blēņoties (2).
lējējs Darītājs --> liet.
lietētājs Darītājs --> lietēt.
sējējs Darītājs --> siet.
skrējējs Darītājs --> skriet.
smējējs Darītājs --> smieties.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
Lapu dārzeņi Dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti).
Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Daudz (iet, braukt u. tml.).
skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
internacionālisms Daudzās valodās lietojams aizguvums.
Malu malas Daudzas vietas (kur).
daudzviet Daudzās vietās.
Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
doņi Daudzgadīgi, arī viengadīgi lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug slapjās vai mitrās vietās).
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
dziedenīte Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām.
artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
cirvene Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug ūdenī vai mitrās vietās.
baldriāns Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
kalme Daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās).
taro Daudzgadīgs tropu vai subtropu lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti.
polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu.
Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
Ģimenes dārziņu kolonija Daudzu ģimenes dārziņu kopa. Vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa.
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
autobuss Daudzvietīgs pasažieru automobilis.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
dažviet Dažā vietā, dažās vietās. Vietumis.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai. Šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
Krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
Kompleksā ārstēšana Dažādu metožu vienlaicīga lietošana, lai likvidētu slimību.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
Pa starpām Dažās vietās.
vietām Dažās vietās. Dažviet.
zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
dažuviet Dažviet.
Debess velve Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess kupols.
Debess kupols Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess velve.
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
Debess velve Debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes. Debess kupols.
Debess ass Debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass.
meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami sākas meteoru ceļi.
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža. Horizonts.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
Pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā.
Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā.
nodegt Degot aiziet bojā.
Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā. Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
dūmi Degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums.
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
Dāmu deja Deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
atdejot Dejojot atkļūt šurp. _imperf._ Dejot šurp. Dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizdejot Dejojot attālināties. Dejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
izdēt Dējot novietot (kur olu).
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
lietutiņš Dem. --> lietus.
sietiņš Dem. --> siets.
mietiņš Dem.--> miets.
mīkūna Deramdiena. Darbavietas maiņas diena.
praktisks Derīgs, lietderīgs.
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
pārdestilēt Destilējot pārvietot citā traukā.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu).
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
roka Detaļa, elements (ierīcē, ietaisē u. tml.), kura (ko) satur, balsta, uz kuras (ko) novieto.
pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai.
savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml. (kā) savienošanai.
starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
Ganu diena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt.
ganudiena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt. Ganu diena.
Jurģu (arī Jura) diena Diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
novakare Dienas beigu posms ap saules rietu.
bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darba diena.
dienvidvakari Dienvidrietumi.
dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš.
launadzis Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
dietētika Dietoloģija.
dietologs Dietoloģijas speciālists.
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
dieve Dieviete.
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
gana Diezgan, pietiekami.
aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst.
ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā).
atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt šurp. Dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā).
izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
vicedirektors Direktora vietnieks.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
ejošs Divd. --> iet
izejošs Divd. --> iziet.
izsmejošs Divd. --> izsmiet.
lietojams Divd. --> lietot.
lietots Divd. --> lietot.
pārejams Divd. --> pāriet (1).
pārejošs Divd. --> pāriet.
pārsienams Divd. --> pārsiet.
pārvietojams Divd. --> pārvietot.
pieejams Divd. --> pieiet.
pietiekams Divd. --> pietikt [1].
pietiekošs Divd. --> pietikt.
sagājis Divd. --> saiet.
sienams Divd. --> siet.
smejams Divd. --> smieties.
ieteicams Divd.--> ieteikt.
izejams Divd.--> iziet.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, piemēram, kaņepes, apiņi.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete.
pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete.
slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Poleris.
poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
iekavas Divpusēja izdalītājpieturzīme: (), [] vai {}.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme (" " vai « »).
dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods). Šīs dzimtas kukaiņi.
knislis Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi kukaiņi.
sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
sinapse Divu neilonu saskares vieta, nerva un muskuļa saskares vieta.
hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
Laulības gulta Divvietīga gulta.
tandēms Divvietīgs divriteņu velosipēds ar divkārši bloķētu pārnesumu.
senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis.
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
antilopes Dobradžu dzimtas pārnadžu grupa, kurā ietilpst, piemēram, antilopes (2), gazeles, gnū.
tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
klauģis Dobs stienis, ko izmanto tukšu vietu aizpildīšanai salikumā.
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
docentūra Docenta vieta, amats.
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
protokols Dokuments, kurā ietverts (kā, piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts.
papīrs Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts.
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
aizdomāt Domās nokļūt (līdz kādam laika posmam, vietai, objektam).
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1): ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
izlaist Dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
piedāvāt Dot iespēju izmantot (dzīvojamās telpas, apmešanās vietu).
atlaist Dot iespēju, ļaut atgriezties agrākajā vietā.
glābt Dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu).
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
mitināt Dot, gādāt dzīvesvietu, pajumti, nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot.
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot. Dalīties (4).
iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
(Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
(Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
Iet pie mācītāja Doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
atstāt Doties prom (no kādas vietas).
pamest Doties prom (no kādas vietas). Atstāt (3).
aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu). _imperf._ Kravāties prom. Nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām). _imperf._ Vākties prom.
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām). Izkravāties (2).
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
pazust Doties uz nezināmu vietu, atrasties nezināmā vietā un tāpēc nebūt sastopamam samērā ilgāku laiku.
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
paspurgt Draiski pasmieties.
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
atdelverēt Draiskuļojot atklāt šurp. _imperf._ Delverēt šurp. Draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
knupītis Drānā iesiets sainis (nešanai).
piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
šķērsdrenāža Drenāža, kurā Drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam.
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
drusciņ Drusku. Mazliet, nedaudz.
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
dūkstājs Dūkstaina vieta. Dūksts. Muklājs. Dumbrājs.
dumbrājs Dumbraina, purvaina vieta. Purvājs. Dūkstājs.
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
diždunduri Dunduru ģints, kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri. Šīs ģints dunduri.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
rakt Durt, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
Izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) Dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
graizīt Dzēlīgi izsmiet un pelt.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Dzīt šurp. Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu). Aizdzīt.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes).
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
mest Dzert alkoholiskus dzērienus. Daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
dzērvenājs Dzērvenēm apaugusi vieta.
dzēšlapa Dzēšpapīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa.
respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
selga Dziļa vieta (parasti jūrā) tālu no krasta.
dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā).
batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
Dzimtā puse Dzimtā vieta.
māja Dzimtā vieta. Dzimtene.
Sieviešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
Vīriešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
potence Dzimumspēja (vīrietim).
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās Vieta (dzīvniekiem).
Pārtikusi māja Dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
māja Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis.
mājvieta Dzīvesvieta.
Dzīves vieta Dzīvesvieta.
Dzīves vieta Dzīvesvieta.
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
iedzīvotāji Dzīvnieki, kas dzīvo (noteiktā vietā).
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
klejotājs Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu.
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
izceļotājs Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
pārgājiens Dzīvnieku došanās uz citu uzturēšanās, barošanās u. tml. vietu.
susuris Dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki (piemēram, mazais susuris, lielais susuris, meža susuris, dārza susuris).
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības (sociālismā).
saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas. Vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
iedzīvot Dzīvojot (kādā vietā), pierast (pie tās).
izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
Dzīvot (arī būt, palikt) puisī Dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem. Arī dzīvot trūcīgi.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
piemājot Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā).
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās). Arī bēguļot.
kustība Dzīvu būtņu pārvietošanās kādā virzienā.
aizecēt Ecējot aizraust ciet.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai).
Ēdamas lietas Ēdamlietas.
ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
ieēdināt Ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
izēst Ēdot izlietot visu ēdamo (kādā vietā).
pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizkājot Ejot attālināties. Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.). Ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, izkļūt (uz tās).
aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku. Paiet (1).
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
Soļojošais ekskavators Ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanos atgādina soļošanu.
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
Konvekcijas strāva Elektriskā strāva, ko rada elektriskie lādiņi pārvietodamies.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
skaitļotājsistēma Elektroniskais skaitļotājs, kurā ietilpst vairāki procesori.
Elektronu vadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni. Šīs grupas elementārdaļiņas.
barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni.
nukloni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst protoni un neitroni.
virzulis Elements (mašīnā, ierīcē), kas blīvi kustas cilindrā un pārvietojas cilindra ass virzienā.
serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
autols Eļļa, ko lieto automobiļu un traktoru dzinēju eļļošanai.
Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst zemes pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
Dielektriskie zudumi Enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā.
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem). Grauzt.
grauzt Ēst (ko cietu)- par cilvēkiem.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija.
etiķis Etiķskābes ūdens šķīdums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā. Šis etniskās vienības piederīgie.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
Brīvdabas muzejs Etnogrāfisks muzejs, kura eksponāti (piemēram, ēkas) ir izvietoti brīvā dabā.
luterticīgs Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis, luterānis.
luterānis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
ezermala Ezera mala, krasts, vieta ap ezeru.
Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
teriofauns Faunas daļa, kurā ietilpst zīdītāji.
papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piemēram, šahā, dambretē).
izfilmēt Filmējot izlietot (filmu).
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
Griezes moments Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
Elektriskais potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu.
Cietvielu fizika Fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
menopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menstruāciju izbeigšanās.
grūtniecība Fizioloģisks process sievietes organismā, kura rezultātā no apaugļotās olšūnas attīstās auglis.
spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana. Arī vardarbība.
Ķīlas devējs Fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml. Ieķīlātājs.
Ķīlas turētājs Fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
Spēka vīrs Fiziski spēcīgs vīrietis. Spēkavīrs.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā.
fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu).
stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei.
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet.
Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss. Vieta, kur atrodas šāds komplekss.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
māte Gados vecāka sieviete.
tētuks Gados vecāks vīrietis. Arī tēvs (2).
tēvs Gados vecāks vīrietis. Arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis.
aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
elpa Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakara gaisma.
Vakara gaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakargaisma.
Aklais plankums Gaismas nejūtīga vieta acī.
Aklais plankums Gaismas nejūtīga vieta acī.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu).
glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
Bērza piepe Gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
atpakaļgājiens Gājiens uz iepriekšējo vietu.
Soda gājiens Gājiens uz sodīšanas vietu.
Soda gājiens Gājiens uz sodīšanas vietu. Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos.
menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis. Garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa.
lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī).
regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai. Plauktene.
plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai.
kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums.
kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
galvgalis Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
sadars Galu, malu u. tml. sasaistījuma, saskares vieta, arī sasaistījums, saskare.
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
pažokle Galvas daļa zem apakšžokļa, vieta zem apakšžokļa.
diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
sietiņkauls Galvaskausa sejas daļas kauls, caur kura daudzajām atverēm iet nervu sazarojumi.
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
altāris Galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
pusstāvus Gandrīz stāvus. Tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
noganīt Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
stereotipēt Gatavot, izliet stereotipus [1] (1).
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp. _imperf._ Čāpot šurp. Gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties. _imperf._ Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties. Gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
aizgāzt Gāžot novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko).
nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
glāzturis Glāzes ietvars ar osu (parasti tējas glāzei).
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
kailgliemezis Gliemežu dzimtas dzīvnieks ar čaulas neietvertu ķermeni.
gliemene Gliemis, kura ķermenis ietverts divvāku čaulā.
pirmgliemji Gliemju apakštips, kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji. Šī apakštipa dzīvnieki.
gliemene Gliemju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
gliemezis Gliemju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām. Arī tikumīgs.
aizgorīties Goroties aiziet. Goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Govs stāv (arī ir) ciet Govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
aizgrābt Grābjot aizvirzīt. _imperf._ Grābt prom. Grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aizgrabēt Grabot attālināties. Grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizgrābstīt Grābstot aizvākt prom. Grābstot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu. Šādā tehnikā veidots attēls.
rokasgrāmata Grāmata, kas tiek bieži lasīta. Grāmata, kas dziļi ietekmē.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
grāmatsiešana Grāmatu iesiešana. Attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
dižauzas Graudzāļu dzimtas ģints, kurā ietilpst augi ar garu skaru. Šīs ģints augi.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu).
gravitēt Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā.
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
Laist dibenā Gremdēt. Panākt, ka nīkst, iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
helēnisms Grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras).
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aizgrīļoties Grīļojoties attālināties. _imperf._ Grīļoties prom. Grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
nogrīļoties Grīļojoties noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
trīskanšu Grīslis. Arī sausa, cieta zāle.
grīslājs Grīšļu audze. Vieta, kur aug grīslis.
sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
iegrozīt Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī.
aizgrozīties Grozoties attālināties. Grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
pālis Gruntī iedziļināts stabs kuģu pietauvošanai.
suga Grupa, kurā ietilpst cilvēki ar līdzīgām īpašībām.
suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos. Gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
aizgrūst Grūžot aizdabūt pro. _imperf._ Grūst prom. Grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
atgrūst Grūžot atvirzīt šurp. _imperf._ Grūst šurp. Grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
vicegubernators Gubernatora vietnieks.
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos).
izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur). Gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
vārtīties Gulšņāt, gulēt (netīrā vietā), parasti tā, ka kļūst netīrs.
vieta Gulta, guļasvieta.
palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt. Gulties (zem segas).
laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
Kāzu gulta Guļas vieta, kur guļ kāzu naktī.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
cisas Guļasvieta ar maisu, kurā ir šāds pildījums.
Guļas vieta Guļasvieta, guļvieta.
Guļas vieta Guļasvieta, guļvieta.
Kāzu gulta Guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
guļa Guļasvieta.
guļamvieta Guļasvieta.
guļvieta Guļasvieta.
spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem).
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
Ieveramā gumija Gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
Ekonomiskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
atradne Ģeogrāfiskās izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
Smaguma centrs Ģeometrisks punkts, kurš atrodas ķermenī vai ārpus tā un caur kuru visos ķermeņa stāvokļos iet smaguma spēka darbības taisne.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai.
straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki. Šis apakšklases dzīvnieki.
pederasts Homoseksuāls vīrietis.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana.
travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā. Šī žanra dzejolis.
absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
iluzionisms Ideālistisks uzskats, ka īstenība ir tikai šķietama.
autoģenēze Ideālistisks virziens evolūcijas teorijā, pēc kura organiskās pasaules attīstība notiek kādu pašā organismā esošu nemateriālu faktoru ietekmē.
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas). Cieši ietvert (kājas) - par apaviem.
iespraust Iebāzt (spraugā, šaurā vietā).
iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
iebrauktuve Iebraucamā vieta.
Iebraucamā sēta Iebraucamā vieta.
koja Iebūvēta guļamvieta kuģī.
miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
iecietīgums Iecietība.
pacietīgs Iecietīgs, savaldīgs.
pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
sacietināt Iecietināt, parasti pilnīgi.
sastīvināt Iecietināt, parasti pilnīgi. Sacietināt (3).
iestērķelēt Iecietināt.
iecirtums Iecirstā vietā. Cērtot ieveidotais, radītais robs.
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
pārvietot Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu.
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā. Dēstīt vēlreiz, no jauna.
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
pasekne Iedobums, padziļinājums. Vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
novēlēt Iedot (ko) izlietošanai. Arī atvēlēt (1).
aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem.
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Ietaisīt (arī uztaisīt, iestiprināt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
atļauties Iegādāties. Lietot.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
aizgriezt Iegriezt (līdz kādai vietai).
nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
laimēt Iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē.
paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
Apaugt ar mantu Iegūt daudz priekšmetu, lietu.
pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu). Pakļaut savai gribai, ietekmei.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, nodibināt šķirisku diktatūru, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē). Iegūt nozīmīgumu.
ienākt Iegūt vietu, stāvokli (dzīvē, kādā nozarē, arī kādā vietā).
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas). Cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
iesoļot Ieiet (2) - par karaspēku.
Iespert (savu) kāju (arī kājas) Ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur).
iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku. Iegriezties [1] (2).
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku. Iegriezties.
pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
Pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
Pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
iesoļot Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī (kur iekšā).
Iecelt (savu) kāju (arī kājas) Ieiet, ienākt.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos). Iedzīvoties.
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
iesēsties Iekāpt un ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
izkarot Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā.
gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
lietētājs Iekārta lietēšanai.
stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
transportlīdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai. Transporta līdzeklis.
Transporta līdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai. Transportlīdzeklis.
paātrinātājs Iekārta, ietaise, ierīce (kāda procesa) paātrināšanai.
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
Barības galds Iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu). Ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
iztaisīt Iekārtot lietošanai, izmantošanai.
atvērt Iekārtot, ierīkot (ko) un nodot (kā) rīcībā, lietošanā, izmantošanā.
pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku.
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
pievadtīkls Iekārtu, ietaišu u. tml. tīkls (kā) pievadīšanai.
ietvert Iekļaut (kā apjomā, kā ietvaros).
nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā). Izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
atliet Ieliet (atpakaļ).
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
Iebāzt (arī iespiest) durvīs Ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
stūris Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā.
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu. Arī apmesties.
iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai. Nomainīties (1).
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta. Plaisa, kas radusies plīstot.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
iespiesties Ieplūst (kur iekšā pa spraugu, šauru vietu u. tml.).
iespraukties Ieplūst (pa spraugu, šaum vietu) - par vēju, gaisa strāvām.
aizņemt Iepriekš nodrošināt (savai lietošanai).
šifrs Iepriekš norunāta burtu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
priekšnoteikums Iepriekšēju, atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
pārvietot Ierādot (citas telpas, citu atrašanās vietu), likt iekārtot (tur iestādi, uzņēmumu u. tml.).
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā; tikt pierakstītam oficiālā sarakstā. Oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
pārrakt Ierakt citā vietā.
atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā).
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma.
atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
nestuves Ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nēšus.
sprostierīce Ierīce (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
pjezometrs Ierīce gāzu, šķidrumu un cietu ķermeņu tilpuma mērīšanai.
celtnis Ierīce kravas pacelšanai un pārvietošanai.
vibroceltnis Ierīce materiālu pārvietošanai vertikālā virzienā, izmantojot vibrācijas.
lokators Ierīce objekta atrašanās vietas noteikšanai.
vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
pasete Ierīce pavedienu ievēršanai šķietā.
katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
grieztuve Ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai.
šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
izvads Ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
mazgātne Ierīce, ietaise (kā) mazgāšanai.
perforators Ierīce, ietaise caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā).
dinamometrs Ierīce, ietaise mehāniskā spēka lieluma mērīšanai.
sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti transportlīdzekļu savienošanai).
palaidējs Ierīce, ietaise, iekārta (kā) iedarbināšanai.
kolektors Ierīce, ietaise, iekārta, būve (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novietošanai.
jaucējs Ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai. Komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
rezistordevējs Ierīce, kas maina pretestību fizikāla lieluma ietekmē.
Sildāmais spilvens Ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
ieriest Ierietēt (1).
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
ietvert Ierobežot (kā ietvaros, kā robežās).
lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm).
zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
proponēt Ierosināt, ieteikt.
iesacīties Ierunāties (1), ieteikties (1).
ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums. Kopā sasietu priekšmetu kopums.
aizsākt Iesākt (ko) lietot.
iebalēt Iesākt balēt. Mazliet, arī vietumis nobālēt.
aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt. Iecirst (līdz kādai vietai).
iedimdēties Iesākt dimdēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dimdēt.
iedunēties Iesākt dunēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dunēt.
aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt. Mazliet, viegli apgrauzdēt.
iegriezt Iesākt griezt. Daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
aizgriezt Iesākt griezt. Mazliet iegriezt.
aizgruzdēt Iesākt gruzdēt. Mazliet apgruzdēt.
ieieties Iesākt iet un pierast pie iešanas.
ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
iekrakstēties Iesākt krāksiet un tūlīt pārstāt.
iekust Iesākt kust. Mazliet izkust.
ieķērkstēties Iesākt ķērksiet un tūlīt apklust.
ielobīt Iesākt lobīt. Mazliet, arī vietumis atlobīt
ierecēt Iesākt recēt. Mazliet sarecēt.
ierieties Iesākt riet un tūlīt apklust.
aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierieties.
ierist Iesākt rist, ārdīties. Iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
aizrūsēt Iesākt rūsēt. Mazliet aprūsēt.
apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
iesirmot Iesākt sirmot. Kļūt mazliet sirmam.
iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt. Mazliet sašķetināt.
iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīsēties. Aiztrīcēties, ietrīcēties.
aizvīt Iesākt vīt. Novīt (līdz zināmai vietai).
iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā). Ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā). Ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Aizmest mezglu Iesiet mezglu diega, auklas galā.
Aizmest mezglu Iesiet mezglu diega, auklas galā.
Uzmest mezglu Iesiet mezglu diega, auklas gala. Aizmest mezglu.
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums.
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
iebizot Ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
ieļipot Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi. Ieļinkāt.
ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi. Ieļipot.
iediebt Ieskriet, parasti ātri (kur iekšā).
Iesliet durvīs (arī logā) Iesliet durvju (loga) ailē.
iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
iestutēt Iesliet. Ievietot atbalstam.
Moku kambaris Ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta.
Moku kambaris Ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta.
Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
Koncentrācijas nometne Ieslodzījuma vieta ar sevišķi smagu režīmu (piemēram, fašistiskajā Vācijā).
cietoksnis Ieslodzījuma vieta.
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
spēks Iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot). Spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
grāmata Iespieddarbs - iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums. Šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
Jādomā (arī domājams) Iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
pārspraust Iespraust citā vietā. Spraust vēlreiz, no jauna.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
Bērnu istaba Iestāde (namu pārvalžu pārziņā), kas rūpējas par bērnu audzināšanu viņu dzīvesvietās.
aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pārstādīt Iestādīt citā vietā. Stādīt vēlreiz, no jauna.
ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā.
iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni.
iestiepļot Iestiprināt (rāmī, ietvarā) stieples.
ielogot Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu).
iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu).
ierāmēt Iestiprināt ietvarā.
iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā). Iespriesties (parasti rīklē).
iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā). Iestrēgt (parasti rīklē).
infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
iešķēlums Iešķeltā vieta.
Likt kājas (arī kāju) (kā) Iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes.
noiet Iet (visu laikposmu) un pabeigt iet.
Iet gulēt reizē (arī līdz) ar vistām Iet gulēt ļoti agri, līdz ar saules rietu.
noiet Iet un pabeigt iet.
maršēt Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā. Arī iet, staigāt.
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakāt (2).
šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakatot (2).
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
vicot Iet, skriet, parasti ātri.
šļūkt Iet, skriet.
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus). Spiedveidne.
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus. Presforma.
palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
propaganda Ieteikšana lietošanai.
propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
ieteikties Ieteikt sevi, piedāvāties (par ko). Pieteikties.
protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
apģērbt Ietērpt (kādu) drēbēs. Panākt, ka ietērpjas drēbēs.
rūmīgs Ietilpīgs. Tāds, kur ir daudz vietas.
ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā).
ievietoties Ietilpt, saiet (kādā vietā, telpā).
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
aptvert Ietvert savas darbības, arī ietekmes sfērā (parasti visu).
iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem.
brūce Ievainota audu vieta (augiem).
brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
ievadāties Ievākties, iekravāties (jaunā dzīvesvietā).
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta).
Goda vieta Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
saaugt Ievērojami palielināties kādā vietā, vidē (par parādībām dabā).
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
ievietot Ievest un novietot (kur dzīvnieku).
nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību. Rezultāts --> ieslodzīt (2).
tupināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
iebetonēt Ievietot (betona masu) veidnēs.
ietupināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā.).
iesēdināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā).
iespundēt Ievietot (cietumā).
iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu glabājot, transportējot.
iemest Ievietot (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
stacionēt Ievietot (kādu) stacionārā [1] (1).
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
iesegt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
ieklāt Ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu. Ieveidot segumu (kur).
ietilpināt Ievietot (kur iekšā priekšmetus).
ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
iestiprināt Ievietot (kur iekšā) un nostiprināt.
ieguldīt Ievietot (kur iekšā).
iespīlēt Ievietot (mazā, šaurā vietā).
iecept Ievietot (mīklā) un izcept.
sēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
iesviest Ievietot (parasti ar varu).
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā).
ielikt Ievietot (piemēram, cietumā).
dot Ievietot (piemēram, kādā tekstā).
iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
ierakstīt Ievietot (piemēram, rakstu, parasti periodiskā izdevumā).
ielauzt Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavoamā formā (lappusē, slejā).
hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā u. tml.) tā, ka netiek laukā.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā).
Iemest cietumā Ievietot cietumā.
Iesēdināt (arī ietupināt) aiz restēm Ievietot cietumā.
Iesviest cietumā Ievietot cietumā.
Ietupināt (arī iesēdināt) aiz restēm Ievietot cietumā.
iecukurot Ievietot cukurā (parasti ogas, augļus), ļaujot tam iesūkties.
ieguldīt Ievietot guļus (kur iekšā, parasti cilvēku).
ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu).
ieslāņot Ievietot kārtām, slāņiem (kur iekšā).
Uzņemt kravu Ievietot kravu transportlīdzeklī.
iemērkt Ievietot, iegremdēt (traukā ar šķidrumu vai kādu masu).
iepaust Ievietot, iekļaut (kādā tekstā).
iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus). Ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus. Ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
ietvert Ievietot, iestiprināt (kur iekšā priekšmetu).
iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
Ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
Ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā. Ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams. Ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
ievājs Ievu audze. Ievām apaugusi vieta.
iedzimtais Iezemietis.
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
Magmatiskie ieži Ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
Iežu sadēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
Mehāniskā dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās fizikālu faktoru ietekmē.
Mehāniskā dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās fizikālu faktoru ietekmē.
Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes (planētas) garozā.
Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
Mākt (arī nomākt) sirdi Ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
izmīcīties Ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu).
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos. Vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
klīst Ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem).
nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
iesēdēt Ilgāku laiku izmantot sēdēšanai. Ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot).
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
Nomākt sirdi Ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
pamest Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
iesakņoties Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt (2).
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli. Arī mākt (1).
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
klankšķēt Ilgāku laiku riet.
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa. Bieži mainīt uzturēšanās vietu.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
noieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam).
noskrieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam).
nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā). Novārtīties (2).
novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā). Novalstīties (1).
noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
saiet Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet. Ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu). Ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko). Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu).
izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
iztecēties Ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus.
izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
izsieties Ilgāku laiku, daudz siet.
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nozelēt Ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot.
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet. Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
saieties Ilgāku, laiku, parasti ātri, iet. Ilgāku laiku, parasti ātri, iet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
bružāt Ilgstoši berzēt (piemēram, nevērīgi lietojot, valkājot). Vairākkārt berzēt.
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt. Nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
vankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvankšķēt.
kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvekšķēt.
knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt. Nenopietni, niekojoties strādāt.
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
lietavas Ilgstošs lietus.
lītavas Ilgstošs lietus. Lietavas.
reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
Puķu valoda Indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Trijās, Anglijas un Francijas apvidos).
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder, piemēram, latvieši, lietuvieši, senprūši.
kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
romāns Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos. Kūpinātava.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
ligzda Īpaša vieta olu dēšanai (mājputniem). Perēklis.
lūkauts Īpaša vieta uz kuģa (kā) novērošanai.
palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
slīpne Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai.
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
serdenis Īpašas formas magnētiska materiāla detaļa, uz kuras novieto tinumus.
Atpūtas krēsls Īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai. Arī aizgalds.
lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
sabērtuve Īpaši iekārtota vieta, telpa, kur (ko) saber.
kuļamklons Īpaši iekārtoto kuļamvieta.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti paceļas, nolaižas, stāv.
uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem. Vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
buks Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts. Āzis (3).
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
nozīme Īpašību, pazīmju kopums, kurā izpaužas (kā) vērtība, ietekme, arī būtība (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
Svaru bumba Īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
Svaru bumba Īpašs (parasti lokveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji. Arī žargons.
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi. Nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
aizirt Irot, airējot aizvirzīt. _imperf._ Irt prom. Irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizairēt.
atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu). _imperf._ Irt šurp. Irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atairēt.
aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizirties.
aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
pārirties Iroties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
mītne Īslaicīgas apmešanās vieta.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
Nebūt savā sejā Īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests. Kriukšķis.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Kraukšķis.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažociņš.
puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažoks.
devīze Īss teiciens, kurā ietverta galvenā, vadošā doma.
mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi.
Istabas lietas Istablietas.
vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
pagāzelēties Īsu brīdi, mazliet gāzelēties.
pagrīļoties Īsu brīdi, mazliet grīļoties.
padzirkstēt Īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
palīgoties Īsu brīdi, mazliet līgoties, šūpoties.
paļodzīties Īsu brīdi, mazliet ļodzīties.
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet smaidīt.
pasmieties Īsu brīdi, mazliet smieties.
pasmīkņāt Īsu brīdi, mazliet smīkņāt.
pasmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
pavīpsnāt Īsu brīdi, mazliet vīpsnāt.
nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
aizdzīt Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai).
pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aizaudzēt Izaudzēt, ieaudzēt (līdz kādai vietai).
pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
nogrimt Izbeigties (par laikposmu). Saulei norietot, izbeigties (par dienu).
paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu). Tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā). Aizritēt, aiziet.
aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu).
izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
nogrimt Izbeigties, pāriet (par psihisku stāvokli).
iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
atsēdēt Izciest sodu cietumā.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā (parasti vairākiem kādus priekšmetus).
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
Skriet uz vietas Izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) ieņem noteiktu stāvokli.
degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī).
izdega Izdegusi vieta mežā. Degums (2), meždega.
izdegums Izdegusi vieta, piemēram, mežā, stepē. Izdega (1).
piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
izdilums Izdilusi vieta.
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu). Nelietderīgi izdot.
izlikt Izdot (naudu). Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
patērēties Izdot, iztērēt (parasti mazliet).
iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā). Sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
Jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē. Vieta, kur upe ietek jūrā.
patēriņš Izejvielu, materiālu u. tml. izlietojums (kā) gatavošanai, ražošanai.
pūst Izelpā virzīt (gaisu kur, uz ko), arī. Izelpotā gaisa strāvu virzīt, pārvietot (ko)
atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam).
pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aizgrauzties Izgrauzties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
dekorācija Izgreznojums, izrotājums (piemēram, kādā vietā, telpā).
uzskaistināt Izgreznot, izdaiļot, parasti mazliet.
izdekorēt Izgreznot, izrotāt (parasti telpu, vietu).
roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
Iziet ielās (arī uz ielas, uz ielām) Iziet demonstrācijā.
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā).
izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
izmaršēt Iziet, iznākt marša solī.
izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem).
izsoļot Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.). Noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas.
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
aizkaplēt Izkaplēt (līdz kādai vietai).
ķīlis Izkārtojums, novietojums šaurleņķa trīsstūra veidā.
iedalīt Izkārtot (laiku), paredzot (tā) izlietojumu.
samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
iekausēt Izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
klaids Izklaidus novietots. Izkliedēts.
krēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Viegla krēsla.
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta. Vakara krēsla.
izklīst Izkliedēties (dažādos virzienos, pa dažādām vietām).
Palocīt (arī izlocīt) kājas Izkustēties no miera stāvokļa. Paieties, paskrieties. Arī padejot.
Pasaules brūte Izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
Pasaules brūtgāns Izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
aizlasīt Izlasīt (grāmatu, rakstu u. tml. līdz kādai vietai).
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti).
pisuārs Izlietne ar urīna noteku.
patēriņš Izlietojums uzturam.
iztērēt Izlietot (daudz vai visu). Nelietderīgi izlietot.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku). Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko). Izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu). Arī izbarot.
patērēt Izlietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā gatavošanai, ražošanai).
izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
izlikt Izlietot (piemēram, enerģiju, prasmi).
izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
Izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
Izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
nodzert Izlietot dzeršanai, dzērienu pagatavošanai.
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu. Izniekot.
patērēt Izlietot uzturam. Apēst. Izdzert.
nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu).
nolietot Izlietot.
beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. Tml.).
izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
kundzīte Izlutināta, slinka sieviete.
kundziņš Izlutināts, slinks vīrietis.
pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu). Ļoti rūpēties (par kādu).
Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju). Būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu).
ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus kādā pasākumā, nozarē).
Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
Dzīt tīklus Izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās).
lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību).
pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi. Pasmieties (2).
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšējā vietā.
izklāt Izplatīt (kādā vietā, piemēram, gaismu).
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī plaiksnīties.
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) - par augiem.
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus). Pārņemt.
uzklīst Izplatīties (kādā vietā) - par ziņām, baumām u. tml.
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
plūsmot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni).
nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni).
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni). Pārsviesties (3).
pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā. Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur). Arī iztaisnot.
savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur). Arī izstiept.
klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
aizplest Izplešot novietot, aizlikt (priekšā).
atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp. Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai).
parašutisms Izpletņa lietošanas teorija un prakse.
izspraukties Izplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, dūmiem u. tml.
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
atstāt Izraisīt (paliekamu psihisku parādību, arī ietekmi).
urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma.
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par pishisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzkrist Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
izalot Izrakņāt, veidojot ierakumus, nocietinājumus.
aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
ekshumēt Izrakt (līķi) no apbedījuma vietas.
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
pieretušēt Izretušēt (atsevišķās vietās).
izlikt Izrotāt (izvietojot ko).
Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
Nokļūt uz pēdām (kādam) Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
Būt (arī (no) nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām Izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu).
beigties Izsīkt. Būt izlietotam.
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā. Arī spriest tiesu.
izbizot Izskriet (par cilvēku).
izdiebt Izskriet (parasti ātri).
izļipot Izskriet (parasti par zaķi). Izļinkāt.
izļinkāt Izskriet (parasti par zaķi). Izļipot.
izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par Cilvēku. Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
Ieslieties debesīs Izslieties augstu (parasti par ko garu, smailu).
nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, pilnīgi iztaisnoties.
piesmiet Izsmiet, piezobot.
pārsmiet Izsmiet.
izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
izdot Izsniegt (ko no glabāšanas, atrašanās vietas).
izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas).
iztiesāt Izspriest liesā (parasti lietu).
izbradāt Izstaigāt (piemēram, staignu, brikšņainu vietu).
fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
Izstāstīt ceļu Izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām. Attiecīgais lietišķās mākslas veids.
cietāda Izstrādāta cieta āda.
bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
Izmainīt sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu).
Izmainīt (retāk samainīt) sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu).
Samainīt (biežāk izmainīt) sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemērām, spējas, talantu).
urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
piedāvāt Izteikt kādam priekšlikumu strādāt (kādā vietā, darbā).
piesacīt Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu. Pieteikt (2).
Likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt.
Likt priekšā Izteikt priekšlikumu, ieteikt.
spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
Maizes kumoss Iztika, pārtika (parasti pieticīga).
Maizes kumoss Iztika, pārtika (parasti pieticīga).
apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus).
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
atbrīvot Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
Iziet ugunskristības Izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
ņemt Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
reaģēt Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu.
Saņemt (kādu) stingri (rokās) Izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai.
izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
ierīkot Izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības). Izbūvēt (piemēram, ceļu).
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
paaugstināt Izveidot (ko) augstāk par parasto vietu.
pazemināt Izveidot (ko) zemāk par parasto vietu.
iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
ietaisīt Izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu).
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
nolīst Izveidot šādu izcirtumu, (kādā vietā, platībā).
iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu).
iekārtot Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai).
pārnest Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā. Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā nekā parasts.
ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
nomainīt Izveidoties (citas sabiedrības parādības) vietā.
iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē. Pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Izlietot, izmantot, arī patērēt.
ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur u. tml.).
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet cauri (kam), caur (ko).
biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
dispozīcija Izvietojuma plāns (kuģiem) noenkurošanās vietās vai grupu braucienā.
ģeogrāfija Izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei).
raksts Izvietojums (parādībām dabā), kas vizuāli atgādina kādu attēlu, ornamentu.
norīkot Izvietot (1).
izlikt Izvietot (ko) informēšanai.
izlikt Izvietot (ko) pievilināšanai, saķeršanai.
izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei (izstādē, muzejā).
iekārtot Izvietot (kur) noteiktā kārtībā.
izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
kārtot Izvietot (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā, sistematizēt.
krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
izlīdzināt Izvietot gludi, līdzeni, vienādā biezumā.
grupēt Izvietot grupās (piemēram, kur, ap ko).
izklāt Izvietot izklaidus.
izkliedēt Izvietot izklaidus. Attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
izsvaidīt Izvietot izklaidus. Izkliedēt (1).
izlaist Izvietot izklaidus. Izkliedēt. Arī izklāt.
izrindot Izvietot rindā.
izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
stacionēt Izvietot, novietot (piemēram, karaspēka daļas, ieročus).
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izvērsties Izvietoties izklaidus. Izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izstāties Izvietoties, nostāties.
izretināties Izvietoties, palielinot atstarpes (par cilvēku grupu).
novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā. Vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
nokare Izvirzījums uz leju starp (kā) piestiprinājuma, atbalsta vietām.
sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu). Ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu.
atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.).
iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli. Izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
apcelt Izzobot, izsmiet. Izmuļķot.
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārjāt Jājot atgriezt (zirgu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atjāt Jājot atkļūt šurp. _imperf._ Jāt šurp. Jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu). Jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus).
aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās).
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
dīžāties Jājot panākt, ka zirgs mīdās uz vietas.
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
kamikadzes Japāņu lidotāji (otrajā pasaules karā), kas apzināti devās nāvē, ietriecoties uzbrukuma mērķī ar savu lidmašīnu.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
rakņāt Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi).
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā).
jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
meita Jauna, neprecējusies sieviete.
zeltene Jauna, neprecējusies sieviete.
apokalipse Jaunās derības pēdējā grāmata, kas satur pravietojumus par pastardienu.
Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
jaunhēgelietis Jaunhēgelisma piekritējs. Neohēgelietis.
Tautu meita Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete (2).
Tautu meita folkl Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete.
meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
jaunekle Jauniete.
meitene Jauniete.
panks Jaunietis (20. gadsimta 70. un 80. gados), kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs.
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis (2).
Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis.
zēns Jaunietis, jauneklis.
tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
bāleliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
zeņķis Jaunietis.
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
jauneklis Jauns, neprecējies vīrietis.
jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis.
pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
pants Jauns, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags.
dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
darbs Jebkura lietderīga darbība.
vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru.
Ģints jēdziens loģ Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
Ģints jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu grupas būtiskās pazīmes.
Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes.
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
pārjoņot Joņojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atjoņot Joņojot atkļūt šurp. _imperf._ Joņot šurp. Joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
patronjosta Josta ar iedalām patronu ievietošanai.
taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim).
pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. Vieta zem šādas jumta daļas.
nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas. Vieta, telpa zem šāda pagarinājuma.
starpspāre Jumta spāre, ko novieto starp citām (galvenajām) spārēm.
valgums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Sedums.
sedums Jūras līcis. Vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus. Valgums.
tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
Admiralitātes lords Jūrlielu padomes loceklis. Jūrlietu ministrs.
Jūras lietas Jūrlietas.
Atstāt pēdas dvēselē Jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātbūtne (2).
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātesamība.
vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
ceturtkārt Kā ceturtais pēc kārtas. Ceturtajā vietā.
pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
otrkārt Kā otrais pēc kārtas. Otrajā vietā.
piektkārt Kā piektais pēc kārtas. Piektajā vietā.
pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas. Pirmajā vietā.
treškārt Kā trešais pēc kārtas. Trešajā vietā.
reize Kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties). Kārta (2).
kārta Kā vieta (rindā, secībā), kā tiesības (rīkoties) saskaņā ar noteikto kārtību, secību.
uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums. Oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
puika Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.
izdiena Kādā darba vietā nostrādātais laiks.
ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
Puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti, ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
Uz laiku Kāda laika sprīža ietvaros.
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
Kaut kur Kādā, tieši nenoteiktā vietā.
Kaut kur Kādā, tieši nenoteiktā vietā.
paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums.
substantivizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivācija.
substantivācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivizācija.
pārvietoties Kādas darbības, iedarbības rezultātā mainīt savu atrašanās vietu.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
rezidents Kādas valsts pilsonis, kura pastāvīgā dzīves vieta ir citā valstī.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vielas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni).
izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
pakaisīt Kaisot novietot (kur). Kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
nokaisīt Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pakaisīt Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
stakle Kājstarpa. Bikšu staru savienojuma vieta.
apavi Kāju ietērps (parasti virs zeķēm, piemēram, kurpes, zābaki).
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums. Kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
pakakte Kakta apakšējā daļa. Vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas.
lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
kalngals Kalna augstākā vieta. Kalna virsotne.
kalnvirsa Kalna virsa, augstākā vieta kalnā.
zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
nokalst Kalstot aiziet bojā.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā).
piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
kazemāts Kamera (cietumā).
kantiānietis Kantietis.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
kapvieta Kapa vieta. Kapavieta. Arī kaps.
kapavieta Kapa vieta. Kapvieta. Arī kaps.
Klejojošā kāpa Kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
Klejojošā kāpa Kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
Ceļojošās kāpas Kāpas, kas vēja darbības rezultātā pārvietojas.
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi. Kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
migrācija Kapitāla pārvietošanās (no vienas valsts uz citu vai no vienas nozares uz citu).
klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
aizkāpt Kāpjot nokļūt (līdz kādai vietai).
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
Mūža māja Kapsēta. Kapa vieta.
Mūža māja Kapsēta. Kapa vieta.
sēsties Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), parasti sēdus.
buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku.
līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
repatriācija Karagūstekņu, emigrantu, bēgļu, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē.
vicekaralis Karaļa (1) vietnieks.
grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
Armiju grupa Karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos.
leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana. Privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons).
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku. Šāds karaspēka novietojums.
kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
konvojnieks Karavīrs, kas ietilpst konvoja (1) sastāvā.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
seržants Karavīru kategorija (Padomju Armijā), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, staršinas un praporsčiki.
ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi.
matrozis Karavīru kategorija, kurā ietilpst matroži un vecākie matroži.
praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki.
Vecākais komandējošais sastāvs Karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki.
Vecākie virsnieki Karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
futrālis Kārba, ietvars (dažādu, parasti nelielu, priekšmetu glabāšanai).
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu. Vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
puskariete Kariete ar vienu asi.
pārkarināt Karinot novietot pāri (kam), pār (ko).
plauktenis Karkass ar talā ievietotiem plauktiem.
kārklājs Kārklu audze. Kārkliem apaugusi vieta.
skaluvācietība Kārkluvācietība.
Kārklu vācietis Kārkluvācietis.
Kārklu (arī skalu) vācietis Kārkluvācietis.
skaluvācietis Kārkluvācietis.
seims Kārlu pārstāvības orgāns (Polijas-Lietuvas valstī).
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā).
pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
Bakterioloģiskais karš Karš, kurā lieto bakterioloģiskos ieročus.
piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
rinda Kārta, reize (kādai darbībai). Vieta (kā) secībā.
virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā.
iekārtojums Kārtība, kādā (kas) ievietots (kur).
iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti. Telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
ieridāt Kārtojot ievietot (kur iekšā).
ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
noridāt Kārtojot nolikt, novietot.
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
paspartū Kartona ietvars (piemēram, akvarelim, grafikai).
gulētiešana Kārtošanās gulēšanai un nogulšanās guļasvietā.
ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
kārtoties Kārtot [1] (1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā).
Klāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Kārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai.
gatavot Kārtot lietošanai, izmantošanai.
taisīt Kārtot lietošanai, izmantošanai.
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
krāmēties Kārtot vai pārcilāt ko (kādā vietā vai telpā).
Iet gulēt Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Likties (arī iet) gulēt Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Likties pie miera Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Doties (arī iet, likties novec.) pie miera Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Taisīties (arī doties, iet, likties novec.) pie miera Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Galda kartupeļi Kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam.
Austrumu karūsa Karūsu suga, kurā ietilpst sudrabkarūsu un zelta karūsu pasugas. Šīs sugas karūsa.
perfokasete Kasete perforētu informācijas materiālu ievietošanai.
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt. _imperf._ Kasīt ciet. Aizkašņāt.
aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kasīt prom. Kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kašņāt ciet.
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.
kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
Medaļas lente Katrai medaļai noteikta veida lente, ko var nēsāt medaļas vietā.
Ordeņa (arī medaļas) lente Katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
Ordeņa lente Katram ordenim noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa vietā.
Kur (nu) kurais Katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
Kur (nu) kurais Katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā.
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
kalluss Kauta rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
Kabeļu kanalizācija Keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
stereokinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus stereokinofilmu ieguvei un projicēšanai.
telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
Televīzijas kino Kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizklīst.
apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās). Apklejot.
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
āre Klaja vieta Apstrādāta, iekopta zeme.
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams. Klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml. _imperf._ Klāt ciet. Aizsegt.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
noklāt Klājot (ko), novietot (to) zemē (kur, uz kā u. tml.).
ieklāt Klājot ievietot (kur iekšā).
izklāt Klājot izvietot, izlikt.
pārklāt Klājot novietot (ko) uz (kā) virsmas.
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
paklāt Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
aizklāt Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
Laivu klājs Klājs, uz kura novieto glābšanas laivas.
Laivu klājs Klājs, uz kura novieto glābšanas laivas.
aizklakstēt Klakstot aizvērties, aizsisties ciet.
aizklakšķināt Klakšķinot attālināties. Klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
ieklāstīt Klāstot ievietot (kur iekšā).
šosēt Klāt (ceļu) ar cietu segumu.
servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
tilināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos), piemēram, balinātu.
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
mēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu.
plāt Klāt, novietot, parasti plānā slānī.
gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
flīģelis Klavieres trīsstūra veidā ar horizontāli novietotām stīgām.
aizklejot Klejojot attālināties. Klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās). Apklaiņot.
aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu). _imperf._ Kleķēt ciet.
apklibot Klibojot apiet (ap ko, kam apkārt).
apklibot Klibojot apstaigāt (vairākas vietas).
pārklibot Klibojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atklibot Klibojot atnākt šurp. _imperf._ Klibot šurp. Klibojot atnākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklibot Klibojot attālināties, aiziet. _imperf._ Klibot prom.
ieklibot Klibojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
izklibot Klibojot iziet, iznākt.
Pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi.
noklibot Klibojot noiet, nonākt.
aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
paklibot Klibojot paiet.
pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzklibot Klibojot uziet, uznākt.
pārklidzināt Klidzinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi. Mētāties (5).
atklīst Klīstot atkļūt, atnākt šurp. _imperf._ Klīst šurp. Klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Zaglīgi soļi Klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
samainīt Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
samainīt Kļūdāties uzskatīt (ko) par citu. Kļūdāties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bola.
ieskābt Kļūt (mazliet) skābam.
apsirmot Kļūt (parasti mazliet) sirmam.
Pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
Nocietināt sirdi Kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
nobriest Kļūt blīvākam, sacietēt (par maizi).
sabriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi). Nobriest (5).
mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
pacietēt Kļūt cietākam.
cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par augiem, to daļām).
cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par vielu).
springt Kļūt cietam, stingram.
pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam. Mazliet nodzeltēt.
sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā). Kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
klust Kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu)..
pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
pakrēslot Kļūt krēslainākam (parasti pēc saulrieta).
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
Zaudēt cilvēka seju Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
izkalst Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.). Iznīkt aiz sausuma (par augiem).
pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Pabālēt (2).
bojāties Kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam.
iebrūnēt Kļūt mazliet brūnam. Kļūt mazliet tumšākam.
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
apduļķoties Kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam.
pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
iesarkt Kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām).
apsīkstēt Kļūt mazliet sīkstam.
pielaisties Kļūt mazliet siltākam (par laikapstākļiem ziemā).
apskābt Kļūt mazliet skābam.
piemākties Kļūt mazliet skumjam, drūmam, arī īgnam.
ieslapt Kļūt mazliet slapjam.
aptrult Kļūt mazliet trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
padzist Kļūt mazliet vājākam (par siltumu).
iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam. Iesākt dzeltēt.
paplukt Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
Ieiet modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
Nākt (arī ieiet) modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
Nākt modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
padzist Kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu).
pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
proletarizēties Kļūt par proletārieti (1).
pārpurvoties Kļūt par purvu, purvainu vietu.
paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
ieieties Kļūt plaši lietotam, atkārtotam.
ieviesties Kļūt plaši zināmam, izplatīties. Kļūt plaši lietojamam.
pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
izretināties Kļūt retākam (par augiem kādā vietā).
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (apcepoties).
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām.
pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
mērcēties Kļūt slapjam lietū. Liedēties.
Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
iespītēties Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Iespītēties, ietiepties.
parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma. Kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu, avotu).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
izzust Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi).
nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vaigam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
vecēt Kļūt vecam vai vecākam, arī kļūt vecam, nelietojamam. Vecot.
vecot Kļūt vecam vai vecākam. Arī kļūt vecam, nelietojamam.
izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
apstaigāt Kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās.
blāzmot Kļūt, būt gaišam (saulei vai mēnesim lecot vai rietot).
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, cietam (par vielu).
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
vilgt Kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam.
sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta). Kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu). _imperf._ Knibināt vaļā.
aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties. Knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aploda Koka ietvars (logam, durvīm).
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
vītols Kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, vītoli, apses).
Malkas koki Koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
būvkoki Kokmateriāli, ko lieto celtniecībā.
starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kur ražo zāģmateriālus. Kokzāģētava.
kokzāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs.
malva Koku, krūmu un lakstaugu dzimta, kurā ietilpst augi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri. Eriku dzimta.
ekskursija Kolektīva (kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml.) apmeklēšana.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa). Arī tautietis, novadnieks.
koptelpas Kolektīvai lietošanai paredzētas telpas.
Piemājas zeme Kolhoznieka individuālajā lietošanā nodots noteikta lieluma zemes gabals.
aerosols Koloidāla sistēma, kas sastāv no gāzes un sīkām cietas vai šķidras vielas daļiņām.
sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā ietilpst spēlētāji ar līdzīgām funkcijām, tuvu izvietojumu. Šādu spēlētāju darbība.
pašgājējkombains Kombains, kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada šī kombaina iekšējais mehāniskās enerģijas avots.
korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
Sadzīves komēdija Komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
Sadzīves komēdijas Komēdijas, kuru darbība risinās ikdienas apstākļos un kuru konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
deviācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas lielas dzelzs masas ietekmē.
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
lokalizēties Koncentrēties noteiktā vietā (parasti par patoloģisku procesu).
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
koncertdzīve Koncertu rīkošana. Koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
konfuciānietis Konfūcietis.
sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā.
sastapt Konstatēt (ko) pastāvam (parasti kādā vietā, vidē).
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.
pastatne Konstrukcija, elements (kā) novietošanai noteiktā augstumā.
vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
pamatgrīda Konstrukcija, uz kā novieto grīdu.
pārsedze Konstruktīvs elements (loga, durvju ailē), kas uzņem to elementu slodzi, kuri ir novietoti virs ailes.
margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
vicekonsuls Konsula vietnieks.
melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
vibrokonveijers Konveijers materiālu vai detaļu pārvietošanai, izmantojot vibrācijas.
Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas. Arī samazgas.
vienkopus Kopā, vienā vietā. Vienkop. Vienkopu. Vienviet. Vienuviet.
vienkopu Kopā, vienā vietā. Vienkop. Vienkopus. Vienviet. Vienuviet.
vienkop Kopā, vienā vietā. Vienkopu. Vienkopus. Vienviet. Vienuviet.
vienviet Kopā, vienā vietā. Vienuviet.
vienuviet Kopā, vienā vietā. Vienviet.
savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
Organiskā masa Kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
ašķi Kosas ar nesazarotiem, cietiem un asiem stumbriem. Ziemzaļās kosas.
Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
gremot Košļājot smalcināt (parasti ko cietu, sīkstu). Arī ēst.
krāja Krājums, ietaupījums.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts).
anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu. Organiskas krāsvielas.
grims Krāsas, uzlīmējumi, plastiskais materiāls, ko lieto grimēšanai.
restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo.
piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā. Izlabot krāsas bojājumus.
semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā).
aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā). Kraujot aizsprostot.
piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. _imperf._ Kraut atpakaļ.
atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kraut nost.
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.). Kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.). Kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
atkravāt Kravājot atbrīvot (vietu).
iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā).
izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus).
nokravāt Kravājot novietot (kur).
atkravāt Kravājot novietot atstatu, nost (no kā). _imperf._ Kravāt nost.
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
krēslaine Krēslaina vieta.
papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
krietnība Krietnums.
lāgs Krietnums. Derīgums, labums.
pārkrievošana Krievijas carisma politika (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kas bija vērsta uz citu Krievijas tautu valodu izskaušanu skolās, iestādēs un sadzīvē, ieviešot to vietā krievu valodu.
Krimināla lieta Krimināllieta.
kriminālprocess Krimināllietas izskatīšana tiesā.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
Svētā Trīsvienība Kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
Mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu Kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu". Svētā lūgšana.
lieldienas Kristietībā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.
pestītājs Kristietībā - Jēzus Kristus.
vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību.
Galvenie reliģijas virzieni, arī pasaules reliģijas Kristietība, islams, budisms.
Galvenie reliģijas virzieni, arī pasaules reliģijas Kristietība, islams, budisms.
kristietisms Kristietība, kristiānisms.
dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
Kristīgais vārds Kristietības mācība. Arī Jaunās Derības teksts, Jaunās Derības teksta fragments.
kristietis Kristietības piekritējs. Kristīgās baznīcas loceklis.
patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
atkrist Krītot nonākt (iepriekšējā vietā).
piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu). Krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris. Ar krūmiem apaugusi vieta.
krūms Krūmu audze, krūmu puduris. Vieta, kur aug krūmi. Krūmājs (1).
klucītis Kubveida rotaļlieta.
buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
kūdrājs Kūdraina vieta. Kūdraina augsne.
sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā.
dreifs Kuģa novirzīšanās no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
Karšu māja Kuģa telpa navigācijas, ģeogrāfisko u. tml. karšu novietošanai, arī darbam ar tām.
navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
tupeles Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti).
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
ķirmis Kukaiņu dzimta, kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji).
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
dūrējutis Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
tauriņš Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
viendienītes Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
tīklspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
tripši Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
ķērpjutis Kukaiņu kārta, kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri. Šīs kārtas kukaiņi.
spārneņi Kukaiņu klases apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi). Šīs apakšklases kukaiņi.
aizkūleņot Kūleņojot attālināties. _imperf._ Kūleņot prom. Kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare, kas ietver akmeņogļu ieguvi un pārstrādāšanu.
sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
lēdzerkste Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
kāpt Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā).
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.). Berzties (1).
gaita Kustība, pārvietošanās (parasti transportlīdzekļiem, priekšmetiem).
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
starts Kustības sākums (transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem). Arī vieta, no kurienes sāk kustību.
virziens Kustības, pārvietošanās, ar pārvietošanos saistītas parādības, darbības, arī skatiena, skatiena līnijas u. tml. vērstība (piemēram, uz kādu debespusi, vietu apvidū, objektu).
šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
slīdkāja Kustīgs metāla apkalums, kas pārvietojas pa trosi.
Skudru pūznis Kustīgu, rosīgu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Skudru pūznis Kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas). Mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko). Tikt apņemtam (ar ko sacietējošu).
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus.
Dziļā kūts Kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietver jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietvēra jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
izkvēpināt Kvēpinot izlietot (daudz vai visu).
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem. Suka ar cietiem sariem.
izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties. Ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp. Ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
elefantiāze Ķermeņa daļu palielināšanās, pietūkums (limfas sastrēguma un limfvadu paplašināšanās dēļ).
kājstarpa Ķermeņa josla starp kājām. Vieta starp kājām.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
Īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu, īpatnējā siltumietilpība.
Īpatnējā siltumietilpība Ķermeņa masas vienības siltumietilpība.
sēde Ķermeņa novietojums sēdus (kādā noteiktā stāvoklī).
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēdamvieta. Sēde [2] (2).
sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēžamvieta. Sēde [2] (2).
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā. Arī mašīna, ietaise.
Potenciālā enerģija Ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
ķīvēties Ķildoties (parasti mazliet).
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze.
sērs Ķīmiskais elements - cieta, trausla, dzeltena viela.
urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls.
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls.
berilijs Ķīmiskais elements - ciets, viegls, sudrabaini balts metāls.
irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks metāls.
kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu.
titāns Ķīmiskais elements - pelēks, ļoti ciets metāls.
cirkonijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets metāls.
mangāns Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, trausls metāls.
molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls.
volframs Ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls.
hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls.
tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
halogēni Ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astatīns.
katalīze Ķīmisko reakciju ātruma maiņa katalizatoru ietekmē.
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
neiroķirurģija Ķirurģijas nozare, kas ietver nervu sistēmas slimību ķirurģisku ārstēšanu.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu). Transplantēt.
varāni Ķirzakveidīgo dzimta, kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi ar masīvu (līdz 3 metriem garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem.
veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi). Arī sekmēt.
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
patēriņš Laika izlietojums (kādā darbībā).
Laika apstākļi Laika izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā. Laikapstākļi.
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, no rīta līdz vakaram.
Polārā diena Laika posms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
darbalaiks Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu.
mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu. Laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam.
Polārā diena Laikposms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas.
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā).
Tukšs laiks Laiks, kad nav derīgu, lietderīgu darbību, darbu.
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
Patiesais laiks Laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām.
aizlaipot Laipojot aizie. _imperf._ Laipot prom. Laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atlaipot Laipojot atnākt šurp. _imperf._ Laipot šurp. Laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
nolaipot Laipojot noiet, nonākt.
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
ielaistīt Laistot ieliet (kur iekšā).
izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju. Vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
izlaizīt Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus).
pārlaisties Laižoties atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem. Laižoties atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
atlaisties Laižoties atkļūt šurp (par putniem, kukaiņiem). _imperf._ Laisties šurp. Laižoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atlidot.
pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - par putniem, kukaiņiem.
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atzina, pamācība.
dārzeņi Lakstaugi, kuru sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
mazlēpe Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, elodejas, elsi.
grīšļi Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, grīšļi, spilves, meldri.
amarillis Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes.
grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimta un doņu dzimta.
akmeņlauzītes Lakstaugu un krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, dzeltenās akmeņlauzītes, parastās pakrēslītes, ērkšķogas, jāņogas, upenes, neīstie jasmīni.
pulkstenīte Lakstaugu, retāk puskrūmu vai krūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, pulkstenītes, lobēlijas.
Galda lampa Lampa (parasti ar kupolu), ko novieto uz galda.
Galda lampa Lampa (parasti ar kupolu), ko novieto uz galda.
naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
Olimpiskā lāpa Lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
aizlāpīt Lāpot izlabot. _imperf._ Lāpīt ciet. Salāpīt.
izlāpīt Lāpot izlietot.
Saslauku lāpstiņa Lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
Saslauku lāpstiņa Lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
platlapis Lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši).
Vasas mezgli Lapu piestiprinājuma vietas stumbram.
mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
salasīt Lasot savākt. Lasot novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
ielasīt Lasot, vācot kopā, ievietot (kur iekšā).
pusvācietis Latvietis (parasti bagāts), kas cenšas līdzināties vāciešiem.
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti.
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
leišmale Latvijas novads gar Lietuvas robežu.
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
Spēka lauks Lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana. Rušināmaugi.
ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku bars, kas ganās (kādā vietā).
slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku. Ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku.
piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi, piena produktu ražošanu.
Pārtikas repartīcija Lauksaimniecības produktu sagādes metode, ko padomju vara lietoja kara komunisma laikā.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
saimnieks Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes. Saimnieki.
rančo Lauku mājas (Latīņamerikā). Lopkopības ferma (Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā).
stāvlaukums Laukums, kas ir paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem. Daudzvīrība.
daudzvīrība Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem. Poliandrija.
vienlaulība Laulības forma - viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve. Arī monogāmija.
viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti. Arī monogāmija.
pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
lazdājs Lazdām apaugusi vieta. Lazdu audze.
atlēkt Lecot atkļūt šurp. _imperf._ Lēkt šurp. Lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlēkt Lecot attālināties. _imperf._ Lēkt prom. Lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
Aunu pieres Ledāju nogludināti cietu iežu izciļņi vai pauguri.
Auna piere Ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai paugurs.
Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
šļūdonis Ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi.
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē). _imperf._ Liet ciet.
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni). Apliet.
pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens. Vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
pārlēkšot Lēkšiem atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizlēkšot Lēkšiem attālināties. _imperf._ Lēkšot prom. Lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizauļot.
nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem). Lēkšiem nojāt.
uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem).
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. _imperf._ Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā).
slāt Lempīgi, kājas velkot, iet.
izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
noslāt Lempīgi, kājas velkot, noiet, nonākt.
paslāt Lempīgi, kājas velkot, paiet, panākt.
pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
pārkāpt Lēnā gaitā atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atvilkties Lēnā gaitā atiet nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
atvilkties Lēnā gaitā atnākt šurp. _imperf._ Vilkties šurp. Lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizvilkties Lēnā gaitā attālināties, aiziet. _imperf._ Vilkties prom.
aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt (kut iekšā).
vilkties Lēnā gaitā iet.
izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt cauri (kam), caur (ko).
novilkties Lēnā gaitā noiet, nonākt.
pavilkties Lēnā gaitā paiet.
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pievilkties Lēnā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzvilkties Lēnā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
largeto Lēnā tempā (mazliet ātrāk par largo). Samērā plaši.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties. Lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nokūņoties Lēnā, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
Nolaisties ceļos (arī uz ceļiem) Lēni pāriet balstā uz ceļgaliem.
nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par viegliem priekšmetiem.
klīst Lēni pārvietoties (parasti vēja, straumes iedarbībā).
čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem).
nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem). Šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem. Lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
čāpot Lēni, arī smagi, neveikli iet.
izlīst Lēni, klusi (arī slepeni) iziet, iznākt.
nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur).
nolīst Lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko).
līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
svempt Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet.
piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt. Brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
patronlente Lente ar iedaļām patronu ievietošanai (parasti ložmetējiem).
priekšdzija Lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
Magnētiskais azimuts Leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
Lībiskais dialekts Lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
aizlidināt Lidinot attālināt. _imperf._ Lidināt prom. Lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
atlidināties Lidinoties atkļūt šurp. _imperf._ Lidināties šurp. Lidinoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlidināties Lidinoties attālināties. _imperf._ Lidināties prom. Lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem. Lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
pārlidot Lidojot atgriezties ligzdošanas vietās (no pārziemošanas vietām) - par putniem. Lidojot atgriezties (ligzdā, uzturēšanās vietā u. tml.).
atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Lidot šurp. Lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Atlaisties.
aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu vietu) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem. Lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
strupvabole Līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
sāgopalma Līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
Turp un atpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot). Turp un atpakaļ.
Līdz kaut kurienei Līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai.
Līdz pusei Līdz viduklim, jostasvietai.
kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai.
līdzenums Līdzena (reljefa) vieta.
mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
nožēla Līdzjūtība, līdzcietība.
Alveolārs līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā). Pārlocīt (1).
paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā). Mazliet saliekt.
paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā).
pārliekt Liecot novietot (ķermeņa daļu, parasti galvu) pāri (kam), pār (ko).
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu). Liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
ielikt Liekot ievietot (kur iekšā).
uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
palikt Liekot novietot (kur, kam priekšā u. tml.).
nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
pārlikt Liekot novietot pāri (kam), pār (ko).
palikt Liekot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu).
piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
piekravāt Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
(Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
(Kā) piektais ritenis Lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
Krist veldrē Liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
Neuzvaramā armāda Liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta sakāvi.
Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet! klupdams krizdams.
Klupšus krišus Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupdams krizdams.
Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
Klupdams krizdams Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa. Burzma, jūklis (kādā vietā).
iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
Zemnieku kari Lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
lielceļmala Lielceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne lielceļa vienā vai otrā pusē.
lapa Lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu).
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē).
pali Liels (kā) kopums, kas patiesi vai šķietami plūst, kustas.
lavīna Liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas.
varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
monolīts Liels viengabalains akmens. Liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
Ģeogrāfiskās koordinātas Lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst šurp. Lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst prom. Lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pārlīst Lienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem. Lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp. Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna. Lejot pārveidot par ko citu.
Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
Mest garu Liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
martenprocess Lieta tērauda ieguve martenkrāsnī.
Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
reālija Lieta, objekts, kas materiāli eksistē. Arī materiālās kultūras elements.
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
krāmi Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.).
lietkoks Lietaskoks (1).
lietus Lietavas.
darbs Lietderīga darbība, arī pasākums (ilgākam laika posmam), kam ir svarīga nozīme sabiedrības vai indivīda dzīvē.
utilizēt Lietderīgi izmantot.
lieti Lietderīgi.
saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piemēram, par laikposma, dzīvi).
trofeja Lietisks pierādījums dzīvnieka nomedīšanai, uzvarai sporta sacensībās u. tml.
daiļamatniecība Lietišķā māksla. Mākslas amatniecība.
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība. Prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
metālmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto metālu.
tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus.
zeltkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina, parasti dekoratīvus, zelta izstrādājumus. Arī rotkalis.
Daiļamatniecības vidusskola Lietišķās mākslas vidusskola.
metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana. Metālapstrāde (2).
inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem.
koleģiāls Lietišķi draudzīgs, saticīgs.
lietišķīgs Lietišķs (1).
lietišķīgs Lietišķs (2).
oficiāls Lietišķs. Vēsi pieklājīgs.
zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
lietenis Lietnis.
tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
tapt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā. Tikt [1] (6).
nē Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vielā. Ne [2].
ne Lieto iepriekš minēta verba noliegtās formas vietā.
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
ak Lieto kā pastiprinājumu izsaukuma teikumos.
atļaut Lieto kā pieklājības formu, aizrādot, paziņojot (ko), pievēršot uzmanību (kam) u. tml.
atļauties Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti uz teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
būt Lieto salikto laika formu veidošanā.
tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā. Būt (7).
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
Kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) Lieto uzrunājot šādu cilvēku vai godbijīgi runājot par viņu.
Un tamlīdzīgi Lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
nū Lieto, izsakot pamudinājumu (cilvēkam).
Nu kā? Lieto, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
kā Lieto, jautājot par kādu situāciju, faktu.
Vai tam! Lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams.
tas Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
neīsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ārēju līdzību apzīmējamā vārdā nosauktajam.
īsts Lieto, lai (terminos) norādītu uz ko ļoti raksturīgu.
klau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
Paklausies!, arī Paklausieties! Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību. Klau.
laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
iekšā Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
klāt Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
pāri Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
projām Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
tpr Lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
Bez šaubām Lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu. Protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
tā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, domu.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
ī Lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas.
plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
tinkšķ Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
buku Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
Buku bē Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas) balss skaņas.
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
krū Lieto, lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
kikerigā Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
grabu Lieto, lai atdarinātu grabēšanu.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
čir Lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni.
vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņāks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
čiks Lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni.
ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
čabu Lieto, lai atdarinātu neskaidru sofu troksni.
čibu Lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni.
kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
čirks Lieto, lai atdarinātu paīsu griezīgu troksni.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
čap Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
čapu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
čipu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
ha Lieto, lai atdarinātu smieklus.
hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
ho Lieto, lai atdarinātu smieklus.
dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot).
brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
tfu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
tpu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
krapt Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu).
vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
bliukt Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
blīkš Lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni.
dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
čaku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
čiku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
cip Lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu.
kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
čak Lieto, lai atdarinātu vieglu, neskaidru soju troksni.
bu Lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu.
bim Lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus.
murr Lieto, lai atdarinātu, parasti kaķa, murrāšanu.
tipu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soju troksni.
tapu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
šņak Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
šņik Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
jā Lieto, lai atsauktos (kādam).
hallo Lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās). Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību.
nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
lielisks Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1), vienīgi.
tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (1).
tā Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
palīgā Lieto, lai izteiktu aicinājumu palīdzēt.
nudien Lieto, lai izteiktu apgalvojumu, apstiprinājumu.
laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
ņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
paņemt Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
ā Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.).
a Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību).
vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
pagaidīt Lieto, lai izteiktu draudus, brīdinājumu.
Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav Lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kā neesamība, neiespējamība.
kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu.
ī Lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu.
ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu, apbrīnu.
Nu un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
(Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu, protestu.
tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
taisni Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši.
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
stāvēt Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
Nu un? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
e Lieto, lai izteiktu nepatiku.
edz Lieto, lai izteiktu nepatiku.
eē Lieto, lai izteiktu nepatiku.
eh Lieto, lai izteiktu nepatiku.
ek Lieto, lai izteiktu nepatiku.
pi Lieto, lai izteiktu nepatiku.
he Lieto, lai izteiktu nevērību, izsmieklu, nicinājumu.
tpu Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
phē Lieto, lai izteiktu nicinājumu, riebumu, nosodījumu
Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
Ak tu debess, arī augstā debess Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
(Vai) tu re Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Kā (jums) tas patīk Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
tāpat Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Arī [1] (2).
ir Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu. Pat.
paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli (kādam, parasti ierindā) sākt kustību.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
To (tik) es saprotu! Lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
arī Lieto, lai izteiktu pieļāvumu un pievienojumu.
Lai, arī lai nu, arī lai jau Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
Lai ir, arī lai (jau) būtu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
Lai nu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
ir Lieto, lai izteiktu pievienojumu un pastiprinājumu. Arī.
arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
tāpat Lieto, lai izteiktu pievienojumu. Arī [1] (1).
laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
e Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
edz Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
eē Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
eh Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ei Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ek Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
e Lieto, lai izteiktu samierināšanos ar ko.
ai Lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies. Pag.
pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Labs ir! Lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
Ej nu! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī izbrīnu par kāda teikto.
Ej nu! arī Ej, ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt (kādā telpā, vietā).
ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
Manis dēļ (arī pēc) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīgā teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem).
tāpat Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Arī [1] (3).
ek Lieto, lai izteiktu, parasti ļaunu, prieku.
lūdzams Lieto, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu.
hm Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu.
kā Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
saprasties Lieto, lai kam pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
cst Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu.
ne Lieto, lai noliegtu vārdu vai izteikumu.
ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
uz Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
No (kā) puses Lieto, lai norādītu personu vai personu grupu, no kuras ir vērsta darbība.
No (kā) puses Lieto, lai noradītu radniecības līniju.
kaut Lieto, lai norādītu uz (kā biežuma, daudzuma) ierobežojumu.
tā Lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību.
tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
tiešām Lieto, lai noradītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām, patiesi.
tikpat Lieto, lai norādītu uz (kā) pretstatījumu.
Sakarā ar (ko) Lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulību uzvārdu.
tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot Lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
Tāds un tāds Lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
Ar vienu (arī ar) vārdu sakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, arī šķietamību, nepilnīgumu. It kā.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā šķietamību, nepilnīgumu.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
tikpat Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu. Lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību. Arī gandrīz.
vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi, patiešām.
patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiesi.
taisnība Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Tiesa [2]. Patiesi, patiešām.
Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
Zeme nes Lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
Tur un tur Lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
Tā un tā Lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas.
Tas pats Lieto, lai norādītu uz ko parastu, zināmu.
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
Tā sauktais, arī tā saucamais Lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu.
Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
Tas pats Lieto, lai norādītu uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Attieksmē pret (ko) Lieto, lai norādītu uz saistību, sakarību.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
protams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess. Bez šaubām.
Starp citu Lieto, lai noradītu uz to, kas nav galvenais.
Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība ir vērsta.
Attiecībā uz ko Lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība ir vērsta.
vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
nost Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
Sava veida Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
iespējams Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs. Varbūt.
Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
Jo tālāk, jo Lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u.tml. intensitāte pakāpeniski palielinās.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs. Droši vien, acīmredzot.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
pietikt Lieto, lai norādītu, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas. Protams, saprotams.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu.
Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma.
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
piemēram Lieto, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
Un tā tālāk Lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
Par maz Lieto, lai norādītu, ka vajadzīgs vēl kas (bez jau minētā).
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
patiesi Lieto, lai norādītu, uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām.
Ej tu! Lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
hopā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz. Lūk. Re.
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
e Lieto, lai pamudinātu kādu ko teikt, reaģēt uz iepriekš teikto.
reče Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam "uzmanību.
e Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
eē Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
ei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
ek Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
edz Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību. Redz.
vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam). Lūk.
pavei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam (parasti redzamam).
paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
raug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
lūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
re Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk (1).
palūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
paskat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Lūk.
paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Palūk (1).
raugi Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Raug.
dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk. Klau.
ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
nu Lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko.
mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
gan Lieto, lai pastiprinātu - vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu (noliegumu).
kā Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
Kā nu ne Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
tas Lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi.
Ak vai! Lieto, lai pastiprinātu izsaukumu.
Ko vēl ne, arī ko tad nu vēl Lieto, lai pastiprinātu izteikuma noliegumu.
Jau nu, arī (jau) nu gan Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
Kur tad Lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
reiz Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vai vārda nozīmi.
jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
kaut Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
nu Lieto, lai pastiprinātu izteikumā vēlējuma nozīmi.
tad Lieto, lai pastiprinātu jautājuma nozīmi.
lai Lieto, lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
gatavs Lieto, lai pastiprinātu lietvārda izteikto nojēgumu. Īsts.
pilnīgs Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi.
ka Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (darbības, norises) intensitāti.
kas Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
savs Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par piederību kam, saistību ar ko.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
Viens un tas pats Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
nebūt Lieto, lai pastiprinātu noliegumu.
gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi. Itin.
jo Lieto, lai pastiprinātu vārda (parasti laika vai veida apstākļa vārda) nozīmi.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu. Kaut [3] (2).
lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
kā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
jel Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
Ak tā (arī jā, arī nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
viens Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
Ak tā (arī ak jā, ak nē) Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tad Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Pat. Lai [2] (5).
tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. Tikai (2).
Kur nu (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma nozīmi.
Kur nu (vēl), arī kur tad (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
Kur nu vēl, arī kur tad vēl Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
Tā vien Lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
bravo Lieto, lai paustu atzinību, piekrišanu, sajūsmu.
o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes).
u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes). Ū (1).
oh Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes).
ak Lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to. Lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
ūja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
uh Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu.
uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku.
vellos Lieto, lai paustu, piemēram, dusmas, sašutumu, arī izbrīnu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
Diezin vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Diezin (arī diez) vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
Gan nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
Vai nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
pavisam Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu. Likties [2] (4).
kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi. Kaut [3] (1).
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu. Diezin (2).
nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
maz Lieto, lai piešķirtu vārdam šaubu nokrāsu.
vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam. Lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lūk (2).
reku Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam redzamam.
raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
zināt Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
No vienas puses, no otras puses Lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
ņagu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņegu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņigu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
rūk Lieto, lai sauktu cūkas.
u Lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
ū Lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
tib Lieto, lai sauktu vistas.
urrā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko. Lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai. Urā.
urā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko. Lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai. Urrā.
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
Patiesību sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
Patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
Taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot Lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
nu Lieto, lai vājinātu pavēles kategoriskumu.
tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
pats Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
viss Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
nu Lieto, lai, kādu uzrunājot, pievērstu tā uzmanību runātājam.
māte Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku sievieti, arī dzīvesbiedri vai runājot par viņu.
tēvs Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku vīrieti, arī dzīvesbiedru vai runājot par viņu.
Nu ko Lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
Ko nu Lieto, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
vesels Lieto, novēlot ko labu. Lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos.
Klausies!, arī Klausieties! Lieto, pievēršot (kam) kāda uzmanību.
Bez tam Lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam. Turklāt.
Bez tam, arī pie tam Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
sirsniņa Lieto, sirsnīgi, maigi uzrunājot sievieti vai runājot par viņu.
Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu. Pāvesta tituls.
Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
Kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
Kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
Kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) Lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup.
derīgs Lietojams, izmantojams.
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
Ar varu Lietojot fizisku spēku, piespiedu metodes.
nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
rīcība Lietošanā, izmantošanā. Arī pārziņā.
termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš. Terminēta lietošana.
atkritumi Lietošanai nederīgas atliekas, paliekas (no kā).
metāllūžņi Lietošanai nederīgi metāla priekšmeti, ko var izmantot tālākai pārstrādei.
Ieskatīties glāzē (biežāk glāzītē) Lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
Ieskatīties glāzītē (retāk glāzē) Lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
Ieskatīties glāzītē (retāk glāzē) Lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
izmantot Lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku). Arī īrēt.
izlietot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai).
izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai). Izlietot (1).
sargāt Lietot (ko) saudzīgi. Panākt, lai (uz ko) neiedarbotos kas nevēlams.
izmantot Lietot (piemēram, telpas, priekšmetus).
īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku).
dzert Lietot alkoholisku dzērienu.
iemest Lietot alkoholiskus dzērienus. Iedzert (2).
mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
Likt darbā (arī pie darba) Lietot darba procesā (darba rīku).
Likt darbā (arī pie darba) Lietot darba procesā (darbarīku).
šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
niekot Lietot nelietderīgi. Bojāt.
parfimēties Lietot parfimēriju, iesmaržoties.
praktizēt Lietot savā darbībā (piemēram, paņēmienu, metodi).
taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
aust Lietot, izmantot auduma izgatavošanai.
izlietot Lietot, piemērot (kādu paņēmienu, materiālu, parasti mākslā).
antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku lietu pazinējs un tirgotājs.
utenis Lietotu mantu sīkumtirgus.
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
eksperts Lietpratējs, kas izdara ekspertīzi.
lietpratis Lietpratējs.
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
katedrālstikls Liets krāsains stikls ar grumbuļainu virsmu.
izlīt Lietū izmirkt, samirk.
Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
Darba līdzekļi Lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm. Arī salīt, izlīt.
Pilnvarotais lietvedis Lietu pilnvarotais.
aizlīt Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.).
salīt Lietū samirkt.
aplīt Lietū, rasā kļūt slapjam.
lietus Lietum līstot, tad, kad līst.
lietusūdens Lietus ūdens.
atkala Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.
Lietus gāze Lietusgāze.
Lietus mērs Lietusmērs.
Lietus mērs Lietusmērs.
Lietus mētelis Lietusmētelis.
Lietus mētelis Lietusmētelis.
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
lietiņš Lietutiņš.
leiši Lietuvieši (1).
lietuvji Lietuvieši (1).
leiši Lietuvieši (2).
lietuvji Lietuvieši (2).
deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā. Lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugas vārds.
Sugas vārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā. Sugasvārds.
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, «durvis»).
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
substantīvs Lietvārds.
lieta Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
kantorgrāmata Lietvedībai paredzēta klade (parasti liela formāta).
kantorists Lietvedības darbinieks. Darbinieks, kas strādā kantorī (2).
kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē). Šīs nodaļas telpas.
piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem.
pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizlīgot Līgojoties attālināties. _imperf._ Līgot prom. Līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju.
spundēt Likt (cietumā).
pārvietot Likt (cilvēkam) mainīt (atrašanās, uzturēšanās vietu), likt apmesties (citā vietā).
Parādīt durvis Likt (kādam) aiziet, izraidīt (kādu). Noraidīt (kāda) lūgumu.
pārsēdināt Likt (kādam) pārvietoties (citā transportlīdzeklī).
izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
atvilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) atiet (uz aizmuguri).
izstumt Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības). Arī izraidīt.
nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu. Likt apmesties (kur) uz laiku.
aizvadīt Likt atstāt kādu vietu, - aizraidīt, aizdzīt.
Nogrūst uz citu Likt citam veikt (ko) savā vietā.
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu). Likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
iesūtīt Likt ieiet (kur iekšā).
iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
izsūtīt Likt iziet (no kurienes, kur u. tml.).
izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
aizstāt Likt kā vietā.
Dancināt kumeļu Likt kumeļam skriet aplī.
griezt Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
sviest Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
izsēdināt Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
Dancināt kumeļu Likt skriet aplī.
servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Likt uzvirzīties uz kādas vietas.
kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
klāt Likt, izvietot slānī (piemēram, linus, salmus).
krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļās.
segt Likt, novietot ko plaši (kam) priekšā. Likt, novietot (ko) plaši kam priekšā.
statīt Likt, novietot vertikālā stāvoklī.
kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
bāzt Likt, virzīt (šaurā, arī no vairākām pusēm ierobežotā vietā).
tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas orgānu, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un izlemšanā.
laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
pierakstīties Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
abolīcija Likuma vai lēmuma atcelšana. Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā.
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
civillikumi Likumi, kas ietver civiltiesiskās normas.
nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt.
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
Sausais likums Likums, kas aizliedz alkoholisku dzērienu lietošanu vai to ierobežo.
krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes.
Galdnieku līme Līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko lieto koka priekšmetu salīmēšanai.
aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu.
izlīmēt Līmējot izlietot (daudz vai visu).
izlīmēt Līmējot izvietot (ko) informēšanai.
Ieroča apvārsnis Līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
Ieroča apvārsnis Līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna. Pielīmēt citā vietā.
Vārtu līnija Līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
plāksteris Lipīga zāļu forma ārīgai lietošanai.
pārlipināt Lipināt vēlreiz, no jauna. Pielipināt citā vietā.
pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml. Līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
pilināt Līt ar retām lāsēm (par lietu).
smidzināt Līt sīkām lāsēm (par lietu).
rasināt Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu).
rasot Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu). Rasināt.
nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu).
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
aplodāt Lodājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu). _imperf._ Lodēt ciet.
bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā).
ielocīt Lokot ieliekt, mazliet saliekt.
pārlocīt Lokot novietot pāri (kam), pār (ko).
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone. Aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
Liela loma Loma, kurai ir nozīmīga vieta dramaturģiska sacerējuma tēlu sistēmā.
runkulis Lopbarības biete.
puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas. Attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus).
izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale.
izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
izlūgties Lūdzoties saņemt atļauju iziet (no kurienes, kur u. tml.).
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
Kostīmu luga Luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā. Attiecīgais drāmas žanrs.
Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur). Lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni). Izprasīties.
ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
noņirgt Ļauni izzobot, izsmiet.
noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1). Noņirgt (1).
noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties. Noņirgties (1).
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt. Ļauni zoboties.
sarkasms Ļauns, dzēlīgs izsmiekls, kas izriet no naida, sašutuma, nicinājuma.
mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
ņirgas Ļauns, nekrietns izsmiekls, izzobojums.
izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī). Būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū.
ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes).
uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
ieņemt Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī).
Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
Sasaldēt kramā Ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
pakļauties Ļauties (kā) ietekmei.
atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
sekstants Ļeņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt.
skaudrs Ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām).
Tā, ka kājas pie zemes nemetas Ļoti ātri (iet, skriet).
Tā, ka kājas pie zemes nemetas Ļoti ātri (iet, skriet).
Kā (ar) vēja (arī putna) spārniem Ļoti ātri (paiet) - par laikposmu.
Kā (ar) vēja (arī putna) spārniem Ļoti ātri (paiet) - par laikposmu.
Kā vēja nests Ļoti ātri (parasti skriet).
Kā vēja nests Ļoti ātri (parasti skriet).
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
Aiziet kā (divi) deviņi Ļoti ātri aiziet, aizsteigties.
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
iešauties Ļoti ātri ieskriet (kur iekšā).
izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
Aizskriet kā (ar) vēja (arī putna) spārniem Ļoti ātri paiet (par laiku).
Aizskriet kā (ar) putna (arī vēja) spārniem Ļoti ātri paiet (par laiku).
aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties, aizskriet.
joņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
joņot Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
Skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes Ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
joņot Ļoti ātri skriet. Traukties.
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
ņirbināt Ļoti ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, skriet.
aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
granītciets Ļoti ciets.
Ciets kā akmens Ļoti ciets.
Ciets kā krams Ļoti ciets.
Ciets kā akmens Ļoti ciets.
Čupu čupām, arī čupām vien Ļoti daudz (vairākās vietās).
Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
Ieķerties brunčos Ļoti iemīlēties (sievietē).
impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārietni, apjomu, arī spēku).
varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu.
spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tekstu).
vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā.
stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju. Ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
nosmiet Ļoti izsmiet.
Uz pirkstgaliem Ļoti klusu (iet, staigāt u. tml.).
kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete. Cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
Pazīt kā savu kabatu Ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi).
Pazīt kā savu kabatu Ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi).
Vilkties kā nāvei Ļoti lēni iet.
Vilkties kā nāvei Ļoti lēni iet.
Eņģeļa pacietība Ļoti liela pacietība.
Eņģeļa pacietība Ļoti liela pacietība.
bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu. Ļoti liels daudzums.
bezgalīgs Ļoti liels. Milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks. Arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
mikrosistēma Ļoti maza sistēma. Sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā.
punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
miniatūrs Ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju).
sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt. Padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
riebeklis Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
nodzīt Ļoti novalkāt, nolietot.
nodriskāt Ļoti novalkāt, nolietot. Novalkāt, nolietot, līdz rodas driskas.
noplēst Ļoti novalkāt. Novalkāt, līdz kļūst caurumains, lietošanai nederīgs.
izzaimot Ļoti nozaimot. Ļoti izsmiet.
izzākāt Ļoti nozākāt. Ļoti izsmiet.
spožs Ļoti nozīmīgs, ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
vadošs Ļoti nozīmīgs, ļoti ietekmīgs. Arī galvenais.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības). Ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
Izkārtot (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšēja plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiņiem (arī plauktiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot. Pēc iepriekšējā plāna, ļoti mērķtiecīgi izveidot.
Sacietēt (arī sakalst) ragā Ļoti sacietēt (sakalst).
Sakalst (arī sacietēt) ragā Ļoti sakalst (sacietēt).
nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
Sakalst (arī sacietēt) ragā Ļoti sakalst, sacietēt.
saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres. Biešu cukurs. Niedru cukurs.
pārmērcēt Ļoti saliedēt (kādu) - par lietu.
izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
putekļi Ļoti sīkas (kādas cietvielas) daļiņas.
putekļi Ļoti sīkas cietvielu daļiņas, kas atrodas gaisā suspendētā stāvoklī.
Galvu galvām Ļoti skali (piemēram, kliegt, smieties).
Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Pilnā rīklē Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
Plīst no (arī aiz) smiekliem Ļoti smieties.
Plīst no (arī aiz) smiekliem Ļoti smieties.
gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
gāzmains Ļoti spēcīgs par lietu.
varens Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī ietekmīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Krama vīrs Ļoti spēcīgs, izturīgs vīrietis.
varens Ļoti spēcīgs, plaši izvērsts, ļoti ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
Izmirkt (arī samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū)
Izmirkt (arī samirkt) līdz ādai Ļoti stipri samirkt (lietū).
Izmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei (arī līdz kaulam, ādai) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Samirkt (arī izmirkt, būt slapjam) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Būt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Izmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei Ļoti stipri samirkt (lietū).
aizskriet Ļoti straujā gaitā aiziet.
zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ņirbēt Ļoti strauji virzīties. Ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
zibeņot Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibsnīt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
Pasaules otra mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
Pasaules (otra) mala Ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
degunpriekša Ļoti tuva vieta.
Kā māsa Ļoti tuva, palīdzīga, atsaucīga (sieviete).
Gar (pašu) degungalu (arī degunu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
Gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties). Tikko.
Kā uz karstām oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
Kā uz (karstām) oglēm Ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
dārgums Ļoti vērtīgi priekšmeti. Arī dārglietas.
sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laika priecāties. Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī).
sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties. Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties. Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties. Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
Ārstnieciskā kosmētika Mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
dzemdniecība Mācība par sievietes organismā notiekošajiem procesiem grūtniecības, dzemdību, pēcdzemdību periodā, kā arī par medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
nodarboties Mācīt, audzināt, arī ietekmēt (kādu).
mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
savienotājmaģistrāle Maģistrāle (kādu vietu, objektu) savienošanai.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
pārvietoties Mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu.
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet. Iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas. Komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs. Mistrs (2).
viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
ciems Māja, vieta, kur ciemojas.
Mājas tāfele Mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
mamma Mājas saimniece, arī sieviete (parasti vecāka).
naktspatversme Mājvieta, kur par niecīgu atlīdzību var pārnakšņot, parasti cilvēki, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas.
Mājas vieta Mājvieta.
Mājas vieta Mājvieta.
tūce Mākonis (parasti lietus mākonis).
sienavāle Mākonis (siena laikā), kam parasti seko lietus.
Lietus mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā. Lietusmākoņi.
sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums (kādā vietā, vidē).
noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
celtspēja Maksimālais smagums, ko spēj pārvietot kāds mehānisms.
kompozīcija Mākslas darbs (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā).
paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no paša mākslinieka personības.
Lietišķā māksla Mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā).
grudzināt Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā).
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
nomalt Maļot nolietot.
piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
īpašums Manta vai cits objekts, uz kuru ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
mantojums Manta, kas pēc tās īpašnieka nāves pāriet cita valdījumā (īpašumā), lietojumā un rīcībā.
revizionisms Marksismam-ļeņinismam naidīgs labējā oportūnisma virziens, buržuāzijas ietekmes atspoguļojums strādnieku šķirā un komunistiskajā kustībā.
Īpatnējā siltumietilpība (arī siltumkapacitāte) Masas vienības siltumietilpība.
licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
traktorbūve Mašīnbūves nozare, kas ietver traktoru, traktoru un kombainu motoru, agregātu, mezglu, detaļu un rezerves daļu ražošanu.
radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu.
ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu
viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
Teksta uzdevums Matemātisks uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskā valodas tekstā.
vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās.
starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
vibrotransports Materiālu vai detaļu pārvietošana, izmantojot vibrācijas.
mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums. Manta (2).
manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
kustība Matērijas eksistences veids, kas ietver sevī visus dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
pārmaukt Maucot novietot pāri (kam), pār (ko). Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
monpansjē Maza cieta augļu karamele bez pildījuma.
kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā.
Bērnu sile (arī silīte) Mazbērnu novietne.
Bērnu sile Mazbērnu novietne.
silīte Mazbērnu novietne.
nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
dilt Mazināties (par attālumu līdz vietai, uz kuru virzās).
plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
piezobot Mazliet (parasti bez ļaunuma) izzobot.
birdināt Mazliet (parasti bez veļa) līt vai snigt.
aizkost Mazliet (parasti steigā) ieēst. Iekost.
maķenīt Mazliet [1].
mazdrusciņ Mazliet [1].
mazlietiņ Mazliet [1].
maķenīt Mazliet [2] (1).
mazdrusciņ Mazliet [2] (1).
mazlietiņ Mazliet [2] (1).
maķenīt Mazliet [2] (2).
mazdrusciņ Mazliet [2] (2).
mazlietiņ Mazliet [2] (2).
pieēnot Mazliet apēnot, pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
aplīdzināt Mazliet apgriezt (matus).
aizknābāt Mazliet apknābāt. _biežāk_ Ieknābāt.
pakrāpt Mazliet apkrāpt, piekrāpt.
piemākties Mazliet apmākties (parasti par debesīm).
pamīļot Mazliet apmīļot (kādu).
pamīļoties Mazliet apmīļot vienam otru, citam citu.
piemulst Mazliet apmulst.
Panākt vaļā Mazliet atdarīties atvērties. Arī atirt, atraisītiess.
pazvelties Mazliet atgāzties, pagāzties (pret ko).
aizirt Mazliet atirt, atrist. Pairt.
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu. Mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis, krāsas nianse.
pabaidīt Mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās.
iebālgans Mazliet bālgans. Tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
iebāls Mazliet bāls. Pabāls
ieblāvs Mazliet blāvs.
iebrūngans Mazliet brūngans. Ar brūnganu nokrāsu.
iebrūns Mazliet brūns. Ar brūnu nokrāsu. Brūngans.
iedzeltens Mazliet dzeltens. Ar dzeltenu nokrāsu.
pabaudīt Mazliet ēst, dzert.
iegaišs Mazliet gaišs.
Pielāpīt paģiras Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras.
Iebaudīt glāzīti (arī lāsīti, mēriņu) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Iebaudīt lāsīti (arī glāzīti, mēriņu) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Iebaudīt mēriņu (arī glāzīti, lāsīti) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Pacilāt glāzi (arī glāzīti) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
palaizīt Mazliet ieēst (ko), parasti laizot.
palaizīties Mazliet ieēst, parasti laizot.
iemērkt Mazliet iegremdējot, apslapināt.
ielīkt Mazliet ieliekties, parasti uz iekšu.
paplest Mazliet ieplest (acis, nāsis).
paplest Mazliet ieplest (muti, knābi).
paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
aizplīst Mazliet ieplīst.
pasmelt Mazliet iesmelt (ko).
pazondēt Mazliet ievākt kādas ziņas (par ko).
pabozt Mazliet izbozt.
paskaistināt Mazliet izdaiļot, izgreznot.
padalīt Mazliet izdalīt, sadalīt.
paklaidēt Mazliet izklaidēt.
paklaidēties Mazliet izklaidēties.
paskolot Mazliet izkopt (garīgās vai fiziskās īpašības).
apkurtēt Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
piegludināt Mazliet izlabot, precizēt (parasti valodu, stilu).
pietēlot Mazliet izlikties. Mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
paskaistināt Mazliet izskaistināt (1).
paskaistināties Mazliet izskaistināties.
paklibot Mazliet klibodams.
pieklibot Mazliet klibot.
paklibs Mazliet klibs.
pieknapināt Mazliet knapināt.
piekoriģēt Mazliet koriģēt.
pakropls Mazliet kropls.
pakumps Mazliet kumps.
pakusls Mazliet kusls.
ielīks Mazliet līks.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
negludens Mazliet negluds.
iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
apbalēt Mazliet nobalēt. Izbalēt (vispāri vai vietumis).
piegludināt Mazliet nogludināt.
pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
pieplacināt Mazliet noliekt (augus, to daļas).
pieliekt Mazliet noliekt (priekšmetu).
pieliekt Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (parasti no visām pusēm).
pieklusināt Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
pagraizīt Mazliet nopelt.
Nobirdināt asaras Mazliet noraudāt.
aprīvēt Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
apskumt Mazliet noskumt.
apsusēt Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
apsusināt Mazliet nosusināt (no ārpuses, virspuses).
aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
ietvīkt Mazliet notvīkt.
pavārgt Mazliet novājējis.
pazagt Mazliet nozagt.
pasvērt Mazliet pacelt.
piepacelt Mazliet pacelt.
dziļš Mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.).
iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
ielakt Mazliet palakt (par dzīvniekiem).
piepalīdzēt Mazliet palīdzēt.
paplesties Mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
apmīcīt Mazliet pamīcīt (mīklu).
pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
pavairāk Mazliet par daudz.
Notecināt dažu asaru (retāk pa asarai) Mazliet paraudāt.
Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru Mazliet pāraudāt.
piekārtot Mazliet pārkārtot, mainīt vietām (ko).
Apmīt dažus vārdus Mazliet parunāties.
Pārmīt (arī pārmainīt, retāk apmīt) dažus vārdus Mazliet parunāties.
pavirzīt Mazliet pārvietot (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
iestiept Mazliet pastiept, pagarināt.
apsutināt Mazliet pasutināt. Apsautēt.
piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
apvārīt Mazliet pavārīt.
pasliet Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses). Apkūpināt.
apžāvēt Mazliet pažāvēt.
saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
pielīkt Mazliet pieliekties.
puspiemiegts Mazliet piemiegts.
savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma. Laikus (1), iepriekš.
laikus Mazliet pirms laika.
plakanīgs Mazliet plakans (1): ieplakans.
plakanīgs Mazliet plakans (2).
ieplakans Mazliet plakans.
pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
ieruds Mazliet ruds.
ierūgtens Mazliet rūgtens. Ierūgts.
rūgtens Mazliet rūgts (1).
rūgtens Mazliet rūgts (2).
rūgtens Mazliet rūgts (3).
ierūgts Mazliet rūgts. Rūgtens.
ierūsgans Mazliet rūsgans.
apaukstēt Mazliet saaukstēt. Apsaldēt.
apaukstēties Mazliet saaukstēties. Apsaldēties.
iebārt Mazliet sabārt. Pabārt.
aizēst Mazliet sabojāt (par vielu).
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
aizdzelt Mazliet sadzelt (parasti par bitēm).
apgumzīt Mazliet sagumzīt.
saldens Mazliet saids (2).
paīsināt Mazliet saīsināt (piemēram, tekstu).
iekalst Mazliet sakalst.
aizkapāt Mazliet sakapāt. Iekapāt.
apkarsēt Mazliet sakarsēt.
apkarst Mazliet sakarst.
iekarst Mazliet sakarst. Iesākt kļūt karstam.
piekumpt Mazliet sakumpt.
iesaldens Mazliet saldens.
saldens Mazliet salds (1).
iesalds Mazliet salds.
Palocīt muguru Mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot. Pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās).
pakņupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iesalkans Mazliet salkans.
iesāļš Mazliet sāļš.
pieremdināt Mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti.
pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
pamelot Mazliet samelot.
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt). Mazliet uz vienu pusi.
iepīkt Mazliet sapīkt.
ieplacināt Mazliet saplacināt.
appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
pierāt Mazliet sarāt, izrāt.
aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
iesarkans Mazliet sarkans.
iesārtens Mazliet sārtens. Iesārts.
iesārts Mazliet sārts.
piesalt Mazliet sasalt.
apsildīt Mazliet sasildīt. Pasildīt.
apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu. Pasildīties.
apskrambāt Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
aizslapēt Mazliet saslapēt.
apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
pasvērt Mazliet sasvērt (uz kādu pusi).
pasvērties Mazliet sasvērties (uz kādu pusi).
iesvīst Mazliet sasvīst. Kļūt mazliet mitram no sviedriem.
iešķīt Mazliet sašķīt.
aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses). Aptrupēt.
aiztrunēt Mazliet satrunēt. Ietrunēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses). Aptrunēt.
aptūkt Mazliet satūkt.
ietūkt Mazliet satūkt.
pievaldīties Mazliet savaldīties.
ievīst Mazliet savīst.
saldens Mazliet sentimentāls.
saldsērīgs Mazliet sērīgs, skumjš. Arī sentimentāls.
iesīksts Mazliet sīksts.
iesilts Mazliet silts.
remdens Mazliet silts.
iesirms Mazliet sirms.
ieskābens Mazliet skābens.
skābens Mazliet skābs (1).
skābens Mazliet skābs (2).
ieskābs Mazliet skābs.
ieskarbs Mazliet skarbs. Paskarbs.
ieslidens Mazliet slidens.
ieslīpus Mazliet slīpi.
iestāvus Mazliet slīpi.
ieslīps Mazliet slīps.
iestāvs Mazliet slīps.
iestūriski Mazliet stūriski.
iesūrs Mazliet sūrs.
iešķībs Mazliet šķībs. Arī ieslīps.
piešļupstēt Mazliet šļupstēt.
iesāņus Mazliet tālāk, mazliet savrup.
ietumšs Mazliet tumšs. Patumšs.
Garām ejot Mazliet un nebūtiski. Starp citu.
Garām ejot Mazliet un nebūtiski. Starp citu.
pacilus Mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī.
iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
aizmilzt Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam.
Durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
Durvju sprauga (arī šķirba) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
Durvju šķirba (arī sprauga) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
Mīksta ola Mazliet vārīta ola.
Mīksta ola Mazliet vārīta ola.
Locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
(Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
Motorzāģa zobs (Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
iezaļgans Mazliet zaļgans. Ar zaļganu nokrāsu.
iezaļš Mazliet zaļš. Ar zaļu nokrāsu.
iezilgans Mazliet zilgans. Ar zilganu nokrāsu.
iezils Mazliet zils. Ar zilu nokrāsu.
paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
iesērēt Mazliet, arī vietumis aizsērēt (2).
ielauzīt Mazliet, arī vietumis ielauzt
iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
ieknibināt Mazliet, arī vietumis nodrupināt.
iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu. Ieaugt sūnas.
ieurbināt Mazliet, arī vietumis paurbināt.
iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
iebužināt Mazliet, arī vietumis sabužināt.
iedriskāt Mazliet, arī vietumis sadriskāt.
iedurstīt Mazliet, arī vietumis sadurstīt.
iegraizīt Mazliet, arī vietumis sagraizīt.
iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
ieplaisāt Mazliet, arī vietumis saplaisāt.
ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
iepūt Mazliet, arī vietumis sapūt.
ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
ietrūdēt Mazliet, arī vietumis satrūdēt.
ietrunēt Mazliet, arī vietumis satrunēt.
ietrupēt Mazliet, arī vietumis satrupēt. Ietrunēt.
ietrusēt Mazliet, arī vietumis satrusēt.
pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību).
pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti). Pavērt (2).
paņirgt Mazliet, daļēji atņirgt (zobus).
paraisīt Mazliet, daļēji atraisīt.
pavērt Mazliet, daļēji attaisīt (apģērbu).
pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis).
pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, somu, iesaiņojumu).
pavērties Mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem).
paskalot Mazliet, daļēji iedarboties ārdoši uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem).
padurt Mazliet, daļēji iedurt (ko).
pagrimt Mazliet, daļēji iegrimt.
palauzt Mazliet, daļēji ielauzt, atlauzt.
pamērkt Mazliet, daļēji iemērkt.
pabalēt Mazliet, daļēji izbalēt.
pabālēt Mazliet, daļēji izbālēt. Pabālēt (1).
pabalot Mazliet, daļēji izbālot. Pabālēt (1).
pabirt Mazliet, daļēji izbirt.
pačākstēt Mazliet, daļēji izčākstēt.
padēdēt Mazliet, daļēji izdēdēt (parasti par iežiem).
padīgt Mazliet, daļēji izdīgt (par sēklām, augiem, to daļām).
padrupt Mazliet, daļēji izdrupt.
pairt Mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli).
paputināt Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
pairt Mazliet, daļēji izjukt (par matu sakārtojumu). Mazliet, daļēji atrist (par bizēm).
paklīdināt Mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Pakliedēt (2).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām).
pakropļot Mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot.
pakurtēt Mazliet, daļēji izkurtēt (par augiem, to daļām).
pakust Mazliet, daļēji izkust (siltuma un spiediena iedarbībā).
papaust Mazliet, daļēji izpaust.
paplaukt Mazliet, daļēji izplaukt.
paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
paputināt Mazliet, daļēji izputināt.
paraibināt Mazliet, daļēji izraibināt.
parist Mazliet, daļēji izrist, atrist.
paspurt Mazliet, daļēji izspurt (1).
paspurt Mazliet, daļēji izspurt (2).
pašķērdēt Mazliet, daļēji izšķērdēt.
pašķīdināt Mazliet, daļēji izšķīdināt.
pakust Mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu).
paslieties Mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni.
paslieties Mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni).
palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
palietot Mazliet, daļēji nolietot.
pamelnēt Mazliet, daļēji nomelnēt.
paplakt Mazliet, daļēji noplakt, saplakt.
pasirmot Mazliet, daļēji nosirmot.
panēsāt Mazliet, daļēji novalkāts, nonēsāts.
pavalkāt Mazliet, daļēji novalkāts.
pavārgt Mazliet, daļēji novārgt.
pavērtēt Mazliet, daļēji novērtēt.
pamainīt Mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt.
paplūst Mazliet, daļēji pazaudēt kontūras.
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
pabirzt Mazliet, daļēji sabirzt.
papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
paburzīties Mazliet, daļēji saburzīties.
pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
padīgt Mazliet, daļēji sadīgt, izdīgt (piemēram, par apmatojumu, apspalvojumu).
padzīt Mazliet, daļēji sadzīt.
pagumzīties Mazliet, daļēji sagumzīties. Paburzīties.
pakrokot Mazliet, daļēji sakrokot.
pakrokoties Mazliet, daļēji sakrokoties.
padeldēt Mazliet, daļēji samazināt (piemēram, parādu).
papelēt Mazliet, daļēji sapelēt.
pašķīst Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
papūt Mazliet, daļēji sapūt.
parullēt Mazliet, daļēji sarullēt.
patrūdēt Mazliet, daļēji satrūdēt.
patrunēt Mazliet, daļēji satrunēt.
patrupēt Mazliet, daļēji satrupēt.
pašķiebt Mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas).
pavīst Mazliet, daļēji savīst.
paaust Mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu).
pasvīst Mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu). Paaust [1].
pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
Kaut cik Mazliet, drusku.
Kaut cik Mazliet, drusku.
drusku Mazliet, nedaudz.
Par (viena) mata tiesu (arī galu) Mazliet, nedaudz.
Par naga melnumu Mazliet, nedaudz.
Par naga melnumu (arī tiesu, platumu) Mazliet, nedaudz.
Par naga platumu (arī melnumu, tiesu) Mazliet, nedaudz.
Par (viena) mata tiesu (arī galu) (arī par naga tiesu (arī platumu, melnumu) sar.) Mazliet, nedaudz.
Par viena mata tiesu Mazliet, nedaudz.
Pa druskai Mazliet, nedaudz. Drusku.
nedaudz Mazliet, nelielā mērā.
puspavērts Mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
puspievērts Mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
apēvelēt Mazliet, pavirši noēvelēt.
apslīpēt Mazliet, pavirši noslīpēt.
apvīlēt Mazliet, pavirši novīlēt.
apvirpot Mazliet, pavirši novirpot.
pieknābāties Mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem).
pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
Kaut kā Mazliet, zināmā mērā.
Kaut kā Mazliet, zināmā mērā.
Kā nekā Mazliet, zināmā mērā. Kaut kā.
Kā nekā Mazliet, zināmā mērā. Kaut kā.
Nelielā mērā Mazliet.
Nelielā mērā Mazliet.
nieks Mazliet.
Cik necik Mazliet. Vismaz drusku. Kaut mazliet.
Cik necik Mazliet. Vismaz drusku. Kaut mazliet.
ploška Mazs gaismeklis - trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts.
autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
blusa Mazs, bezspārnains asinssūcējs kukainis, kas pārvietojas lecot.
sietiņš Mazs, smalks siets.
slieka Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
stobriņtārpi Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma. Šīs dzimtas tārpi.
bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
gulta Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam. Arī guļasvieta.
galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai. Vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās. Sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kas ietver traumu ārstēšanu un profilaksi.
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības. Mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
meteoropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izcelšanās un norises atkarību no meteoroloģisko apstākļu ietekmes.
Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
gaide Medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekiem atrodoties slēptā vietā.
piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā).
fenacetīns Medikaments, ko lieto temperatūras pazemināšanai, sāpju remdināšanai.
izmēdīt Mēdot izsmiet.
indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru. Ārējā berze.
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
pārbīdīt Mehāniski iedarbojoties, pārvietot attiecībā pret ko.
Mehāniskais zīmulis Mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
pildzīmulis Mehānisks zīmulis, kura korpusā ievietojams kodols rakstīšanai.
mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
vinča Mehānisms ar spoli un trosi smaguma celšanai un pārvietošanai.
Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp. _imperf._ Meimurot šurp. Meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizmeimurot Meimurojot attālināties. _imperf._ Meimurot prom. Meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
iemeimurot Meimurojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
izmeimurot Meimurojot iziet, iznākt.
nomeimurot Meimurojot noiet, nonākt.
pameimurot Meimurojot paiet, panākt.
pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt māju (arī visas malas) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
Gāzt visas malas (arī māju) apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas. Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt (visu vietu, telpu, teritoriju).
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas). Meklējot rūpīgi pārbaudīt daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā, telpā).
taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
meldrājs Meldriem apaugusi vieta. Meldru audze.
priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
mellenājs Mellenēm apaugusi vieta.
melnalksnājs Melnalkšņu audze. Melnalkšņiem apaugusi vieta.
Putošā melnplauka Melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
Putošā melnplauka Melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela.
magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
Hromatiskā gamma Melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros). Skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
aktinīdi Mendeļejeva periodiskās sitēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs.
Saldā mērce Mērce, ko gatavo no augļu vai ogu sulas ar cukuru, ūdeni un cieti.
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni). Mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai. Atsevišķs šī ieža gabals.
menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
makaks Mērkaķu dzimtas ģints, kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki ar attīstītām sēdes tulznām.
grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgaļa.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
izkopt Mērķtiecīgi ietekmējot, izveidot, pilnveidot.
virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (apstākļus, notikumu attīstību, kā rīcību, darbību u. tml.).
koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu. Būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
pielietot Mērķtiecīgi, konkrētos apstākļos lietot (piemēram, paņēmienu, metodi, līdzekli).
pārmētāt Mētājot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana (parasti lietišķajā mākslā), kaļot metālu.
metāllietuve Metāla lietuve.
veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā.
veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm.
metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm. Metālapstrāde (1).
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz augstilekvences radioviļņu izplatīšanos atmosfērā un augstfrekvences ierīču izmantošanu.
punktmetināšana Metināšana divu detaļu atsevišķās vietās, atsevišķos punktos
pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna. Piemetināt citā vietā.
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi. Metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi.
sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas. Arī uzmest (1).
izmētāt Metot izkliedēt. Nomest vairākās vietās.
aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties. Līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
apmest Metot novietot (ap ko).
samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sasviest (1).
vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus. Vieta, kur tiek cirsti koki.
meždega Meža vieta, kas ir daļēji vai pilnīgi izdegusi.
atmēzt Mēžot atdabūt šurp _imperf._ Mēzt šurp. Mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
svētmežs Mežs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu.
dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
mīcīties Mīdīties (parasti pa slapju, dubļainu vietu).
samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
aizmīdīt Mīdot, arī mīdoties aizpildīt. _imperf._ Mīdīt ciet.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
oāze Miera un atpūtas vieta.
jauks Mierīgs, skaists, arī idillisks (par dabu, vietu dabā).
mietpilsoniskums Mietpilsonība.
mietpilsonisms Mietpilsonība.
mietpilsonīgs Mietpilsonisks.
vaba Miets žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
Mieta sakne Mietsakne.
Mieta sakne Mietsakne.
stakle Mietveida, stabveida balsts.
mietveidīgs Mietveida.
garaiņi Migla, kas ceļas no ūdeņiem vai slapjām vietām.
nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu).
Rauga sēnes Mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
Rauga sēnes Mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto ātro elektronu plūsmu.
zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm. Arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
militarizācija Militāru objektu celšana un apbruņojuma izvietošana (kādā teritorijā).
miltenājs Miltenēm apaugusi vieta.
vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto piemēram, kosmētikā, tehnikā.
alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un kuru izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
agregāts Minerālu sakopojums, kas ietilpst iežos, rūdās u. tml.
medaljons Miniatūra attēla, rotas lietas ovāls ietvars.
viceministrs Ministra vietnieks.
aizmīt Minot, mīdot aiztaisīt. _imperf._ Mīt ciet.
aizmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties aizpildīt. _imperf._ Mīņāt ciet.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru). Mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
dairīties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu). Nosmidzināt.
Nāves cisas Mirstoša cilvēka guļasvieta.
Nāves cisas Mirstoša cilvēka guļasvieta.
naktsmītne Mītne, kur pārnakšņo. Vieta, kur apmetas, lai pārnakšņotu.
ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā.
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
Veļu māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
māte Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā), kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus. Arī ragana.
sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets.
norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem). Izrūgt (2).
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
izmirkt Mitrumā pietūkt (piemēram, par ādu).
kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
disociācija Molekulas sadalīšanas sastāvdaļas dažādu faktoru ietekmē.
iemontēt Montējot ievietot filmas lentē (kadrus).
iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piemēram, ierīcē, konstrukcijā).
uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam). Montējot novietot virs (kā).
medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
palīgmotors Motors, ko izmanto kādas palīgkustības radīšanai, palīgiekar tas, palīgietaises darbināšanai, galvenā motora iedarbināšanai, motoru kopuma jaudas palielināšanai.
rāpuļi Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni. Šīs klases dzīvnieki.
putns Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
šļahta Muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā).
ģeķība Muļķīga, nenopietna rīcība, runa.
ģeķīgs Muļķīgs, nenopietns (par cilvēku).
ākstīt Muļķot, apsmiet.
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Mūrēt ciet.
iemūrēt Mūrējot ievietot, apņemt (tā, ka nevar izkļūt).
burties Murmināt, klusu sarunāties. Darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
Arābu numerācija Mūsdienās vispārlietojamā numerācija Indiešu numerācija
Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
Šķērssvītru muskulatūra Muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļās.
Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
Šķērssvītru muskuļi Muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes. Tur dzīvojošo sieviešu kopums.
islams Musulmaņu reliģija, Muhameda mācība, kas radās Rietumarābijā 7. gadsimtā.
reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
Dabas muzejs Muzejs, kurā parada ģeogrāfiskas vietas dabu tās daudzveidībā un attīstībā.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
Simfoniskais žanrs Mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam.
mahagonijs Mūžzaļš tropu koks ar cietu, blīvu, smagu koksni.
makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
atpakaļnāciens Nāciens uz iepriekšējo vietu.
bērns Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
pārnākt Nākot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atnākt Nākot atkļūt, ierasties. _imperf._ Nākt šurp. Nākot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
pulcēties Nākt kopā, vienuviet (kur) - par cilvēkiem.
beladonna Nakteņu dzimtas indīgs augs, ko lieto ārstniecībā.
naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pāvadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
kokaīnists Narkomāns, kas lieto kokaīnu.
morfīnists Narkomāns, kas lieto morfīnu.
broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
Izvilkt dzīvību Neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
tukšs Neaizņemts, brīvs (piemēram, par sēdekli, guļvietu).
lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē). Arī āliņģis.
aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet. _imperf._ Laist prom.
esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
muļķa Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
muļķīgs Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot. Iekšējā berze.
tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) - par psihisku stāvokli.
Palikt gultā (arī uz gultas sar.) Neatstāt guļasvietu. Ievērot gultas režīmu.
zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
Mākt sirdi Neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu). Nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem). Pazust (1).
pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā. Nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
Stāvēt (arī būt) ciet Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi).
Stāvēt (arī būt) ciet Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (piemēram, par govi, kazu).
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma).
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
grīļoties Nedrošā, ļodzīgā gaitā iet, virzīties.
kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet. Arī klumburot.
steberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet, uznākt.
puspietupiens Nedziļš pietupiens.
uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
Izspēlēt kārti (biežāk trumpi) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt. Izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami ierasties, parādīties (kādā vietā).
uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā). Negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
Saindēt (arī sagandēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
Sagandēt (arī saindēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
Saindēt (arī sagandēt) dvēseli Negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
idiotisks Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
negludums Negluda vieta, nelīdzenums (kur).
skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu). Tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām).
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība. Ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
(Ap)grozīt naudu pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot naudu.
Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem, citu uzskatu nerespektēšana.
nepacietība Neiecietība, arī īgnums.
nenoliecība Neiecietība.
nepacietīgs Neiecietīgs (1), arī īgns.
stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem). Arī stūrgalvīgs.
nenoliecīgs Neiecietīgs.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
mape Neiesietu iespieddarbu (parasti reprodukciju) krājums, sakopojums, kas ievietots šādā priekšmetā.
Necelt (ne savu) kāju Neiet (kur, pie kā).
Nespert kāju pār slieksni Neiet iekšā, arī ārā (no telpas, ēkas).
Nespert (ne) soli (arī soļa) Neiet, nenākt (kur).
Nespert (ne) soli (arī soļa) Neiet, nenākt (kur).
svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli). Tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
palaistīt Neilga laiku, mazliet laistīt.
palamāt Neilga laiku, mazliet lamāt.
pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā). Neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
paārstēt Neilgu laiku mazliet ārstēt.
pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
paanalizēt Neilgu laiku, mazliet analizēt.
paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert. Arī pasmaržot (1).
pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko). Neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
paārstēties Neilgu laiku, mazliet ārstēties.
paart Neilgu laiku, mazliet art (ko).
paarties Neilgu laiku, mazliet art.
paasarot Neilgu laiku, mazliet asarot.
paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
paasiņot Neilgu laiku, mazliet asiņot.
padomāt Neilgu laiku, mazliet atcerēties, iztēloties.
pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati). Neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
paaudzēt Neilgu laiku, mazliet audzēt.
paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt.
paaurot Neilgu laiku, mazliet aurot.
paausīties Neilgu laiku, mazliet ausīties.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
paaust Neilgu laiku, mazliet aust (ko).
paausties Neilgu laiku, mazliet aust.
paaušoties Neilgu laiku, mazliet aušoties.
paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
paāzēties Neilgu laiku, mazliet āzēties.
pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties. Pabadoties.
pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
pabaidīt Neilgu laiku, mazliet baidīt.
pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
pabalināt Neilgu laiku, mazliet balināt.
paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
pabalsināt Neilgu laiku, mazliet balsināt.
pabaroties Neilgu laiku, mazliet baroties.
pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
pabārt Neilgu laiku, mazliet bārt.
pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
pabaurot Neilgu laiku, mazliet baurot. Pamaurot.
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
paberzēties Neilgu laiku, mazliet berzēties.
paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt.
paberzties Neilgu laiku, mazliet berzties. Paberzēties.
pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt. Pabaidīt (1).
pabiedroties Neilgu laiku, mazliet biedroties.
pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt. Pabakstīt, padurstīt.
pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
pabizot Neilgu laiku, mazliet bizot.
pablēdīties Neilgu laiku, mazliet blēdīties.
pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties. Arī paniekoties.
pablēt Neilgu laiku, mazliet blēt.
pablietēt Neilgu laiku, mazliet blietēt.
pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
pablusoties Neilgu laiku, mazliet blusoties.
pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties. Paklaigāt.
pabļitkot Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
paboksēties Neilgu laiku, mazliet boksēties.
pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt. Arī pavizināties.
pabrēkāt Neilgu laiku, mazliet brēkāt.
pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
pabrikšķēt Neilgu laiku, mazliet brikšķēt.
pabrikšķināt Neilgu laiku, mazliet brikšķināt.
pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
pabrūnināt Neilgu laiku, mazliet brūnināt.
pabružāt Neilgu laiku, mazliet bružāt.
pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
pabungot Neilgu laiku, mazliet bungot.
paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā). Pagrozīties (2).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
pabūvēt Neilgu laiku, mazliet būvēt.
pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko). Paurbties (2).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
pacept Neilgu laiku, mazliet cept (ko).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties. Pacīnīties.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
pacildināt Neilgu laiku, mazliet cildināt. Paslavēt.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku). Neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
pacitēt Neilgu laiku, mazliet citēt.
pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
pačabināt Neilgu laiku, mazliet čabināt.
pačakstēt Neilgu laiku, mazliet čakstēt.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu).
pačāpstināt Neilgu laiku, mazliet čāpstināt.
pačaukstēt Neilgu laiku, mazliet čaukstēt.
pačaukstināt Neilgu laiku, mazliet čaukstināt.
pačaukstināties Neilgu laiku, mazliet čaukstināties.
pačerkstēt Neilgu laiku, mazliet čerkstēt.
pačiepstēt Neilgu laiku, mazliet čiepstēt.
pačīgāt Neilgu laiku, mazliet čīgāt.
pačīkstēt Neilgu laiku, mazliet čīkstēt.
pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
pačivināt Neilgu laiku, mazliet čivināt.
pačokstināt Neilgu laiku, mazliet čokstināt.
pačubināt Neilgu laiku, mazliet čubināt.
pačabināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
pačubināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
pačūkstēt Neilgu laiku, mazliet čūkstēt.
pačukstēties Neilgu laiku, mazliet čukstēties.
pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
pačurkstēt Neilgu laiku, mazliet čurkstēt.
pačurkstināt Neilgu laiku, mazliet čurkstināt. Ātri izcept (gaļu).
padainot Neilgu laiku, mazliet dainot.
padakšot Neilgu laiku, mazliet dakšot.
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
padancināt Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
padarbināt Neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām. Paiet, pavirzīties ar grūtībām.
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko), lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
padebatēt Neilgu laiku, mazliet debatēt.
padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
padegt Neilgu laiku, mazliet degt.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
padejot Neilgu laiku, mazliet dejot.
padeklamēt Neilgu laiku, mazliet deklamēt.
padelverēties Neilgu laiku, mazliet delverēties.
padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
padēt Neilgu laiku, mazliet dēt.
padežurēt Neilgu laiku, mazliet dežurēt.
padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties. Arī padraiskuļoties.
padiedelēt Neilgu laiku, mazliet diedelēt.
padiedelēties Neilgu laiku, mazliet diedelēties.
padiedzēt Neilgu laiku, mazliet diedzēt.
padiegt Neilgu laiku, mazliet diegt (ko).
padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
padīkt Neilgu laiku, mazliet dīkt.
padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
padimdēt Neilgu laiku, mazliet dimdēt.
padimdināt Neilgu laiku, mazliet dimdināt.
padiskutēt Neilgu laiku, mazliet diskutēt.
padisputēt Neilgu laiku, mazliet disputēt.
padīžāties Neilgu laiku, mazliet dīžāties.
padobt Neilgu laiku, mazliet dobt.
padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
pazāļot Neilgu laiku, mazliet dot zāles.
patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties. Neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
padraiskuļot Neilgu laiku, mazliet draiskuļot.
padrasēt Neilgu laiku, mazliet drasēt.
padraudzēties Neilgu laiku, mazliet draudzēties.
padrāzt Neilgu laiku, mazliet drāzt.
padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt. Patrīcēt.
padrebināt Neilgu laiku, mazliet drebināt.
padrebināties Neilgu laiku, mazliet drebināties.
padresēt Neilgu laiku, mazliet dresēt.
pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
padrupināt Neilgu laiku, mazliet drupināt.
pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
padrūzmēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties.
paducināt Neilgu laiku, mazliet ducināt.
padudināt Neilgu laiku, mazliet dudināt.
padudināties Neilgu laiku, mazliet dudināties.
padūdot Neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem).
padūkt Neilgu laiku, mazliet dūkt.
padukurēt Neilgu laiku, mazliet dukurēt.
padūmot Neilgu laiku, mazliet dūmot.
padunēt Neilgu laiku, mazliet dunēt.
padungot Neilgu laiku, mazliet dungot.
padunkāt Neilgu laiku, mazliet dunkāt.
padunkāties Neilgu laiku, mazliet dunkāties.
padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
padusmoties Neilgu laiku, mazliet dusmoties.
padvest Neilgu laiku, mazliet dvest.
padzelt Neilgu laiku, mazliet dzelt.
padzenāt Neilgu laiku, mazliet dzenāt.
padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
padzīrot Neilgu laiku, mazliet dzīrot.
padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
padžinkstēt Neilgu laiku, mazliet džinkstēt.
padžinkstināt Neilgu laiku, mazliet džinkstināt.
paecēt Neilgu laiku, mazliet ecēt (ko).
paekselēt Neilgu laiku, mazliet ekselēt.
paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
paelsot Neilgu laiku, mazliet elsot.
paelst Neilgu laiku, mazliet elst. Arī paelsot.
paeļļot Neilgu laiku, mazliet eļļot.
paērmoties Neilgu laiku, mazliet ērmoties.
paerroties Neilgu laiku, mazliet erroties.
pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
paēvelēt Neilgu laiku, mazliet ēvelēt.
palakt Neilgu laiku, mazliet fakt.
pafantazēt Neilgu laiku, mazliet fantazēt.
pafilmēt Neilgu laiku, mazliet filmēt.
pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt.
paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
pafotografēt Neilgu laiku, mazliet fotografēt.
pafrēzēt Neilgu laiku, mazliet frēzēt.
pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko).
pagailēt Neilgu laiku, mazliet gailēt.
pagainīt Neilgu laiku, mazliet gainīt. Pagaiņāt.
pagainīties Neilgu laiku, mazliet gainīties. Pagaiņāties.
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet gaiņāt.
pagaiņāties Neilgu laiku, mazliet gaiņāties.
paganīt Neilgu laiku, mazliet ganīt.
paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
pagārgt Neilgu laiku, mazliet gārgt.
pagarlaikot Neilgu laiku, mazliet garlaikot.
pagarlaikoties Neilgu laiku, mazliet garlaikoties.
pagatavināt Neilgu laiku, mazliet gatavināt.
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
pagaudot Neilgu laiku, mazliet gaudot.
pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
pagavilēt Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
pagāzelēt Neilgu laiku, mazliet gāzelēt.
pagāzt Neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup).
paglāstīt Neilgu laiku, mazliet glāstīt.
paglaudīt Neilgu laiku, mazliet glaudīt.
paglaust Neilgu laiku, mazliet glaust.
paglausties Neilgu laiku, mazliet glausties.
pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
pagludināt Neilgu laiku, mazliet gludināt.
paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem.
pagorīt Neilgu laiku, mazliet gorīt.
pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
pagozēt Neilgu laiku, mazliet gozēt.
pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābstīt (1).
pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
pagrabināt Neilgu laiku, mazliet grabināt.
pagrabināties Neilgu laiku, mazliet grabināties.
pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābāt (1).
pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
pagraizīt Neilgu laiku, mazliet graizīt.
pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt. Arī pagrābstīt (1).
pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
pagražoties Neilgu laiku, mazliet gražoties.
pagrebināt Neilgu laiku, mazliet grebināt.
pagrebt Neilgu laiku, mazliet grebt.
pagremot Neilgu laiku, mazliet gremot.
pagremzties Neilgu laiku, mazliet gremzties.
pagreznot Neilgu laiku, mazliet greznot.
pagreznoties Neilgu laiku, mazliet greznoties.
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
pagrūstīt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
pagubot Neilgu laiku, mazliet gubot.
pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
paguldzēt Neilgu laiku, mazliet guldzēt.
pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt. Paburzīt.
pagurkstēt Neilgu laiku, mazliet gurkstēt.
pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
paieskāt Neilgu laiku, mazliet ieskāt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
paīgnoties Neilgu laiku, mazliet īgnoties.
paīgt Neilgu laiku, mazliet īgt.
pailgoties Neilgu laiku, mazliet ilgoties.
paimprovizēt Neilgu laiku, mazliet improvizēt.
paintervēt Neilgu laiku, mazliet intervēt.
pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
pairgoties Neilgu laiku, mazliet irgoties.
paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
pasmaržot Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
pasapņot Neilgu laiku, mazliet iztēloties. Pafantazēt.
pajādelēt Neilgu laiku, mazliet jādelēt.
pajādināt Neilgu laiku, mazliet jādināt.
pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu). Pamaisīt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot. Pajokoties.
pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties.
pajūsmot Neilgu laiku, mazliet jūsmot.
pakairināt Neilgu laiku, mazliet kairināt.
pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
pakalkulēt Neilgu laiku, mazliet kalkulēt.
padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
pakalpināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt.
pakalt Neilgu laiku, mazliet kalt.
pakaltēt Neilgu laiku, mazliet kaltēt.
pakaļķot Neilgu laiku, mazliet kaļķot.
pakapāt Neilgu laiku, mazliet kapāt.
pakāpelēt Neilgu laiku, mazliet kāpelēt.
pakapināt Neilgu laiku, mazliet kāpināt.
pakaplēt Neilgu laiku, mazliet kaplēt.
pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
pakarot Neilgu laiku, mazliet karot.
pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
pakarsēt Neilgu laiku, mazliet karsēt.
pakarsēties Neilgu laiku, mazliet karsēties.
pakarst Neilgu laiku, mazliet karst.
pakārst Neilgu laiku, mazliet kārst.
pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt. Arī pasnaikstīt.
pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties. Arī pasnaikstīties.
pakārtāt Neilgu laiku, mazliet kārtāt.
pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
pakāst Neilgu laiku, mazliet kāst.
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis). Arī pakārpīt.
pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties. Arī pakārpīties.
pakaucināt Neilgu laiku, mazliet kaucināt.
pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
pakaulēt Neilgu laiku, mazliet kaulēt.
pakaulēties Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
pakaunēties Neilgu laiku, mazliet kaunēties.
pakaunināt Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
paklakšķēt Neilgu laiku, mazliet klakšķēt.
paklakšķināt Neilgu laiku, mazliet klakšķināt.
paklaudzēt Neilgu laiku, mazliet klaudzēt.
paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
paklauvēt Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
paklepot Neilgu laiku, mazliet klepot.
paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
paklikšķēt Neilgu laiku, mazliet klikšķēt.
paklikšķināt Neilgu laiku, mazliet klikšķināt.
paklīrēties Neilgu laiku, mazliet klīrēties.
paklukstēt Neilgu laiku, mazliet klukstēt.
paklunkšķēt Neilgu laiku, mazliet klunkšķēt.
paklunkšķināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
paknābāties Neilgu laiku, mazliet knābāties.
paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
paknakšķēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
paknikšķēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
paknikšķināt Neilgu laiku, mazliet knikšķināt.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt. Arī pakutināt.
pakodināt Neilgu laiku, mazliet kodināt.
pakodīt Neilgu laiku, mazliet kodīt. Pakošļāt.
pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
pakoķetēt Neilgu laiku, mazliet koķetēt.
pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
pakomentēt Neilgu laiku, mazliet komentēt.
pakonsultēt Neilgu laiku, mazliet konsultēt.
pakonsultēties Neilgu laiku, mazliet konsultēties.
pakontrolēt Neilgu laiku, mazliet kontrolēt.
pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopēt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt.
pakoriģēt Neilgu laiku, mazliet koriģēt.
pakošļāt Neilgu laiku, mazliet košļāt.
pakrakšķēt Neilgu laiku, mazliet krakšķēt.
pakrakšķināt Neilgu laiku, mazliet krakšķināt.
pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt.
pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties.
pakrāpties Neilgu laiku, mazliet krāpties.
pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
pakrāt Neilgu laiku, mazliet krāt.
pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
pakraukšķēt Neilgu laiku, mazliet kraukšķēt.
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt.
pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
pakrejot Neilgu laiku, mazliet krejot.
pakrekšķēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
pakrekšķināt Neilgu laiku, mazliet krekšķināt.
pakrēpot Neilgu laiku, mazliet krēpot.
pakrikšķēt Neilgu laiku, mazliet krikšķēt.
pakrikšķināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
pakritizēt Neilgu laiku, mazliet kritizēt.
pakriukšķēt Neilgu laiku, mazliet kriukšķēt.
pakriukšķināt Neilgu laiku, mazliet kriukšķināt.
pakūdīt Neilgu laiku, mazliet kūdīt.
pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
pakūkot Neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi).
pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
pakūpināt Neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus).
pakupināt Neilgu laiku, mazliet kupināt.
pakurēties Neilgu laiku, mazliet kurēties. Pakurties.
pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
pakurt Neilgu laiku, mazliet kurt. Pakurināt.
pakurties Neilgu laiku, mazliet kurties. Pakurēties.
pakutēt Neilgu laiku, mazliet kutēt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
pakveldēt Neilgu laiku, mazliet kveldēt.
pakveldināt Neilgu laiku, mazliet kveldināt.
pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
paķeksēt Neilgu laiku, mazliet ķeksēt.
paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt. Pasukāt.
paķemmēties Neilgu laiku, mazliet ķemmēties. Pasukāties.
paķēmoties Neilgu laiku, mazliet ķēmoties.
paķengāt Neilgu laiku, mazliet ķengāt.
paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
paķepuroties Neilgu laiku, mazliet ķepuroties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
paķerstīt Neilgu laiku, mazliet ķerstīt.
paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt.
paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties.
palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu). Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt [1].
palauzīt Neilgu laiku, mazliet lauzīt.
palauzīties Neilgu laiku, mazliet lauzīties.
palauzt Neilgu laiku, mazliet lauzt.
palecināt Neilgu laiku, mazliet lecināt [2].
palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
palepoties Neilgu laiku, mazliet lepoties.
palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
palielīt Neilgu laiku, mazliet lielīt.
palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
paliesmot Neilgu laiku, mazliet liesmot.
paliet Neilgu laiku, mazliet liet.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
palietot Neilgu laiku, mazliet lietot.
palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
palīksmot Neilgu laiku, mazliet līksmot. Palīksmoties.
palīksmoties Neilgu laiku, mazliet līksmoties, palīksmot.
palīņāt Neilgu laiku, mazliet līņāt.
papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
palolot Neilgu laiku, mazliet lolot.
paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
paluncināt Neilgu laiku, mazliet luncināt.
paluncināties Neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni).
palupināt Neilgu laiku, mazliet lupināt.
palutināt Neilgu laiku, mazliet lutināt.
paļaunoties Neilgu laiku, mazliet ļaunoties.
pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
paļodzīt Neilgu laiku, mazliet ļodzīt.
pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
pamaidzīt Neilgu laiku, mazliet maidzīt.
pamaisīt Neilgu laiku, mazliet maisīt.
pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (1).
pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (2).
pamaldīties Neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā).
pamalt Neilgu laiku, mazliet mali.
pamalkot Neilgu laiku, mazliet malkot.
pamānīt Neilgu laiku, mazliet mānīt.
pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
pamāt Neilgu laiku, mazliet māt.
pamaurot Neilgu laiku, mazliet maurot.
pamaut Neilgu laiku, mazliet maut.
pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
pamazgāties Neilgu laiku, mazliet mazgāties.
pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
pamēdīt Neilgu laiku, mazliet mēdīt.
pamēdīties Neilgu laiku, mazliet mēdīties.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
pameklēt Neilgu laiku, mazliet meklēt.
pamērcēt Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
pamērcēties Neilgu laiku, mazliet mērcēties.
pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
pamērkt Neilgu laiku, mazliet mērkt.
pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pasvaidīt.
pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko). Pasvaidīties (1).
pamēzt Neilgu laiku, mazliet mēzt.
pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
pamīdīt Neilgu laiku, mazliet mīdīt.
pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
pamiegoties Neilgu laiku, mazliet miegoties.
pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
pamiekšķēt Neilgu laiku, mazliet miekšķēt.
pamiekšķēties Neilgu laiku, mazliet miekšķēties.
pamiglot Neilgu laiku, mazliet miglot.
pamīlēt Neilgu laiku, mazliet mīlēt. Arī pamīļot.
pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
pamīlināties Neilgu laiku, mazliet mīlināties.
pamilzt Neilgu laiku, mazliet milzt.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
paminēt Neilgu laiku, mazliet minēt.
paminstināties Neilgu laiku, mazliet minstināties.
pamīņāt Neilgu laiku, mazliet mīņāt.
pamīņāties Neilgu laiku, mazliet mīņāties.
pamirkt Neilgu laiku, mazliet mirkt.
pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
pamīt Neilgu laiku, mazliet mīt.
pamitrināt Neilgu laiku, mazliet mitrināt.
pamizot Neilgu laiku, mazliet mizot.
pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
pamudžināt Neilgu laiku, mazliet mudžināt.
pamuļķot Neilgu laiku, mazliet muļķot.
pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
pamūrēt Neilgu laiku, mazliet mūrēt.
pamurmināt Neilgu laiku, mazliet murmināt.
pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
panašķēties Neilgu laiku, mazliet našķēties.
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
panerrot Neilgu laiku, mazliet nerrot.
panervozēt Neilgu laiku, mazliet nervozēt.
panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties. Arī pablēņoties.
paniezēt Neilgu laiku, mazliet niezēt.
panīgroties Neilgu laiku, mazliet nīgroties.
panīkuļot Neilgu laiku, mazliet nīkuļot.
paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām). Neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
paņirgāties Neilgu laiku, mazliet ņirgāties.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
paogot Neilgu laiku, mazliet ogot.
paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
paciesties Neilgu laiku, mazliet paciest (1).
papaisīt Neilgu laiku, mazliet paisīt.
paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
papakšķēt Neilgu laiku, mazliet pakšķēt.
papakšķināt Neilgu laiku, mazliet pakšķināt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
papelnīt Neilgu laiku, mazliet pelnīt.
papelnīties Neilgu laiku, mazliet pelnīties.
papelt Neilgu laiku, mazliet pelt.
papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur). Neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
padauzīties Neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko).
pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
papīkstēt Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
papiktoties Neilgu laiku, mazliet piktoties.
papilēt Neilgu laiku, mazliet pilēt.
papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
paplakšķināt Neilgu laiku, mazliet plakšķināt.
paplandīt Neilgu laiku, mazliet plandīt.
paplandīties Neilgu laiku, mazliet plandīties.
paplānot Neilgu laiku, mazliet plānot.
paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet plaukšķināt.
paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
paplikšķēt Neilgu laiku, mazliet plikšķēt.
paplīkšķēt Neilgu laiku, mazliet plīkšķēt.
paplikšķināt Neilgu laiku, mazliet plikšķināt.
paplīkšķināt Neilgu laiku, mazliet plīkšķināt.
papliķēt Neilgu laiku, mazliet pliķēt.
paplinkšķēt Neilgu laiku, mazliet plinkšķēt.
paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
paplīvot Neilgu laiku, mazliet plīvot.
paplosīt Neilgu laiku, mazliet plosīt.
paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju).
paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
paplūkāt Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
paplūkt Neilgu laiku, mazliet plūkt.
paecēties Neilgu laiku, mazliet plūkties.
paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
paplunkšķēt Neilgu laiku, mazliet plunkšķēt.
paplunkšķināt Neilgu laiku, mazliet plunkšķināt.
papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
papogot Neilgu laiku, mazliet pogot.
papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
papresēt Neilgu laiku, mazliet presēt.
palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
papriecināt Neilgu laiku, mazliet priecināt.
papūderēt Neilgu laiku, mazliet pūderēt.
papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
papukoties Neilgu laiku, mazliet pukoties.
papukstēt Neilgu laiku, mazliet pukstēt.
papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
papūst Neilgu laiku, mazliet pūst.
papušķot Neilgu laiku, mazliet pušķot.
papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
Paklakšķināt ar mēli (arī mēli) Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
paraizēties Neilgu laiku, mazliet raizēties.
parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
parāties Neilgu laiku, mazliet rāties.
pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
paraudzēt Neilgu laiku, mazliet raudzēt.
paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
parediģēt Neilgu laiku, mazliet rediģēt.
paregulēt Neilgu laiku, mazliet regulēt.
parēķināt Neilgu laiku, mazliet rēķināt.
paremontēt Neilgu laiku, mazliet remontēt.
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
parīdīt Neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni).
pariekstot Neilgu laiku, mazliet riekstot.
pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
parīkot Neilgu laiku, mazliet rīkot.
palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
parīkoties Neilgu laiku, mazliet rīkoties.
pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
parīvēt Neilgu laiku, mazliet rīvēt.
parīvēties Neilgu laiku, mazliet rīvēties.
parobot Neilgu laiku, mazliet robot.
parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
parukšķēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī pažēloties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
parunāties Neilgu laiku, mazliet runāties.
padomāt Neilgu laiku, mazliet rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
parušināt Neilgu laiku, mazliet rušināt.
parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties.
pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot.
pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
pasaldēties Neilgu laiku, mazliet saldēties.
pasalt Neilgu laiku, mazliet salt.
pasalkt Neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu.
pasāpēt Neilgu laiku, mazliet sāpēt.
pasāpināt Neilgu laiku, mazliet sāpināt.
pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā).
pasarkt Neilgu laiku, mazliet sarkt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
pasaudzēt Neilgu laiku, mazliet saudzēt.
pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot.
pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
pasēkt Neilgu laiku, mazliet sēkt.
pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
pasērot Neilgu laiku, mazliet sērot.
pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
pasīkt Neilgu laiku, mazliet sīkt.
pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet sist (ko).
pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
paskābt Neilgu laiku, mazliet skābt.
paskaisties Neilgu laiku, mazliet skaisties.
paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
paskaitļot Neilgu laiku, mazliet skaitļot.
paskaldīt Neilgu laiku, mazliet skaldīt.
paskalināt Neilgu laiku, mazliet skalināt.
paskalināties Neilgu laiku, mazliet skalināties.
paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
paskanēt Neilgu laiku, mazliet skanēt.
paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
paskicēt Neilgu laiku, mazliet skicēt.
paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties.
paskopoties Neilgu laiku, mazliet skopoties.
paskraidelēt Neilgu laiku, mazliet skraidelēt.
paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
paskrāpēt Neilgu laiku, mazliet skrāpēt.
paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
paskribināt Neilgu laiku, mazliet skribināt.
paskribināties Neilgu laiku, mazliet skribināties.
paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
paskrubināties Neilgu laiku, mazliet skrubināties.
paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
paskumt Neilgu laiku, mazliet skumt.
pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
paslacināt Neilgu laiku, mazliet slacināt.
paslacīt Neilgu laiku, mazliet slacīt.
paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
paslapināt Neilgu laiku, mazliet slapināt.
paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
paslaucīt Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
paslaukt Neilgu laiku, mazliet slaukt.
paslavēt Neilgu laiku, mazliet slavēt.
paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
paslīdināt Neilgu laiku, mazliet slīdināt.
paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet slīpēt.
pasmalcināt Neilgu laiku, mazliet smalcināt.
pasmalstīt Neilgu laiku, mazliet smalstīt.
pasmēķēt Neilgu laiku, mazliet smēķēt.
pasmelgt Neilgu laiku, mazliet smelgt.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
pasmilkstēt Neilgu laiku, mazliet smilkstēt.
pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
paspaidīties Neilgu laiku, mazliet spaidīties.
paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
paspēkoties Neilgu laiku, mazliet spēkoties.
paspekulēt Neilgu laiku, mazliet spekulēt.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
paspiegt Neilgu laiku, mazliet spiegt.
paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
paspiningot Neilgu laiku, mazliet spiningot.
paspirināties Neilgu laiku, mazliet spirināties.
paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
paspodrināt Neilgu laiku, mazliet spodrināt.
paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
paspolēt Neilgu laiku, mazliet spolēt.
pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
pasprakšķēt Neilgu laiku, mazliet sprakšķēt.
pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
pasprēgāt Neilgu laiku, mazliet sprēgāt.
paspriedelēt Neilgu laiku, mazliet spriedelēt.
paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
pastabulēt Neilgu laiku, mazliet stabulēt.
pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
pastenēt Neilgu laiku, mazliet stenēt.
pastīvināt Neilgu laiku, mazliet stīvināt.
pastomīties Neilgu laiku, mazliet stomīties.
pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
pastrēbt Neilgu laiku, mazliet strēbt.
pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
pastrīķēt Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
pastrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet strinkšķēt.
pastrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet strinkšķināt.
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.). Mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
pastumdīt Neilgu laiku, mazliet stumdīt.
pastumdīties Neilgu laiku, mazliet stumdīties.
pastūrēt Neilgu laiku, mazliet stūrēt.
pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu).
pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
pasukāties Neilgu laiku, mazliet sukāties.
pasūknēt Neilgu laiku, mazliet sūknēt.
pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
pasūkt Neilgu laiku, mazliet sūkt.
pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
pasūrstēt Neilgu laiku, mazliet sūrstēt.
pasusināt Neilgu laiku, mazliet susināt.
pasust Neilgu laiku, mazliet sust.
pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pamētāt (1).
pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko). Pamētāties (1).
pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
pasvēpināt Neilgu laiku, mazliet svēpināt.
pasviedrēt Neilgu laiku, mazliet sviedrēt.
pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
pasvilināt Neilgu laiku, mazliet svilināt.
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
pasvīst Neilgu laiku, mazliet svīst.
pašalkt Neilgu laiku, mazliet šalkt.
pašaubīties Neilgu laiku, mazliet šaubīties.
pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
pašausmināt Neilgu laiku, mazliet šausmināt.
pašausmināties Neilgu laiku, mazliet šausmināties.
pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
pašķaidīt Neilgu laiku, mazliet šķaidīt.
pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
pašķaidīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties.
pašķaudīt Neilgu laiku, mazliet šķaudīt.
pašķaudīties Neilgu laiku, mazliet šķaudīties.
pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
pašķeterēt Neilgu laiku, mazliet šķeterēt.
pašķetināt Neilgu laiku, mazliet šķetināt.
pašķiest Neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu).
pašķindēt Neilgu laiku, mazliet šķindēt.
pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
pašķirot Neilgu laiku, mazliet šķirot.
pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas).
pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
pašķūrēt Neilgu laiku, mazliet šķūrēt.
pašļakstēt Neilgu laiku, mazliet šļāksiet.
pašļakstināt Neilgu laiku, mazliet šļakstināt.
pašļakstināties Neilgu laiku, mazliet šļakstināties.
pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
pašļākt Neilgu laiku, mazliet šļākt.
pašļākties Neilgu laiku, mazliet šļākties.
pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
pašņākt Neilgu laiku, mazliet šņākt.
pašņaukāt Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
pašņirkstēt Neilgu laiku, mazliet šņirkstēt.
pašņukstēt Neilgu laiku, mazliet šņukstēt.
pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
pašūt Neilgu laiku, mazliet šūt.
pašvīkāt Neilgu laiku, mazliet švīkai.
pašvīkstēt Neilgu laiku, mazliet švīkstēt.
pašvīkstināt Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
patamborēt Neilgu laiku, mazliet tamborēt.
patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt.
patarkšķināt Neilgu laiku, mazliet tarkšķināt.
patašķīt Neilgu laiku, mazliet tašķīt.
patašķīties Neilgu laiku, mazliet tašķīties.
pataukšķēt Neilgu laiku, mazliet taukšķēt.
pataurēt Neilgu laiku, mazliet taurēt.
pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot.
pateoretizēt Neilgu laiku, mazliet teoretizēt.
patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt.
patērpināt Neilgu laiku, mazliet tērpināt.
patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
patēst Neilgu laiku, mazliet tēst.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi).
patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
patiepties Neilgu laiku, mazliet tiepties.
patīksmināt Neilgu laiku, mazliet tīksmināt.
patīksmināties Neilgu laiku, mazliet tīksmināties.
patikšķēt Neilgu laiku, mazliet tikšķēt.
patikšķināt Neilgu laiku, mazliet tikšķināt.
pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam. Tikt daļēji samaltam.
patincināt Neilgu laiku, mazliet tincināt.
patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
patīstīt Neilgu laiku, mazliet tīstīt.
patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
patīt Neilgu laiku, mazliet tīt.
patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
patrallināt Neilgu laiku, mazliet trallināt.
patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Arī izjaukt.
patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
patrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet trinkšķēt.
patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
patrīsēt Neilgu laiku, mazliet trīsēt.
patrīsināt Neilgu laiku, mazliet trīsināt.
patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt.
patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
patūļāties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
paturpināt Neilgu laiku, mazliet turpināt.
patusnīt Neilgu laiku, mazliet tusnīt.
patvaicēt Neilgu laiku, mazliet tvaicēt.
patvaicēties Neilgu laiku, mazliet tvaicēties.
patvaikot Neilgu laiku, mazliet tvaikot.
patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
patveicēt Neilgu laiku, mazliet tveicēt.
paubagot Neilgu laiku, mazliet ubagot.
paucināt Neilgu laiku, mazliet ucināt.
paūjināt Neilgu laiku, mazliet ūjināt.
paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt.
paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
paurdīt Neilgu laiku, mazliet urdīt.
paurdīties Neilgu laiku, mazliet urdīties.
paurkšķēt Neilgu laiku, mazliet urkšķēt.
paurķēt Neilgu laiku, mazliet urķēt.
paurķēties Neilgu laiku, mazliet urķēties.
pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
pavadāt Neilgu laiku, mazliet vadāt.
pavagot Neilgu laiku, mazliet vagot.
pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
pavaimanāt Neilgu laiku, mazliet vaimanāt.
pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
pavākt Neilgu laiku, mazliet vākt.
pavaldīties Neilgu laiku, mazliet valdīties.
pavalkāt Neilgu laiku, mazliet valkāt.
pavalstīt Neilgu laiku, mazliet valstīt.
pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
pavāļāt Neilgu laiku, mazliet vāļāt
pavāļāties Neilgu laiku, mazliet vāļāties.
pavandīt Neilgu laiku, mazliet vandīt.
pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties.
pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt.
pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
pavēcināt Neilgu laiku, mazliet vēcināt.
pavēcināties Neilgu laiku, mazliet vēcināties.
pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
pavējoties Neilgu laiku, mazliet vējoties.
pavelcēt Neilgu laiku, mazliet velcēt.
pavelēt Neilgu laiku, mazliet velēt.
pavērot Neilgu laiku, mazliet vērot.
pavērpt Neilgu laiku, mazliet vērpt.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
paveseļoties Neilgu laiku, mazliet veseļoties.
pavēsināt Neilgu laiku, mazliet vēsināt.
pavēsināties Neilgu laiku, mazliet vēsināties.
pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
pavēzēt Neilgu laiku, mazliet vēzēt.
pavēžot Neilgu laiku, mazliet vēžot.
pavicināt Neilgu laiku, mazliet vicināt.
pavidžināt Neilgu laiku, mazliet vidžināt.
paviebt Neilgu laiku, mazliet viebt.
paviebties Neilgu laiku, mazliet viebties.
paviesoties Neilgu laiku, mazliet viesoties.
pavilcināt Neilgu laiku, mazliet vilcināt.
pavilcināties Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt [1].
pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt [2].
pavilināt Neilgu laiku, mazliet vilināt.
pavilnīt Neilgu laiku, mazliet vilnīt.
paviļāt Neilgu laiku, mazliet viļāt.
paviļāties Neilgu laiku, mazliet viļāties.
paviļņoties Neilgu laiku, mazliet viļņoties.
pavingrināt Neilgu laiku, mazliet vingrināt.
pavingrināties Neilgu laiku, mazliet vingrināties.
pavingrot Neilgu laiku, mazliet vingrot.
pavirināt Neilgu laiku, mazliet virināt.
pavirmot Neilgu laiku, mazliet virmot.
pavirpināt Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
pavirpuļot Neilgu laiku, mazliet virpuļot.
pavīstīt Neilgu laiku, mazliet vīstīt.
pavīt Neilgu laiku, mazliet vīt.
pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
pavīzēties Neilgu laiku, mazliet vīzēties.
pazagt Neilgu laiku, mazliet zagt.
pazāģēt Neilgu laiku, mazliet zāģēt.
pazākāt Neilgu laiku, mazliet zākāt.
pazākāties Neilgu laiku, mazliet zākāties.
pazārdot Neilgu laiku, mazliet zārdot.
pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt
paziedēt Neilgu laiku, mazliet ziedēt.
paziepēt Neilgu laiku, mazliet ziepēt.
paziepēties Neilgu laiku, mazliet ziepēties.
paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
pazīst Neilgu laiku, mazliet zīst.
pazīsties Neilgu laiku, mazliet zīst. Pazīst (1).
pazobot Neilgu laiku, mazliet zobot.
pazoboties Neilgu laiku, mazliet zoboties.
pazondēt Neilgu laiku, mazliet zondēt.
pazūdīties Neilgu laiku, mazliet zūdīties.
pazuzēt Neilgu laiku, mazliet zuzēt.
pazvalstīt Neilgu laiku, mazliet zvalstīt.
pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
pazvāroties Neilgu laiku, mazliet zvāroties.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
pazvērot Neilgu laiku, mazliet zvērot.
pazviegt Neilgu laiku, mazliet zviegt.
pazvilnēt Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
pažagoties Neilgu laiku, mazliet žagoties.
pažāvāties Neilgu laiku, mazliet žāvāties.
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
pažibulēt Neilgu laiku, mazliet žibulēt.
pažilbināt Neilgu laiku, mazliet žilbināt.
pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
pažonglēt Neilgu laiku, mazliet žonglēt.
pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt. Mazliet, daļēji izžūt.
pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
pažvadzēt Neilgu laiku, mazliet žvadzēt.
pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
pakārpīties Neilgu laiku, mazliet, kārpīties.
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst.
pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt.
sataupīt Neizlietot, saglabāt.
kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete.
negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (stilā, valodā).
aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās). Nolaistīt. Nesot ūdeni, aplaisīt drēbes.
Pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus). Nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
nešpetnība Nekrietna, ļauna izturēšanās, rīcība, runa.
krauklis Nekrietns cilvēks.
nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
nejēdzīgs Nekrietns, ļauns (piemēram, par darbību, rīcību).
Maitas gabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks? maitasgabals.
maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks.
maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks. Maitas gabals.
ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedigs cilvēks.
lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks. Netīrs, nevīžīgs cilvēks.
Ne šur, ne tur Nekur, nevienā vietā.
Ne šur, ne tur Nekur, nevienā vietā.
kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā). Arī padzīt.
aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni). Arī padzīt.
iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
ciems Neliela apdzīvota vieta. Arī ciemats (2).
kiosks Neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai.
kantilēna Neliela liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
grāmatgalds Neliela novietne, neliels stends grāmatu pārdošanai.
serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
Pieturas punkts Neliela pieturvieta.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojuma (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm.
ciemats Neliela, biezi apdzīvota vieta (parasti laukos).
buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
tirdziņš Neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
Kabatas portfelis Neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
Kabatas portfelis Neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai).
nostūris Neliela, parasti nomaļa, vieta (kādā platībā).
nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā.
krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
regālis Nelielas pārvietojamas (parasti uz galda novietojamas) ērģeles (no 16. līdz 18. gadsimtam), kuru reģistru skaits ir no 1 līdz 4.
autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem.
cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
piknometrs Neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
piekariņš Neliels piekarams rotājums. Neliela piekarama rotas lietas detaļa.
mitrene Neliels posmkāju tipa vienādkāju kārtas vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās.
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
nieks Neliels priekšmets. Neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
roza Neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā). Arī sausa vieta (purvā).
spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
buksis Neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni.
trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
nieks Nelietderīga, nemērķtiecīga, arī mazsvarīga darbība.
tukšgaita Nelietderīga, veltīga darbība. Bezdarbība.
(Iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
(Iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējā Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
Izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiem Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot. (Iz)šķiest.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
Izkaisīt vējā (arī vējos, visos vējos, pasaules vējos, pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
Izkaisīt pasaules vējos (arī vējā, visos vējos, pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
Izkaisīt kā pelavas vējā Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
Izsēt vējā (arī pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot. Izšķiest.
izķēzīt Nelietderīgi iztērēt, izniekot.
notriekt Nelietderīgi notērēt (naudu, mantu), parasti uzdzīvē.
Notriekt (arī nosist) naudu Nelietderīgi notērēt naudu.
Nosist (arī notriekt) naudu Nelietderīgi notērēt naudu.
izniekot Nelietderīgi pavadīt (mūžu, laika posmu).
nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (visu laikposmu).
Sēt vējā (arī pa visiem vējiem) Nelietderīgi tērēt, lietot; šķiest.
sēt Nelietderīgi tērēt, šķērdēt.
putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu). Iztērēt.
blēņas Nelietderīgi, nevērtīgi priekšmeti.
(No)sviest (arī (no)mest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu).
Nomest (arī nosviest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
Nosviest (arī nomest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
šķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
šķērdēties Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt naudu, materiālas vērtības.
Bez mērķa Nelietderīgi.
bezspēcīgs Nelietderīgs, neizmantojams.
bezmērķīgs Nelietderīgs.
cūcība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
riebeklība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
nelietis Nelietīgs cilvēks.
cūcīgs Nelietīgs, zemisks. Nekrietns.
draņķis Nelietis (par cilvēku). Ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
Neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
Ne(ie)ņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
Neņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
taupīt Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam).
spuļģītis Neļķu dzimtas augs ar pacilu, augšdaļā zarainu stumbru, šauri lancetiskām lapām. Cietā virza.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
gauri Neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
Smaguma centrs Nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
paliekams Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem).
paliekošs Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem). Paliekams (3).
izķēpāt Nemākulīgi lietojot, izmantojot, izniekot.
izkapāt Nemākulīgi, arī īsiem, asiem vēzieniem izpļaut (kādu vietu).
saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
ķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt. Arī ķēpāt (2).
ķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt. Arī ķēpāt (2).
noķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot. Arī noķēpāt (2).
ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
pazust Nemanāmi, nepievēršot sev uzmanību, arī ātri doties prom, atstāt kādu vietu, attālināties.
izkust Nemanot paiet (par laiku).
pagaist Nemanot paiet, aizritēt (par laikposmu).
ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
blēņas Nenopietna rīcība, darbība.
Vārdu rotaļa Nenopietna, divdomīga runāšana. Asprātīga runāšana.
Vārdu spēle (arī rotaļa) Nenopietna, divdomīga runāšana. Asprātīga runāšana.
Vārdu rotaļa (arī spēle) Nenopietna, divdomīga runāšana. Asprātīga runāšana.
pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna. Arī tenkas, tukšvārdība.
knakstīties Nenopietni strādāt, niekoties.
Pa jokam Nenopietni, jokojot.
Pa smieklam Nenopietni, pa jokam.
Kumeļa prāts Nenopietnība, vieglprātība.
Kumeļa prāts Nenopietnība, vieglprātība.
viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku).
Starp debesīm un zemi Nenoteikta vietā, stāvoklī.
Starp debesīm un zemi Nenoteiktā vietā, stāvoklī.
jebkur Nenoteiktā, nezināma vietā. Vienalga, kur.
uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
neohēgelietis Neohēgelisma piekritējs. Jaunhēgelietis.
plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos. Šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
Kā uz adatām Nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti.
dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums. Arī aplamība, izdomājums.
nevietā Nepareizā vietā.
aplams Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
Ziemas dambji Nepārplūstoši dambji palieņu un citu applūstošu vietu norobežošanai un aizsargāšanai pret pavasara palu ūdeņiem.
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
tecēt Nepārtraukti līt (par lietu).
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
iebūve Nepārvietojāmi iebūvēta telpu iekārta.
draņķis Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
svešums Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešatne.
svešatne Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešums (1).
No ielas Nepazīstams, tāds, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
daļa Nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā).
šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
nabadzība Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar šokam (parasti sievieti).
atvairīt Nepieņemt (lietas, dāvanas).
puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
skuķe Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
skuķis Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
alkata Nepieticīgs, nesātīgs cilvēks. Rīma.
subkompensācija Nepietiekama kompensācija.
ļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
noļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
Muļķa prāts Nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
Atraut sev miegu Nepietiekami izgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai.
knaps Nepietiekami liels (parasti par apģērbu, apaviem).
Par maz Nepietiekami.
grūtības Nepietiekamība, trūkums.
deficīts Nepietiekams daudzums. Trūkums.
nepietiekošs Nepietiekams.
pusēna Nepilnīgi, daļēji apgaismota vieta.
puisietis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
Puiša cilvēks Neprecējies vīrietis.
Puiša cilvēks Neprecējies vīrietis.
jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
Pazaudēt sevi Nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei.
brīvs Nesaistīts. Nepiesiets.
svabads Nesaistīts. Nepiesiets. Brīvs (8).
pārnēsāt Nēsājot pārvietot (uz citu vietu).
aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
iešņava Nesālīti kausēti tauki. Plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
Uz augšu (arī gaisā) pasists Nesaprātīgs, dīvains, nenopietns.
platforma Nesegts, atklāts preču vagons. Nesegta, atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
secen Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.).
korpuss Nesošais pamatelements (mehānismam, ietaisei, ierīcei, mašīnai), pie kura piemontēti vai kurā iemontēti citi elementi vai mehānismi. Elements, detaļa (mehānismam, ierīcei), pie kuras piemontētas citas detaļas.
atnest Nesot atgādāt šurp _imperf._ Nest šurp Nesot atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai).
iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās). Nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
aiznest Nesot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Nesot nogādāt (kam).
pārnest Nesot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas.
pārvākt Nesot, vedot u. tml., pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
lajs Nespeciālists. Nelietpratīgs, nezinošs cilvēks.
slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
izgājiens Netāls gājiens (no kādas vietas uz kādu vietu).
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
Kritusi sieviete Netikla sieviete.
Kritusi sieviete Netikla sieviete.
slampa Netikla, izlaidīga sieviete. Padauza.
stāvēt Netikt izlietotam.
iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
palikt Netikt patērētam, izlietotam.
Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
zampa Netīrs, dubļains ūdens. Staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
zaņķis Netīrs, dubļains ūdens. Staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
Ievērot klusumu Netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
bārstīties Nevajadzīgi, nelietderīgi, izšķērdīgi bērt, bārstīt.
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
ļēpot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem). Ļēpot (1).
noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem).
noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem). Noļēpot.
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem). Pārlēpot.
pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem. Pieļēpot [1].
uzļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem). Uzļēpot.
apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atkļūt šurp. Neveiklā, grīļīgā gaitā atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties. Neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
klumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iet.
izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
noklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā noiet, nonākt.
paklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
noklinkāt Neveiklā, lādzīgā gaitā noiet, nonākt.
aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet. Neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
klinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iet.
izklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iziet, iznākt.
uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
tenterēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet. _imperf._ Lāčot prom.
ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
iezvelties Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
klunčot Neveikli, ar pūlēm iet.
aiztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām aiziet. _imperf._ Tuntuļot prom.
tuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
notuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām noiet, nonākt.
patuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām paiet, panākt.
pārtuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām pāriet, pārnākt.
tenterisks Neveikls, nevienmērīgs (par gaitu, pārvietošanos u. tml.).
dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
raustīt Nevēlami bieži mainīt (kāda, kā) darbību, darbības virzību, vietu.
sapūst Nevēlami ietekmēt (cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļu) - par veļu, caurvēju.
traucēt Nevēlami ietekmēt (dzīvnieka) izturēšanos.
traucēt Nevēlami ietekmēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi u. tml.) tā, ka mainās (tā) vērstība, sastāvdaļas u. tml. (par citu psihisko stāvokli, arī par fizioloģisku stāvokli).
nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis).
traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
nelabvēlīgs Nevēlams, kaitīgs (piemēram, par kā ietekmi, iedarbību).
Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
Atstāt novārtā Neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu. Mazliet saburzīt.
nomest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
nosviest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
nelieta Nevērtīga, nederīga lieta.
kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.).
iedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot ieiet, ienākt (kur iekšā).
piedelverēt Nevienādi soļojot, klūpot pieiet, pienākt.
izdelverēt Nevienādi soļojot, klūpot, iziet, iznākt.
piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1).
buksēt Nevirzīties uz priekšu, riteņiem griežoties uz vietas (par transportlīdzekli).
aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt. _imperf._ Vazāt prom. Nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
izvazāt Nevīžīgi izmētāt, novietot, kur pagadās.
aizslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet.
ieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot ieiet, ienākt (kur iekšā).
izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt.
noslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot noiet, nonākt.
pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
ciesa Nezāle ar sīkstām, cietām saknēm. Vārpata.
Cieta sirds Nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
niedrājs Niedrēm apaugusi vieta. Niedru audze.
Klejojošā niere Niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
Klejojošā niere Niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
Nieres vārti Nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads.
iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem).
nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
aiznirt Nirstot attālināties. Nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
piketāža Nivelēšanā - punktu izvēle dabā un iezīmēšana ar mietiņiem.
sētstarpa No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
piedzēries No alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks.
puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
iztālēm No attāluma, no tālas vietas.
blūze No auduma vai trikotāžas šūts sieviešu apģērba gabals, kas sniedzas līdz vai pāri jostas vietai.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
matrona No brīviem vecākiem dzimusi, likumiskā laulībā esoša cienījama sieviete (Senajā Romā).
sāgo No cietes gatavoti putraimi, to kopums.
laukakmens No cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals.
Sabiedriskais darbs No cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma.
Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
Galvenā sakne No dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko lieto rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
No kaut kurienes No kādas, tieši nenoteiktas vietas.
granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas ļaunā bišu saimē.
atkosties No lietošanas kļūt neasam.
noglabāt No likt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
tīkliņš No tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai).
kukažiņa No vecuma salīkusi sieviete. Kukaža.
kukaža No vecuma salīkusi sieviete. Kukažiņa.
piegoze No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
piesaule No vēja aizsargāta, saulaina vieta.
saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta. Piesaule.
aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš.
aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
kronšteins No vertikālas plaknes izvirzīta detaļa (piemēram, kā novietošanai, balstīšanai). Balstenis.
pidžama No vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Persijā).
pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
riņķis No vienas vietas uz citu, arī turp un atpakaļ (virzīties).
visapkārt No vienas vietas uz citu. No viena pie otra.
apkārt No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā veidojot it kā apli). No viena pie otra.
Pēdu pa pēdai No vienas vietas.
Sprīdi pa sprīdim, arī pa sprīdim No vienas vietas.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot. Lietojot padarīt neizskatīgu.
apcept No virspuses, no visām pusēm mazliet izcept.
visapkārt No visām pusēm (pilnīgi ietvert).
apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt.
notālēm No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas. Iztālēm.
aizaust Noaust (līdz kādai vietai).
izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
kurtīne Nocietinājuma daļa starp diviem bastioniem vai diviem fortiem.
forts Nocietinājums (parasti liels) vai nocietinājumu sistēma.
apcietinājums Nocietinājums.
fortifikācija Nocietinājumu celtniecība. Arī nocietinājumi.
apcietināt Nocietināt.
priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi. Šādas nometnes karavīru grupa.
apcietināties Nocietināties.
kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās).
nolīst Nocirst (kokus, krūmus kādā vietā).
aizgalds Nodalījums (kūtī) - parasti cūku, aitu, teļu novietošanai.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
filiāle Nodaļa (uzņēmumam, iestādei), kas darbojas citā vietā nekā (uzņēmuma, iestādes) centrs.
aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
prostitūcija Nodarbošanās veids (sievietei) - iesaistīšanās par samaksu dzimumattiecībās.
nodarbība Nodarbošanās, lietderīga darbība, ko kāds veic. Arī darbs (2).
nodilums Nodilusi vieta (piemēram, apģērbā).
aizdīrāt Nodīrāt (līdz kādai vietai).
atstāt Nodot (ko) citu lietošanā, īpašumā.
izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
iesūtīt Nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā).
izīrēt Nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
Izņemt lietu (no kādas tiesas) Nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
Izņemt lietu (no kādas tiesas) Nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
izsniegt Nodot rīcībā, lietošanā (kādam).
apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
nonīkt Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu).
nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot. Nograuzt.
nograuzt Noēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) - par dzīvniekiem.
pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas) pāriet, izbeidzas.
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts). Aizvadīt (visu laikposmu).
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā). Bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
Izdzēst dzīvību Nogalināt (parasti cilvēku). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
nokasīt Nogrābt (ar grābekli vietu).
veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidotāja (2).
veidotājs Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma. Veidule (1).
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
piegurt Nogurt (parasti mazliet) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nokāpt Noiet gar (ko), garām (kam).
nomaršēt Noiet marša solī.
nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu laikposmu).
nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
novicot Noiet, noskriet, parasti ātri.
nokātot Noiet, nosoļot (visu attālumu, ceļa gabalu).
nokātot Noiet, nosoļot (visu laikposmu).
nopēdot Noiet, nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
mērījums Noietais, nobrauktais attālums. Attiecīgais gājums, braukums.
aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai).
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet).
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
apmēslot Noklāt, apliet, nokaisīt ar mēslojumu.
noplāt Noklāt. Arī plaši novietot (uz kā).
sniegt Nokļūt (līdz kādai vietai).
apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Noreibt.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Apreibt.
aizkrāsot Nokrāsot (līdz kādai vietai).
krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos.
Ledus putraimi Nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku.
Orogrāfiskie nokrišņi Nokrišņi, ko ietekmē vietas reljefs.
Nokult riju (arī šķūni) Nokult labību, kas novietota rijā (šķūnī).
Nokult šķūni (arī riju) Nokult labību, kas novietota šķūnī (rijā).
neejošs Nol. divd. --> iet.
nenorietošs Nol. divd. --> norietēt.
nepārejams Nol. divd. --> pāriet.
nepārejošs Nol. divd. --> pāriet.
nepieejams Nol. divd. --> pieiet.
nepietiekams Nol. divd. --> pietikt.
nepietiekošs Nol. divd. --> pietikt.
pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums. Vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
Sakrist veldrē Noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
atliet Noliet (dalu šķidruma no kā).
iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
apdilt Nolietojoties kļūt plānākam, tievākam.
nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot). Arī izjukt (1).
sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačabēt.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačibēt.
vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
nodzīvot Nolietot (1).
novalkāt Nolietot (priekšmetu).
nodeldēt Nolietot tā, ka ir pilnīgi nodilis.
grausts Nolietots priekšmets.
ģelzis Nolietots, arī neass nazis.
noslēpt Nolikt grūti pamanāmā vietā.
izmētāt Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā.
aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atguldīt Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras). Noguldīt.
nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvokli. Nostādīt [1] (3).
nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu).
samainīt Nolikt, pārvietot (ko) vienu otra, citu cita vietā.
pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
samīties Nomainīt vienam otru. Rasties, izveidoties kā cita vietā. Krustoties ar kādu citu.
aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi. Aptumšot.
nomaļus Nomaļā vietā.
nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra.
Apkopt mirušo Nomazgāt un ietērpt mirušo.
Apkopt mirušo Nomazgāt un ietērpt mirušo.
prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
brukt Nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu). Grūt.
Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos).
aiziet Nonākt, pārcelties (jaunā vietā, jaunos dzīves apstākļos).
novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu). Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
iepērt Nopērt (parasti mazliet).
tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē). Arī ārišķība.
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
nopietnums Nopietnība (1).
nopietnums Nopietnība (2).
nopietnums Nopietnība (3).
nopietnums Nopietnība (4).
nopietnums Nopietnība (5).
norasot Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
aizplūkt Noplūkt (līdz kādai vietai).
uz Norāda (kā) virzībā, pārvietojumā sasniedzamu vietu, objektu.
uz Norāda novietojuma, atrašanās, izplatības virzienu.
uz Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
kur Norāda uz (kā, parasti ar vietas nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
toties Norāda uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma.
tālāk Norāda uz (kā) secību, arī uz izvietojumu attiecībā pret (ko) citu, parasti iepriekšēju.
no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves, uzturēšanās vietu.
starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti.
starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
par Norāda uz darbības veicēju, kura vietā stājas kāds cits.
uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
kur Norāda uz darbības, norises, atrašanās vietas pieļāvumu.
reize Norāda uz darbības, stāvokļa vietu kādā secībā vai uz to atkārtošanos, biežumu.
neviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos).
pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
kurp Norāda uz kā virzības vietas pieļāvumu.
savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja. Pretstats: šeit, te [1] (1).
šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu. Šeit.
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šeit. Pretstats: tur (1).
tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te [1] (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te. Pretstats: tur.
kāds Norāda uz nenoteiktu vietu.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu. Nevienā vietā.
zem Norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
zem Norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots. Apakš.
zem Norāda uz objektu, vietu, lejpus kuras kas atrodas, notiek, noris. Arī pie (1).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ko ir veicis agrāk, ātrāk par citiem un izvirzījies pirmajā vietā.
virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir iznīcināts, izlietots.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
lāgā Norāda uz stāvokli, kad kas ir tā, kā vajadzīgs, vēlams. Norāda uz stāvokli, kad kā ir pietiekami.
pie Norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
pa Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība.
pret Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās.
no Norāda uz to (parasti vietu), kur sākas un noris darbība, kas ir vērsta uz kādiem objektiem.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kas ir zemāks (par ko).
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), ko skar kāda darbība.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kura otrā malā, pusē kas notiek, atrodas.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu.
turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu, vietu.
neieskaitot Norāda uz to, kas nav ietverts kādā kopumā. Izņemot (2).
bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā. Izņemot, neieskaitot.
pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
pēc Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
garām Norāda uz to, kur kas pietuvojas līdzās un tad virzās tālāk.
no Norāda uz to, kurā ietverto, ievietoto izmanto kādai darbībai.
kur Norāda uz to, kurā, piemēram, ko glabā, novieto, gatavo.
priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
pa Norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā. No.
pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
kur Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā darbība.
kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus).
kuriene Norāda uz vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
līdz Norāda uz vietu, kura atrodas noteiktā attālumā no kā.
no Norāda uz vietu, kurā sākas virzība, kustība, izplatīšanās.
starp Norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
virs Norāda uz vietu, objektu, par kuru augstāk kas virzās, ko virza.
pret Norāda uz vietu, objektu, pie kā, skarot to, notiek kāda darbība.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
tālāk Norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē.
pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
pa Norāda uz vietu, virsmu, kur (kas) virzās, tiek virzīts.
apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek vai virzās. Zem.
kuriene Norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu.
tur Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, noliek.
iekš Norāda vietu, kur kas atrodas vai uz kurieni kas virzās.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts.
aiz Norāda vietu, robežu, ārpus kuras kas atrodas, noris.
līdzi Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
līdzi Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
lejpus Norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai.
pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
virsū Norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
priekšā Norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
nost Norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots. Norāda, ka (kas) mazinās, zūd.
nost Norāda, ka (kas) tiek novietots kur tālāk.
sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālinoties (no kā).
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, ka (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri).
tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
līdzi Norāda, ka (ko) pārvieto, virza (kopā ar kādu).
pa Norāda, ka darbība aptver vairākas vietas, vairākus objektus.
ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī izzūd.
laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.) Norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
ārpus Norāda, ka kas neietilpst kādā kopumā.
gar Norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam.
no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
pie Norāda, ka personas atrašanās vietā norisinās kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
garām Norāda, ka pietuvojas (kam) līdzās un tad virzās tālāk.
atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu.
vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
pār Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
pāri Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
virsū Norāda, ka skatiens ir vērsts tieši uz objektu, ietverot to redzeslokā.
vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
ap Norāda, kam kas novietojas vai tiek novietots apkārt.
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
adrese Norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums.
iezīmēt Norādīt (parasti uz kādas vietas sākumu).
artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
noiet Norietēt (parasti par sauli).
noiets Noriets.
pārcelt Norīkot (administratīvā kārtā) strādāt citu darbu, citā darbavietā.
likt Norīkot (amatā, vietā).
pielikt Norīkot (pie kāda darba). Norīkot darbā (kādā vietā).
likt Norīkot (pie kāda darba). Norīkot darbā (pie kādas mašīnas, ierīces, kādā vietā).
izvietot Norīkot (vairākus vai daudzus cilvēkus darbā, parasti dažādās vietās).
aizstāt Norīkot kā vietā, darbā.
izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai.
aizmigt Norimt (par apdzīvotu vietu, māju naktī).
notikums Norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas ievērojami pārmaina, ietekmē kā stāvokli, procesu.
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
rosīties Norisināties spēcīgi, ietekmīgi (par parādībām sabiedrībā).
koncentrēt Noritēt (vienā un tai pašā vietā, sistēmā) - par procesu, darbību.
iežogot Norobežot (kādu vietu, piemēram, ar žogu).
infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ.
platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
skleroma Norobežots audu sacietējums.
konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
skaitīties Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
Tautas daiļamata meistars Nosaukums, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
Tautas daiļamata meistars Nosaukums, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Absolūtais čempions Nosaukums, kuru piešķir sportistam, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs.
izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita. Nosēsties dažādās vietās.
nosieties Nosiet sev nost (ko).
sajūta Noskaņojums, pārdzīvojums, ko izraisa šķietama, iztēlē radusies situācija, stāvoklis u. tml.
nobizoties Noskraidīties, noskrieties (par cilvēku).
nobizot Noskriet (par cilvēku).
nodiebt Noskriet (parasti ātri).
noļipot Noskriet (parasti par zaķi). Noļinkāt.
noļinkāt Noskriet (parasti par zaķi). Noļipot.
Izskriet no sliedēm Noskriet no sliedēm.
Izskriet no sliedēm Noskriet no sliedēm.
nomesties Noskriet, ātri noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
apbučot Noskūpstīt (vairākās vai daudzās vietās).
apslaucīt Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).
zvērnīca Noslēgta vieta, telpa (piemēram, cirkā), kur tur zvērus.
Aizslēgt sirdi Noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
piesliepnēt Nosliepnēt atsevišķas vietas. Piešpaktelēt.
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nomirdzināt Nosmidzināt (par lietu).
nomargot Nosmidzināt (par lietu). Nomirgot (2).
nozviegt Nosmiet skaļā balsī. Nozviegties (2).
nosmiet Nosmieties (1).
nozviegties Nosmieties skaļā balsī.
melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā). Galēji reakcionārs. Arī ļauns, nelietīgs.
pārstatīt Nostatīt citā vietā.
centrēt Nostatīt, novietot noteiktā attiecībā pret centru.
nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
aizsaiņot Nostiprināt (saini) ar ko sienamu. _imperf._ Saiņot ciet.
apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā.
pabalstīt Nostiprināt ar balstiem (ko), parasti novietojot balstus zem (tā). Atbalstīt.
aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus). _imperf._ Bultēt ciet.
fiksēt Nostiprināt, novietot (noteiktā stāvoklī).
nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība).
nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) citam, uz citu vietu.
piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) - par lietu.
piešpaktelēt Nošpaktelēt atsevišķas vietas. Piesliepnēt.
Fa atslēga Nošu atslēga, kas norāda mazās oktāvas fa atrašanās vietu nošu sistēmā.
Do atslēga Nošu atslēga, kas norāda pirmās oktāvas do skaņas atrašanās vietu nošu sistēmā.
orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
pārdozēt Noteikt pārāk lielu dozu. Lietot pārāk lielās dozās.
orientēties Noteikt savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē. Radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
loks Noteikta (procesu, parādību) grupa. Apjoms, sfēra (piemēram, parādības, procesa izplatībai, ietekmei).
testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā).
rinda Noteikta secība, kārtība, kādā cilvēki seko cits citam (piemēram, lai ko nopirktu, iegūtu). Vieta šajā secībā.
iekārta Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss.
dzeguļi Noteikta veida atkārtoti elementi būvkoku savienojumu vietās.
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
uzrunāt Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu).
pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli. Pietura (1).
pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi. Pieturvieta.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā.
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība. Arī struktūra.
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
pārtvīkt Notvīkt, pietvīkt.
piekopt Novākt un novietot noteiktā, paredzētā vietā.
aizvākt Novākt. _imperf._ Vākt prom. Aizgādāt, pārvietot (uz kurieni).
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs. Arī padarīt netīru, notraipīt.
arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
aizvairīt Novērst (domas). Samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi.
neitralizēt Novērst vai pavājināt kā ietekmi.
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
nobrāķēt Novērtēt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Novērtēt par nepiemērotu.
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt).
nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Likt ciet.
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu.
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
Staigāt uz rokām Novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
ieņemt Novietojoties, iekārtojoties (kur), arī ap dzīvojot (ko), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu). Aizņemt (2).
aizņemt Novietojoties, iekārtojoties kur, izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu).
izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piemēram, rinda, aplis).
taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.). Veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
saskare Novietojums (parasti teritorijai) tieši līdzās (kam).
dislokācija Novietojums, izvietojums (bruņotajiem spēkiem). Process --> dislocēt (1).
pārbīdījums Novietojums, kurā daļai, elementam ir pārvirze, novirze attiecībā pret ko.
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
uzsēde Novietošanās sēdus stāvoklī (uz kā).
izlikt Novietot (ārā). Izvietot (to, kas izņemts no kurienes).
noslēpt Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
nolikt Novietot (īpašā vietā, īpašos apstākļos) uzglabāšanai.
noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to). Novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
sablīvēt Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
pildīt Novietot (ko) gatavojamā produkta iekšienē, apņemot (to), piemēram, ar kādu masu. Gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko.
slodzīt Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā.
piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
kombinēt Novietot (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
pārklāt Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu.
uztupināt Novietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml. vietu, virsū (uz kā, kam).
ievietot Novietot (kur iekšā priekšmetu).
atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku, piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu).
atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi. Likt, lai paliek kādā vielā.
pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju.
uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam).
pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
nolikt Novietot (lauksaimniecības dzīvnieku) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos (piemēram, pēc darba, mīlināšanai).
situēt Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā).
slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
pārlikt Novietot (parasti kāju, roku) pāri (kam), pār (ko).
aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama. Aiztaisīt, aizvērt.
atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama. Attaisīt, atvērt.
pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
iekārtot Novietot (priekšmetu) vēlamajā stāvoklī.
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas. Pakārt (1).
pievietot Novietot (priekšmetu).
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteikta vieta, noteiktos apstākļos (piemēram, pēc lietošanas, uzglabāšanai).
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts). Novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
atbalstīt Novietot (uz kā, kur u. tml.).
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus). Padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.). Likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
paguldīt Novietot guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
guldīt Novietot guļus, gādāt, ka guļ. Ļaut gulēt.
nolikt Novietot guļus, noguldīt (kur).
apguldīt Novietot guļus. Nolikt gulēt.
noguldīt Novietot horizontāli (ķermeņa daļu, priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus).
atsliet Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko). Piesliet.
ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
izmētāt Novietot izklaidus. Izkliedēt (1).
noklāt Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas).
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus).
saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
Uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni Novietot pie (kāda) kapa pieminekli, plāksni, kapakmeni.
sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
balstīt Novietot tā, ka atspiežas (uz kā).
kārt Novietot tā, lai karājas.
notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.). Likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.). Arī nosēdināt (1).
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
likt Novietot un uzstādīt (rīku, lenci) dzīvnieku ķeršanai.
salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
Sakārtot galdu Novietot uz galda visu maltītei vajadzīgo.
likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
nosēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā. Radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
padziļināt Novietot, iemontēt (ko) dziļāk par kā virsmu.
pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā.
balināt Novietot, izklāt (audeklu) saulē, lai (tas) kļūtu balts.
pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
dislocēt Novietot, izvietot (bruņotos spēkus).
rindot Novietot, likt rindā.
aizlikt Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā).
atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.).
pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast.
nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma daļu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur). Piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
saspiest Novietot, parasti ar spiedienu (priekšmetus) cieši citu pie cita.
pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārmest (2).
pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārsviest (2).
sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iekārtoties Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
nostiprināties Novietoties (kur), ierīkojot aizstāvēšanās būves.
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to).
Nomesties ceļos (arī uz ceļiem) Novietoties balstā uz ceļgaliem.
Notupties uz ceļiem (arī ceļos) Novietoties balstā uz ceļgaliem.
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
ielenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt. Aplenkt (1).
saslēgties Novietoties cieši citam pie cita (rindā, lokā u. tml.).
sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagult (1).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagulties (1).
iegulties Novietoties guļus (kur iekšā).
nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.).
palīst Novietoties guļus (zem segas, palaga u. tml.).
izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
pārgulties Novietoties guļus pāri (kam), pār (ko).
sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
atgulties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras).
atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras). Atgulties.
piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
gulties Novietoties guļus stāvoklī. Doties gulēt.
uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā. Stāties ierindā.
pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā).
nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
piecelties Novietoties sēdus (no guļus stāvokļa).
piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sēsties Novietoties sēdus stāvokli.
uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsū (uz kā, kam).
piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku.
apsēsties Novietoties sēdus.
atsēsties Novietoties sēdus. Apsēsties.
nostāties Novietoties stāvus (kur, kā).
stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Paslēpties.
paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
atbalstīties Novietoties tā, lai kas balstītu.
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupt.
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.). Arī nosēsties (1).
aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem). Notupties.
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
tupties Novietoties tupus stāvoklī.
pietupties Novietoties tupus stāvoklī. Arī piesēsties (1).
attupties Novietoties tupus. Notupties (par cilvēku).
Palīst zem ūdens Novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
Palīst zem ūdens Novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Arī noklāt (5).
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Pārklāt (3).
noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārta.
izgāzties Novietoties vaļīgā pozā, parasti sēžot, stāvot.
Nostāties uz rokām Novietoties vertikāli balstā uz rokām.
Nostāties uz rokām Novietoties vertikāli balstā uz rokām.
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
Likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu) Novietoties ziemas (vasaras) guļai (par dažiem dzīvniekiem).
aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā).
samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
likties Novietoties, arī tverties, glābties.
pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
norīkoties Novietoties.
pievietoties Novietoties.
Izģerbties līdz pusei Novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
Kristālu defekti Novirzes no atomu vai molekulu regulārā telpiskā izvietojuma kristālā.
dreifēt Novirzīties no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
pārlaist Nozāģēt, nocirst (koku) tā, ka (tas) gāžoties novietojas pāri (kam), pār (ko).
krimināluzraugs Noziedznieku uzraugs (cietumā).
recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
pamatīgs Nozīmīgs, lietderīgs (piemēram, par nodarbošanās veidu).
svars Nozīmīgums, arī ietekme, autoritāte.
slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
ieņemt Ņemot ievirzīt (kur iekšā). Ņemot ietvert (kur iekšā).
pārņemt Ņemt vēlreiz, no jauna, pārliekot otrā rokā, satverot citā vietā u. tml.
ķerties Ņemt, lai, piemēram, lietotu, izmantotu.
vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
izņirgt Ņirdzīgi izsmiet.
lokācija Objekta atrašanās vietas noteikšana ar lokatoru.
radiolokācija Objektu atklāšana un atrašanās vietas noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanas no tiem.
starpodere Odere, ko iestrādā, novieto starp divām (kā) kārtām.
pieņemt Oficiāli (ar attiecīgu lēmumu) atzīt par pabeigtu, lietošanai, izmantošanai derīgu (parasti celtni, objektu).
iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
piesacīt Oficiāli pieprasīt (ko). Pieteikt (1).
pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml. Arī iesniegums.
iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
nodrose Oficiāls nodrošinājums, garantija (kā izmantošanai, lietošanai).
deklarācija Oficiāls, arī svinīgs (parasti valdības, partijas) principiālu atzinumu, lēmumu paziņojums. Dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
ogulājs Ogaugu cers, krūms. Ogaugu audze. Vieta, kur atrodas ogaugu audze.
hemiceluloze Ogļhidrāts, kas ietilpst augu šūnu apvalkā.
pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Pielasīt (1).
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
Oktobrēnu zvaigznīte Oktobrēnu grupas organizatorisks kopums, kurā ietilpst 4-6 skolēni.
mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem).
likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
reformisms Oportūnistisks politisks un idejisks virziens strādnieku kustībā, kurš noliedz strādnieku šķiras revolucionārās cīņas, sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras nepieciešamību, sludina šķiru sadarbību un uzskatus, ka buržuāziskās likumdošanas ietvaros ar reformām varēs radīt sociālā taisnīguma sabiedrību.
elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām.
kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
iradiācija Optiska ilūzija, kas izpaužas tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
mirāža Optiska parādība atmosfērā - šķietams attēls pie horizonta.
iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
starporbīta Orbīta, no kuras kosmiskais lidaparāts pāriet uz stacionāro orbītu.
guļa Orgāna novietojums organismā.
stearīnskābe Organiska skābe - cieta, ūdenī nešķīstoša viela.
citronskābe Organiska skābe, kas ietilpst citronu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto garšvielu un medikamentu rūpniecībā.
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā.
hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā.
lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā.
piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B6 vitamīns).
hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās. Atsevišķs šī ieža gabals.
taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā.
polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās.
bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
topogrāfija Organisma audu un orgānu savstarpējais izvietojums (kādā organisma apvidū).
infantilisms Organisma nepietiekama (vecumam neatbilstoša) attīstība.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
augs Organisms, kas attīstās, parasti nemainot vietu, un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
planktonts Organisms, kas ietilpst planktonā.
savienība Organizācija, kurā ietilpst personas ar kopējiem politiskās, ideoloģiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
automātisms Orgānu spēja darboties tādu stimulu ietekmē, kuri rodas pašā orgānā.
dzegužpuķes Orhideju dzimtas lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā).
jumtiņš Ornamenta elements - divi dažāda virziena stari, kas iziet no viena punkta.
rozete Ornamentāls motīvs (arhitektūrā, lietišķajā mākslā) - apaļš stilizēts (piemēram, rozes) zieds ar aplī izkārtotām ziedlapām.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
osājs Ošu audze. Ošiem apaugusi vieta.
pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta).
vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs. Nosaukums, ko piešķir otrās vietas ieguvējam čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
ozolājs Ozolu audze. Ozoliem apaugusi vieta.
Ar līkumu Pa garāko ceļu (virzīties, pārvietoties).
Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
Taisnā līnijā Pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
palūgt Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt).
perons Paaugstinājums (blakus sliedēm), pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā. Paaugstināta vieta (kādā apvidū).
postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai.
pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
patupēt Pabūt apcietinājumā.
Pasliet galvu Pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu).
uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
pacietīgums Pacietība (1).
pacietīgums Pacietība (2).
panesīgs Pacietīgs, izturīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
cietīgs Pacietīgs.
izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
izmantot Padarīt (parasti kultūras vērtības) par pamatu (kam), ietvert par sastāvdaļu (kam).
appūst Padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju).
apraut Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par veļu, sauli, salu).
noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
cietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
nocietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
Izmērcēt līdz ādai (arī kaulam, pēdējai vīlei) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piemēram, telpu, laukumu, transportlīdzekli), aizejot vai liekot aiziet.
humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu.
Raut darbu no rokām ārā Padarīt cita vietā. Padarīt cita darbu.
atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā). Padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
sabiezināt Padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli).
atbrīvot Padarīt lietojamu, izmantojamu (spēku, līdzekļus u. tml.), likvidējot saistījumu, noslogojumu vai citus ierobežojumus.
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu. Padarīt mazliet tumšāku.
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināt.
apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
nobendēt Padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku).
bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
aptraipīt Padarīt netīru (vietumis). Notraipīt.
diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt. Mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
paļaut Padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei).
atvērt Padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot.
ieviest Padarīt plaši zināmu. Padarīt plaši lietojamu.
apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
izretināt Padarīt retākus augus (kādā vietā).
izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām). Izrotāties, izgreznoties.
saasināt Padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.).
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
atvilkt Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
apdzesēt Padarīt vēsāku. Ļaut mazliet atdzist. Padzesēt.
pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku.
pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku.
paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku.
sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
kareivis Padomju Armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un jefreitori. Buržuāziskās Latvijas armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji.
Iedzīvotāji darbaspējīgā vecumā Padomju Savienībā: vīrieši 16-59 gadu, sievietes 16-54 gadu vecumā.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
sagānīt Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot).
Mesties (kāda) apkampienos Padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai.
alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (parasti gultas novietošanai).
orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis. Orķestra telpa.
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā). Gramba.
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā). Riteņu iebraukta sliede.
Nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis Padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
Zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis Padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
paeglājs Paegļu audze. Paegļiem apaugusi vieta.
pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts.
apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai. Adāmā adata.
pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Sasiet sieru Pagatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi.
aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
uzgriezt Pagriežot uzvirzīt uz kādas vietas (transportlīdzekli).
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
paieties Paiet (2).
pakāpt Paiet (kur, kādā virzienā u. tml.).
krist Paiet (par laikposmu).
pāriet Paiet (par laikposmu).
pazust Paiet (par laikposmu). Tikt aizvadītam nelietderīgi (par laikposmu).
aizritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
aizšalkt Paiet (par laiku, laika posmu).
apritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu).
patecēt Paiet (par laiku, laikposmu).
aizlīgot Paiet (par laiku).
pavirzīties Paiet (par neilgu laiku, laikposmu).
Dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām.
Pašķirt (arī pavērt, atbrīvot, dot) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām. Panākt, ka ceļš kļūst brīvs.
Pavērt (arī pašķirt, atbrīvot, dot) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām. Panākt, ka ceļš kļūst brīvs. Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Griezt ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
Šķirt (arī dot) ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
Griezt ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
Paspert soli (arī soļus) Paiet soli (soļus) (kādā virzienā).
Paspert soli (arī soļus) Paiet soli (soļus) (kādā virzienā).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā). Izmainīties (2).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
aizslīdēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmiem).
aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu).
aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
Pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
gaist Paiet, beigties (par laika posmu).
izbūt Paiet, izzust.
Izkustināt kājas Paiet, paskriet kādu gabalu. Arī padejot.
Izkustināt kājas Paiet, paskriet kādu gabalu. Arī padejot.
pakustēties Paiet, pastaigāt. Arī padarboties, pastrādāt.
pavākties Paiet, pavirzīties.
Izlocīt kājas Paieties, paskrieties. Arī izdejoties.
Izlocīt kājas Paieties, paskrieties. Arī izdejoties.
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās). Paklausīties, ko saka citi.
pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties. Skaļi pasmieties.
paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml. Pakāpeniski apmākties (par debesīm).
pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam. Novecot (2).
slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam. Pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
slīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē. Pakāpeniski morāli degradēties.
griezties Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem.
nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām).
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām). Pakarama rotas lieta.
izkārt Pakārt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piemēram, ziņojumu).
iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos. Pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus). Pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus). Pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
rāze Paklājaugi, ko izmanto kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni). Neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks, parādība.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
liedēt Pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
Tikt galā (ar kādu) Pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa. Uzveikt.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai. Arī savaldzināt.
pieņemt Pakļaut sevi (ārstniecisku vai higiēnisku procedūru) ietekmei.
liedēties Pakļaut sevi lietus iedarbībai.
ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
Karāties brunčos Pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
Kārties brunčos Pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos.
atlaist Palaist vaļā (piesietu, arī sagūstītu dzīvnieku).
balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet.
iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī). Pavadīt (līdz transportlīdzeklim).
palocīties Paliekties, mazliet pieliekties.
paaugstināt Palielināt (kā) ietekmi, nozīmību.
pacelt Palielināt (kā) ietekmi, nozīmību.
cepešbļoda Paliels (parasti iegarens), lēzens trauks cepeša vai cita gaļas ēdiena novietošanai.
padzert Palietot (piemēram, zāles).
armatūra Palīgierīces, palīgietaises (mašīnu, aparātu) darbības novērošanai un vadīšanai.
ierobežoties Palikt (kā) robežās, ietvaros.
izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
nosēdēt Palikt sēžot (kādā vietā, arī kādā veidā).
nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, arī kādā veidā).
kavēties Palikt, pieturēt (kur kādu laiku) - par transportlīdzekļiem.
kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem).
pieturēties Palikt, uzturēties (kādā vietā).
statīvs Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai.
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi). Strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem. Būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
palafīts Pāļu būve, mājoklis uz pāļiem (purvainā vietā, ūdenstilpē).
ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu.
amortizācija Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos. Šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu.
izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
kārtīgs Pamatīgs, samērā, arī pietiekami liels, ievērojams.
podests Pamatne (kā, piemēram, skulptūras) novietošanai.
kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
piepampt Pampstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu). Pietūkt.
aizpampt Pampstot sašaurināties (par acīm). _imperf._ Pampt ciet. Aiztūkt.
paākstīt Pamuļķot. Neilgu laiku, mazliet apsmiet.
pārsēdināt Panākt (aicinot vai liekot), ka (kāds) pār sēžas citā vietā.
nosēdināt Panākt (aicinot vai liekot), ka novietojas sēdus (kur, uz kā u. tml.).
piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
Mest laukā (arī ārā) kādu Panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
Pavēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
Pavēdināt smadzenes (arī galvu) Panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst. _imperf._ Saldēt ciet. Būt par iemeslu aizsalšanai.
dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā. Nāvēt.
pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet. Pulcēt.
pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet. Pulcināt.
nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā. Nīdēt [1] (1).
pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
proletarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par proletārieti (1).
izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
Izraut no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
Izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
Izraut no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
Izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas. Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku.
sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru. Dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
plasticēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks.
sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
pārskalot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizskalojas citā vietā.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst labāk uztverams, arī ietekmīgāks.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
pasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks.
sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs. Sabojāt, parasti pilnīgi.
paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
pārgulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā.
noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē.
uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas rotējot.
virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (1).
sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (2).
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
mērdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
nosargāt Panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs).
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi. Nīdēt [1] (2).
laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki). Nogalināt, nonāvēt.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bola, tiek zaudēts.
vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi «j» un «v» pāriet patskanī.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
veidot Panākt, būt par cēloni, ka tiek ietekmēta (situācija), radītas (attieksmes).
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
Izvest no pacietības Panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
Izvest no pacietības Panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti).
iestīvināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti). Iecietināt.
pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti). Pārcietināt.
nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos. Ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug jaunā, arī neparastā vietā.
pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
attriekt Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
turēt Panākt, ka (dzīvnieks) atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
ievirzīt Panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas un nonāk (kur iekšā).
noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
izēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, telpa, kur tas, piemēram, dzīvo, strādā).
nokavēt Panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms).
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
Glābt dzīvību Panākt, ka (kāds) neaiziet bojā.
hipnotizēt Panākt, ka (kāds) nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu), izraisot hipnozi.
nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (cita darba vietā, kolektīvā u. tml.).
pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
iesmīdināt Panākt, ka (kāds) sāk smieties.
pārsūtīt Panākt, ka (kāds) tiek nogādāts citā vietā (parasti ar transportlīdzekli).
ieviest Panākt, ka (kādu jauninājumu) sāk plaši lietot (kādā nozarē).
repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
pilnveidot Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
dedzināt Panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā.
sakārtot Panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā.
saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
sadabūt Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to daļām).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā).
sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
pārvietot Panākt, ka (parasti maļ dzīvnieks) pāriet (uz citu mītni, uzturēšanās vietu).
nolaist Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
izkārtot Panākt, ka (parasti transportlīdzekļi) tiek izvietoti noteiktā kārtībā.
turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
Uztaisīt bērnu Panākt, ka (sieviete) nonāk grūtniecības stāvoklī.
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sasēdināt.
kristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
dancināt Panākt, ka (zirgs) iet danceniski.
aizbaidīt Panākt, ka aiziet, izvairās. Atsvešināt.
aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas. Atvairīt.
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot). Iemidzināt.
aizslīdināt Panākt, ka aizslīd (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
atpeldināt Panākt, ka atpeld šurp. Panākt, ka atpeld (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ietvaicēt Panākt, ka iesāk tvaicēties. Mazliet iztvaicēt.
ietilpināt Panākt, ka ievietojas, novietojas (kur iekšā).
spiest Panākt, ka kāds (ko) ņem, lieto, parasti pret tā gribu.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
noslīcināt Panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stavokļa, atmiņu) ietekme.
apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst. Saskābēt (daudz vai visu).
izņemt Panākt, ka nav vairs inventārā, lietošanā.
glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
izņemt Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
nostiprināt Panākt, ka neplūst, nenogrūst (piemēram, smiltis), nepārvietojas (kāpas).
uztupināt Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
Nolaist dibenā Panākt, ka panīkst, aiziet bojā (piemēram, kāds pasākums).
atbīdīt Panākt, ka samazinās (kā) ietekme.
radīt Panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai).
Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
Savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu.
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kas) tiek pārgādāts (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
Baltais pants Pants, kura vārsmās nav atskaņu (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
noņemt Paņemot panākt, ka (kas) vairs nav (kāda) rīcībā, lietošanā.
aiztikt Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai izlietotu.
sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
savākt Paņemt (priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur.
pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
apost Paost (visapkārt vai vairākās vietās).
apostīt Paostīt (visapkārt vai vairākās vietās).
apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
paparde Paparžaugu klase, kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām.
apostrofs Papildu pieturzīme (').
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī tūta.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazas kāja.
Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
Kazas kāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā. Kazaskāja.
priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšpapīrs.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē it asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
Vaigu maisi Paplašinājumi vaigos barības novietošanai (dažiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem).
Aklā zarna Paplašinājums tievās un resnās zarnas savienošanās vietā ar tārpveida izaugumu (apendiksu).
Pakulstīt mēli Papļāpāt, arī parunāt ko nenozīmīgu. Neilgu laiku, mazliet runāt veltīgi, bez panākumiem.
mītne Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
pārdoties Par atlīdzību nodibināt intīmas attiecības (par sievieti).
salapot Par augu kopumu (kādā vietā).
peldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī.
sasniegt Par debess spīdekļiem šķietamā kustībā.
helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
grabēt Par krusu, lietu.
mandola Par mandolīnu mazliet lielāks strinkšķināmais stīgu instruments ar astoņām stīgām.
nonomāt Par samaksu iegūt lietošanā (uz laiku).
iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
noskalot Par straumi, lietu u. tml.
krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
šņākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
slavens Par vietu, ainavu u. tml.
mitrs Par vietu, teritoriju.
sauss Par vietu, teritoriju.
koijots Par vilku mazliet mazāks suņu dzimtas dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu.
Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciāla konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
Skaistuma karaliene Par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā). Tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm). Krūts dziedzeris.
aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti. Latvieša cenšanās izlikties par vācieti.
virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciesu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
vējizpūte Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas. Vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu.
tukšziedis Parādība, norise (sabiedrības dzīvē), kurai nav nopietna pozitīva rezultāta.
lokālisms Parādības, procesa saistīšana ar noteiktu teritoriju, vietu. Problēmas aplūkošana vietējā skatījumā.
parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
iepazīstināt Parādīt (piemēram, kādu vietu, parasti, sniedzot paskaidrojumus par to). Dot iespēju apskatīt (piemēram, mākslas darbu), dot iespēju noklausīties (piemēram, skaņdarbu).
izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi.
Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
izaugt Parādīties. Pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem, nodrošinājumiem.
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzītē (arī glāzē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
pārciets Pārāk ciets. Tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
pārlasīties Pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt. Ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārsmieties Pārāk daudz smieties. Ļoti izsmieties.
pārcietināt Pārāk iecietināt.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam. Pārāk ilgu laiku ciest badu.
pārmirkt Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
pārapdzīvotība Pārāk liels dzīvnieku blīvums (kādā vietā, teritorijā).
pārapdzīvotība Pārāk liels iedzīvotāju blīvums (kādā vietā, teritorijā).
vājš Pārāk niecīgs, nepietiekams (piemēram, par cerībām, iespējām, arī pierādījumiem).
priekšroka Pārākums pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma Dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
robinsonāde Parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā.
piedziedāt Parasti savienojamā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
šankrs Parasti savienojumā «cietais šankrs»: sifilisa pirmajā stadijā radusies čūla.
grābt Parasti savienojumā «grābt ciet»: apcietināt.
statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
mērdēties Parasti savienojumā «mērdēties badā»: badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ.
orientēšanās Parasti savienojumā «orientēšanās sports»: sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientierisms.
skraidulis Parasti savienojumā «pasaules skraidulis»: cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt ārā»: ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt vaļā»: ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
piņķēties Parasti savienojumā «piņķēties vaļā»: raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
plakāts Parasti savienojumā «plakāta māksla»: grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu.
rota Parasti savienojumā «rotas lieta»: priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotaslieta.
mitriķis Parasti savienojumā «spēka mitriķis»: spēcīgs vīrietis.
trīsvienība Parasti savienojumā «Svētā Trīsvienība»: kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
tēvs Parasti savienojumā «svētais tēvs»: lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
tik Parasti savienojumā «tik, tak»: lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
neatgriešanās Parasti savienojumā «uz neatgriešanos»: tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
trokšņains Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
piegulēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
piestaigāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
piestāstīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
piestāvēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
piejokot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
piekurnēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
pielāpīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
pierāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks.
pieraudāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
piesēdēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
piežēlot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
piesnaust Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur». Lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
beigties Parasti savienojumā ar «nost»: ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
plāns Parasti savienojumā ar «pirmais», «otrais», «tiešais», «pēdējais»: lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
pavirzīt Parasti savienojumā ar «uz priekšu»: panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
paiet Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) iet.
pariet Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) riet.
paskriet Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) skriet.
rakt Parasti savienojumā ar «zemē»: novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi.
lēkties Parasti savienojumā ar verba «iet» formām: sacensties lēkšanā.
grābslis Parasti savienojumos «gaisa grābslis», «vēja grābslis»: nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks.
muca Parasti savienojumos «mucas vieta», «mucas sējums»: laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu. Šādas formas apģērba gabals sievietēm.
pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli).
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu telpu, vietu, teritoriju.
vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai.
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīvesvietu, arī uz citām darba, mācību telpām).
pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
doties Pārcelties (uz kurieni), aizceļot (uz kādu vietu) - par cilvēku.
pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
pārvilkties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
aizvadāties Pārcelties uz citu dzīves vietu.
ceļot Pārcelties, pārvietoties.
rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību.
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
kolportēt Pārdot (grāmatas), iznēsājot (tās) pa mājām, darbavietām.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā). Šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu).
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
pāraugt Pāriet (8).
pagriezties Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laikposmu, laikapstākļiem.
novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
pārkristalizēties Pāriet citā, kristāliskā stāvoklī (par vielu).
Pāriet (arī nonākt) citās rokās Pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu).
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
adverbializēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos.
substantivizēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivēties.
substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivizēties.
pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī.
uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī. Pamosties (1).
dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām).
relaksēt Pāriet no nelīdzsvara stāvokļa līdzsvara stāvoklī.
vokalizēties Pāriet patskanī (par līdzskaņiem "j" un "v").
Krist galējībās Pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju viedokli.
iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām.
ieiet Pāriet vienam otrā (par laika posmiem).
vārīties Pariet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
apdūņot Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml. _imperf._ Vilkt ciet.
pāraugt Pārklāties (ar augiem) - piemēram, par vietu, (kā) virsmu. Augot pārklāt (vietu, kā virsmu) - par augiem.
noaugt Pārklāties (ar augošiem augiem, to daļām) - piemēram, par vietu, citiem augiem.
apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis).
apsvīst Pārklāties ar sviedriem. Mazliet nosvīst (parasti par seju).
aizaugt Pārklāties, piepildīties (ar augiem) - par dīķi, ezeru u. tml. _imperf._ Augt ciet.
aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). _imperf._ Augt ciet.
pārtapt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārtikt Pārkļūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnākt Pārlidot (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
ticība Pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
pārbaudīt Pārliecināties par (kā) lietderību, izmēģinot (to) praksē.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai).
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
pārskaloties Pārlieties (pāri trauka malām).
komutatīvs Pārmaināms, pārvietojams.
pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
Skaņu (arī fonēmu) mija Pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
Skaņu (arī fonēmu) mija Pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības. Pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām. Arī pasliktināties.
izokšķerēt Pārmeklēt (daudzas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
apokšķerēt Pārmeklēt (vairākas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
ekscess Pārmērība, nesavaldība. Arī nelietība.
Skatīties pudelē Pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze. Attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
briedis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna).
vērsis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas). Šīs dzimtas dzīvnieki.
trops Pārnesta nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums.
piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
pāriet Pārrēķināt (citās mērvienībās). Sākt lietot (citu mērvienību sistēmu).
pārsieties Pārsiet sev (piemēram, lakatu).
pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (pāri kam, pār ko).
No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt Pārsmieties.
No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt Pārsmieties.
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs. Sagraut (2).
pārnopietns Pārspīlēti nopietns.
pārskolot Pārstādīt (sējeņus) citā vietā stādu izaudzēšanai.
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
pamest Pārstāt ietekmēt (kādu) - piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli.
pārlīt Pārstāt līt (par lietu).
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu). _imperf._ Laist ciet.
nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
pārgāzēt Pārstrādāt (cieto, šķidro kurināmo) deggāzē.
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
cukurs Pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm.
pienrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas ietver piena pārstrādāšanu, dažādu piena produktu ražošanu. Piena rūpniecība.
Ierobežojuma partikula Partikula, kas vārda nozīmē ietvertās attieksmes sfēru sašaurina, ierobežo.
paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
pamest Pārtraukt (ko) izmantot, lietot.
kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
Mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml. Pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks.
pašvaldība Pārvaldes sistēma (buržuāziskajās valstis), kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra. Šādas sistēmas orgāns.
decentrālisms Pārvaldes sistēma, kurā daļu no centrālo orgānu funkcijām izpilda vietējie pašpārvaldes orgāni.
centrālisms Pārvaldes un organizācijas sistēma, kurā vietējie orgāni pakļauti centrālajai varai, centram.
pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus). Paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties. _imperf._ Lauzties prom. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Izlauzties.
atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp. _imperf._ Lauzties šurp. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt. Mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā.
piemērot Pārveidojot padarīt atbilstošu, lietošanai noderīgu.
pārvietot Pārveidojot, pārkārtojot (ko tekstā), ievietot (to citā vietā).
tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē). Arī kļūt (2).
gazificēt Pārvērst (cieto kurināmo, piemēram, akmeņogles, degakmeni, kūdru) deggāzē.
pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
nolīt Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu).
izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem).
pārraut Pārvest ar transportlīdzekli (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
jurta Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
kolonna Pārvietojama darba vienība (parasti celtniecībā, remontdarbos).
virtuve Pārvietojama kurināma ierīce ar katliem ēdiena gatavošanai kaujas vai gājiena apstākļos.
sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai.
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
Pieslienamās kāpnes Pārvietojamas kāpnes, kuras izmanto, pieslienot pie atbalsta.
domkrats Pārvietojams mehānisms smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā (novieto zem paceļamā priekšmeta).
lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs.
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.). Nokļūt.
pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot, jājot u. tml.), šķērsot (ko).
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās). Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā.
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā). Pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus.
iesliedēt Pārvietojoties iemīt pēdas, izveidot taku (parasti zālē, labībā). Pārvietojoties iemīt, izveidot (pēdas, taku, parasti zālē, labībā).
nokļūt Pārvietojoties ierasties (pie kāda).
sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku.
ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem.
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)- par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
jaukties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū). Atkārtoti iet, parādīties (kur).
Palikt uz ceļa (arī ceļā) Pārvietojoties nespēt sasniegt ceļa mērķi.
iegrūsties Pārvietojoties neviļus atsisties (pret ko), uzgrūsties (kam).
aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur noteiktā nolūkā).
sastapties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem. Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
tikties Pārvietojoties sākt uztvert, parasti redzēt (piemēram, vietu, parādību dabā), arī nokļūt (pie tās).
sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā). Nokļūt (1).
pienākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu). Ierasties (kur, pie kā).
saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
sadurties Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem).
nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko).
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu).
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos. Pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
Spert soli (arī soļus) Pārvietojoties veidot soli (soļus).
Zosu gājienā Pārvietojoties virknē, rindā.
Zosu gājienā Pārvietojoties virknē, rindā.
urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem.
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu). Sastapt (1).
sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu). Satikt (1).
ieturēt Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
vest Pārvietojoties, parasti ejot, likt (cilvēkam) sekot, virzīties līdzi.
vest Pārvietojoties, parasti ejot, panākt, ka (dzīvnieks, parasti pavadā, valgā) seko, virzās līdzi.
uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
izsūtījums Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā.
ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ.
virzība Pārvietošanās noteiktā virzienā.
viciņa Pārvietošanās orgāns dažām baktērijām, mikroorganismiem.
sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
gaita Pārvietošanās, iešanas veids, maniere, arī ātrums (cilvēkam vai dzīvniekiem).
sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) - piemēram, par parādībām dabā.
turpgaita Pārvietošanās, kustība uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības sākuma vietas, punkta).
treilēt Pārvietot (cirsmās sagatavotos kokmateriālus), velkot (tos) pa zemi.
desantēt Pārvietot (karaspēka vienības, tehniku) desanta veidā.
vest Pārvietot (ko) - par transportlīdzekļiem.
vest Pārvietot (ko) ar transportlīdzekli.
vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli).
novietot Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.).
pārbāzēt Pārvietot (kuģus, lidaparātus, karaspēku) uz citu bāzi, arī uz citu darbības rajonu.
bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
piezemēt Pārvietot (parasti bumbu) tā, ka (tā) skar zemi vai kādu virsmu.
nolaist Pārvietot (parasti pa ko slīpu) no sauszemes ūdenī (parasti ūdens transportlīdzekli).
pārbāzēt Pārvietot (piemēram, uzņēmumu) uz citu vietu.
pārsviest Pārvietot (uz citu vietu, piemēram, darba brigādi, nodaļu).
erodēt Pārvietot augsnes virskārtu - par ūdeņiem, vēju.
celt Pārvietot augstāk, uz augšu.
pacelt Pārvietot augstāk, uz augšu.
pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko).
Likt (nost) sienu Pārvietot sienu no lauka telpās.
Likt (nost) sienu Pārvietot sienu no lauka telpās.
sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētās taktsdaļas uz neakcentēto taktsdaļu.
aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu). Pārcelt.
komutēt Pārvietot, mainīt.
jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
padot Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko ar mehānismu, ierīci u. tml. uz kā, kur u. tml.). Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko uz kā, kur u. tml.) - par mehānismu, ierīci u. tml.
šķūtēt Pārvietot, parasti vest, bīdīt.
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur).
celt Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekļiem).
celt Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru) - par ūdens transportlīdzekļiem.
vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
Mīt (kāda) pēdās Pārvietoties (cieši) aiz kāda.
Mīt (kāda) pēdās Pārvietoties (cieši) aiz kāda.
pārsēsties Pārvietoties (citā transportlīdzeklī).
tiekties Pārvietoties (noteiktā virzienā, uz noteiktu objektu).
virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
skriet Pārvietoties (par izšautu šāviņu, lodi).
vadāties Pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku.
spietot Pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām).
slēpot Pārvietoties (parasti pa sniegu) uz slēpēm.
ripot Pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
migrēt Pārvietoties (piemēram, atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām.
kūleņoties Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml.), tā ka nevar skaidri saredzēt.
pārcelties Pārvietoties (uz citu darbavietu, citu objektu) - par strādniekiem, darba kolektīvu u. tml.
migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) - par dzīvniekiem.
pāriet Pārvietoties (uz citu uzturēšanās vietu, mitekli u. tml.) - par dzīvniekiem.
pārcelties Pārvietoties (uz citu uzturēšanās, atrašanās vietu) - par cilvēkiem.
pārvākties Pārvietoties (uz citu uzturēšanās, atrašanās vietu).
pārsviesties Pārvietoties (uz citu vietu, piemēram, dzīvot, strādāt).
rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, retāk ar asti (par dzīvniekiem).
Lēkt uz kruķiem Pārvietoties ar kruķiem.
Lēkt uz kruķiem Pārvietoties ar kruķiem.
slīdēt Pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu.
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ceļot Pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem).
metastazēties Pārvietoties no primārā slimības procesa vietas uz attāliem audiem, orgāniem (par slimības ierosinātājiem).
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
slidot Pārvietoties pa ledu uz slidām.
virināties Pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties.
ritināties Pārvietoties rotējot.
puteņot Pārvietoties stipra vēja iedarbībā (par sniegu).
peldēt Pārvietoties ūdenī (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
doties Pārvietoties un iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā).
cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem (par dzīvniekiem). Skriet (loku lokiem).
pārmainīties Pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (ar transportlīdzekli noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par transportlīdzekli.
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēku.
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties, lai apmeklētu (piemēram, teātri).
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi). Arī plūst (1).
virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām).
pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
pārcelties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu).
pārvākties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu). Arī pārcelties (1).
plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem).
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) - par iedzīvotājiem.
sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām.
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
pārdzīt Pārvirzīt, pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur) - par parādībām dabā.
pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
Septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki Pasakās, teikās - zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās. Pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
padarīšana Pasākums, darbība. Lieta (2).
izstāde Pasākums, kura mērķis ir parādīt publiskai apskatei kādu (piemēram, mākslas darbu, priekšmetu) kopumu. Publiskai apskatei izvietotais (kā) kopums. Vieta, kur (kas) izstādīts.
skate Pasākums, kura mērķis ir publiski demonstrēt (kā, piemēram, mākslas darbu, zinātnes un tehnikas sasniegumu, priekšmetu) kopumu; publiskai demonstrēšanai izvietotais (kā) kopums. Arī izstāde.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml. Šādu pasākumu kopuma realizēšana.
mežierīcība Pasākumu sistēma, kas ietver meža inventarizāciju, mežsaimniecības organizācijas un attīstības plāna sastādīšanu.
diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas. Būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas. Būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā. Izglābt (1).
izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
pabizot Paskraidīt, paskriet (par cilvēku).
paskrieties Paskriet (1).
padiebt Paskriet (parasti ātri).
palaist Paskriet, ātri paiet (parasti noteiktā veidā) - par dzīvniekiem.
uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) aiziet, arī aizskriet. _imperf._ Manīties prom. Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizlavīties.
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Atlavīties.
izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.). Izlavīties.
piemanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielavīties.
aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
aizlavīties Paslepus aiziet, aizskriet. _imperf._ Lavīties prom. Paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
atlavīties Paslepus atnākt, atskriet šurp. _imperf._ Lavīties šurp. Paslepus atnākt, atskriet (kur, pie kā u. tml.).
iešmaukt Paslepus ieiet, ienākt, iebēgt (kur iekšā).
izšmaukt Paslepus iziet, iznākt, izbēgt.
nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
piešmaukt Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
pasijāt Pasmidzināt (par lietu).
pasmiet Pasmieties (1).
Stundu pasniedzējs Pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu. Novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu.
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem). Pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
(No)turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī ne(aiz)iet bojā.
Noturēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī neaiziet bojā.
Turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī neiet bojā.
pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
Magnētiskais pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
mājvieta Pastāvīgas atrašanās, darbošanās vieta.
rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus). Attiecīgā celtne, telpas.
žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds. Mierināt pašam sevi.
pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi.
atpakaļ Pastiprina tā verba nozīmi, kurš norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvokli, vietā.
zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur normāli aug tikai pūkveida mati.
vēstuļkastīte Pastkastīte, kurā ievieto adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
Autogēnais treniņš Pašietekmēšanas paņēmienu sistēma, kuras mērķis ir veidot spējas vadīt, regulēt dažus savus fizioloģiskos un psiholoģiskos procesus.
pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma un daudzuma reģistrēšanai.
iebilst Pateikt, ieteikties.
pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura. Būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu).
patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentdokumentācija.
patentdokumentācija Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm. Patentmateriāli.
notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
pašsagāde Patērētāju, vietējo organizāciju veikta (piemēram, izejvielu, kurināmā) sagāde.
piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa. Vieta pie šādas daļas.
trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz māliem.
noslīdējums Patoloģisks (ķermeņa daļas) novietojums zemāk par normālo vietu.
sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
padauzīties Patrokšņot, paskraidīt, paspēkoties u. tml. (parasti par bērniem). Arī neilgu laiku, mazliet palaidņoties.
noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu).
brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas.
dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas). Izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
nosēdēt Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu).
gids Pavadonis, kas iepazīstina ar kādu vietu, apstākļiem u. tml.
atvadīt Pavadot atvest šurp. _imperf._ Vadīt šurp. Pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
padēdēt Pavārgt, panīkuļot, arī mazliet novājēt (slimības, novecošanās dēļ).
šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem).
velki Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā. Šķēri.
aizjumt Paveikt jumšanu (parasti līdz kādai vietai).
aizurbt Paveikt urbšanu (līdz noteiktai vietai).
iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot. Stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
izplīsums Paveikta darbība --> izplīst. Izplīsusi vieta.
apsējums Paveikta darbība, rezultāts --> apsiet.
arums Paveikta darbība, rezultāts --> art. Uzarta vieta.
iecietinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iecietināt.
iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (1).
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1).
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2).
ieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
ietēsums Paveikta darbība, rezultāts --> ietēst (1).
ietetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietetovēt.
ietinums Paveikta darbība, rezultāts --> ietīt.
ietonējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietonēt. Arī nokrāsa.
ieturējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieturēt (3).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (1).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (2).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (3).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (4).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (5).
iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot. Iežogota vieta.
izdrupums Paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt. Izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī).
izgruvums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrūt (1). Izgruvusi vieta (piemēram, mūrī).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (1).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (2).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (3).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (4).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (5).
izvietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izvietot (1).
izvietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izvietot (2).
krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (3). Arī ietaupījums.
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (1).
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2). Izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (1).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (2).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (3).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (4).
lodējums Paveikta darbība, rezultāts --> lodēt. Savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot.
lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1). Šķelšanās, dalīšanās vieta.
nodrupums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt. Nodrupuši vieta.
nogruvums Paveikta darbība, rezultāts --> nogrūt, nogrāvusi vieta.
nolietojums Paveikta darbība, rezultāts --> nolietot (1).
novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot (1).
novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot (2).
pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3). Kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (1). Paplašināta (kā) daļa, vieta.
paplatinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplatināt. Paplatinātā (kā) daļa, vieta.
paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties, paresnināta, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1). Viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu.
pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (2). Pārplūdusi vieta.
pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (1).
pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (2).
pārvietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvietot, pārvietoties.
pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet (2).
pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet (4). Pielejot izveidotā detaļa, elements.
pielietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielietot.
piesējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesiet (1): saite, ar ko (kas) ir piesiets.
pietauvojums Paveikta darbība, rezultāts --> pietauvot.
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (2).
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3). Tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas. Pirmā (spēju, talanta) izpausme.
pietuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pietuvināt.
plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3). Izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1). Daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2). Vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
pravietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pravietot (1).
pravietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pravietot (2).
sacietējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt (1).
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1). Viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (1).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (2).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (3).
sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet (4).
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt (1). Sašaurinātā (kā) daļa, vieta.
savietojums Paveikta darbība, rezultāts --> savietot.
sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt. Labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
sējums Paveikta darbība, rezultāts --> siet (1).
sējums Paveikta darbība, rezultāts --> siet (5).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (1).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (3).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (4).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (5).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (6).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (7).
izēdums Paveikta darbības --> izēst (3). Izēstā vieta.
noiet Paveikties, klāties. Iziet (8).
Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības. Paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
apgraizīt Pavirši apgriezt [2] (visapkārt vai vietumis).
apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1). Iegrābāt, iegrābstīt.
Nomest (arī nosviest) pa roku galam Pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās.
Nosviest (arī nomest) pa roku galam Pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās.
pakustināt Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot.
padot Pavirzīt, pabīdīt, pārvietot (ko kādā virzienā).
palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.). Pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus). Paskriet, ātri paiet.
pastiepties Pavirzīties, mazliet vērsties plašumā (par parādībām dabā).
padoties Pavirzīties, pārvietoties (kādā virzienā) - parasti par ķermeni, tā daļām.
izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
Izlaist no acīm Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no acīm (retāk no redzes loka) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā). Arī rūķītis.
raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
avots Pazemes ūdeņu izplūdes vieta.
noleja Pazemināta vieta zemes virsā.
paleja Pazemināta vieta zemes virsā. Vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam.
sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam. Arī sasalt (1).
piesmiet Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
patumšs Pazems, samērā, arī mazliet neskanīgs (par skaņu).
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
nosacīt Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
noteikt Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
aizziņot Paziņot, ka jāaiziet, jāierodas (pie kā, kur).
sakars Pazīšanās, sadarbība (parasti savtīgos nolūkos) ar ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem var iegūt palīdzību, atbalstu u. tml.
pajokot Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
pajokoties Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā. Šādas virsmas norobežota daļa.
pagāns Pēc kristietības priekšstatiem - pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs.
pagānisms Pēc kristietības priekšstatiem - pirmskristietības un nekristīgo reliģiju kopums. Kāda no šīm reliģijām.
atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni). Atmiekšķēties.
Izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
Izdzīt nelabo (arī velnu, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
Izdzīt nešķīsto garu (arī velnu, nelabo, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
Izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) Pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
Sadzīt pēdas Pēc pēdām uzmeklēt medījumu. Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko). Ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
izziņa Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu). Uzziņa.
uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, elektronu skaitļojamā mašīnā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
Septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena Pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
galerija Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē).
izcelties Pēkšņi izlidot, izskriet (par dzīvniekiem).
pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu. Pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
saskriet Pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) - par karstuma sajūtu, pietvīkumu.
sisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu). Pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) - par asinīm.
piesisties Pēkšņi izraisīties un spēcīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
rauties Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu). Arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
atrasties Pēkšņi nokļūt (kādā vietā, stāvoklī).
pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
uzskriet Pēkšņi sākties (par lietu, vēju u. tml.).
sacirsties Pēkšņi saslieties, ieņemot kādu pozu.
iet Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) - par zivīm.
nākt Peldēt šurp (parasti uz nārstošanas vietām) - parasti par zivīm.
draga Peldoša ierīce, ko lieto derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai.
debarkaders Peldoša kuģu piestātne, pontons, pie kura var pietauvoties kuģi.
boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūra, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem.
nektons Peldošu ūdensdzīvnieku kopums, kuri spēj aktīvi pārvietoties.
peldus Peldot (pārvietoties ūdenī).
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm). _imperf._ Peldēt šurp. Peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizpeldēt Peldot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Peldu vieta Peldvieta.
Peldu vieta Peldvieta.
piepelnīt Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
menstruācija Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
kurtizāne Pērkama eleganta sieviete, kurai ir labvēļi augstākajā sabiedrībā.
pērkonlietus Pērkona lietus.
piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās).
recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā. Arī pretošanās kustības dalībnieks.
patruļnieks Persona, kas ietilpst patruļā.
kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai). Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
reflektants Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai. Vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
sinode Pētera nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā.
slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ierīce faļļu aizlikšanai.
nāra Pie sienas piestiprināma guļasvieta, parasti no dēļiem.
skrejlaipiņa Pie stropa skrejas piestiprināts mazs dēlis, pa kuru bites pārvietojas pirms vai pēc izlidojuma.
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
blēņdaris Pieaugušais, kas dara ko nelietderīgu, niekojas.
gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai). Siena, salmu šķūnis.
Modernā pieccīņa Pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
piecirsties Piecirst sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros). Mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu.
iziet Piedalīties (kādā pasākumā, kas parasti saistīts ar pārvietošanos) un pabeigt piedalīties.
Iziet (arī izstaigāt) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju laukus (arī kara laukus) Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kara laukus (arī kauju laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kara (arī kauju, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju laukus (arī kara laukus), arī izstaigāt (arī iziet) kauju (arī kara, cīņu) ceļus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Izstaigāt kauju (arī kara) laukus Piedalīties kaujās daudzās vietās.
Iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
Iziet sporta (arī mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties sporta (mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties sportā (mākslā, literatūrā u. tml.).
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
piedāvāties Piedāvāt sevi vīrietim (par sievieti).
būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā.
elkonis Piedurknes daļa šīs locītavas vietā.
atnākt Piedzimt (parasti par dzīvniekiem). Atskriet.
vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve. Šāda žanra filma.
(Iz)krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
Krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz.
piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot.
piegrauzt Pieēst (ko cietu).
ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
piemaršēt Pieiet, pienākt marša solī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā). Ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku). Piestāties (1).
piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā). Piestāt (1).
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielaidīgs Piekāpīgs, arī iecietīgs.
piekars Piekarams rotājums. Piekarama rotas lietas detaļā. Arī piekariņš.
dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
pane Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā).
senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
mesjē Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā).
senjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā).
donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
kavaljero Pieklājības forma, uzrunājot spāņu vīrieti.
dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm). Dāmas pavadonis, aizsargātājs.
nākties Pieklāties, būt vietā (ko darīt).
pielaist Piekļaut, arī novietot (pie kā, kam klāt).
placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
vanags Piekūnveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni.
piesaistīt Pielāgot (celtnes projektu) konkrētajai vietai.
maskulinizēties Pielīdzināties vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
pārvīrietiskoties Pielīdzināties vīrietim (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
stumt Pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
aizzilināt Pieliet (putrai) tik maz piena, ka nekļūst balta, bet tikai zilgana.
piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur). Aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
padeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) mazliet, daļēji nodilst.
pamest Pieļaut, ka paliek (kur) lietderīgi neizmantots, nenovietots, arī nenokopts.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
koksagīzs Pienenei līdzīgs kurvjziežu dzimtas augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (nobeidzot zoba ārstēšanu).
aizņemt Piepildīt (telpu, vietu) ar savu masu vai apjomu.
ieņemt Piepildīt (vietu, telpu) ar savu masu vai apjomu. Būt novietotam (kādā platībā, telpā).
aizalvot Piepildīt ar alvu (plaisu, spraugu, dobumu). _imperf._ Alvot ciet.
aizlīdzināt Piepildīt un nolīdzināt. _imperf._ Līdzināt ciet.
piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem). Ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
aizplakt Pieplokot (kam), novietoties (aiz tā).
iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.).
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
pieriest Pierietēt (1).
pieriesties Pierietēt (3). Pietecēt [1] (2).
piejūgt Piesaistīt (spēkratus pie kā pārvietojama, transportējama).
dievoties Piesaukt dievu, lietot bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
nosiet Piesiet (pie kā, parasti daudzus).
pārsiet Piesiet citā vietā (lauksaimniecības dzīvnieku) ganībās.
atsiet Piesiet.
apgāzt Pieskaroties, piegrūžoties u. tml., pārvietot uz sāniem. Gāžot apgriezt otrādi. _imperf._ Gāzt apkārt.
pieļipot Pieskriet (parasti par zaķi). Pieļinkāt.
pieļinkāt Pieskriet (parasti par zaķi). Pieļipot.
aizsliet Piesliet (aiz kā).
aizsliet Piesliet (ko kam priekšā).
piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt).
nosliet Piesliet.
piestutēt Piesliet.
piestutēties Pieslieties (1), arī atbalstīties.
deportācija Piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata).
izsūtīt Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
Izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties.
Izspiest smieklu Piespiest sevi smieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties. Panākt, ka (kāds) iesmejas.
izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu). Padzīt.
padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu).
spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
piespraude Piespraužama rotas lieta.
piemetināt Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot). Arī piesiet.
iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu).
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
apēnot Piešķirt sejai, acīm skumju, nopietna izteiksmi (par pārdzīvojumu, izjūtām u. tml.).
dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
uztakts Pietakts.
pieglabāt Pietaupīt.
pietauvoties Pietauvot.
piesacīt Pieteikt (3).
piemeldēt Pieteikt (kādu).
pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem, grāmatām).
matot Pieteikt matu (šaha spēlē).
uzdot Pieteikt, reģistrēt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
piesacīties Pieteikties (1).
piedāvāties Pieteikties (darbā).
ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (parasti par biedru, dalībnieku).
piemeldēties Pieteikties.
kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1). Arī kandidēšana.
pieklājīgs Pietiekami ilgs (par laiku, laikposmu).
diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
Pienācīgā mērā Pietiekami. Diezgan (2).
Pienācīgā mēra Pietiekami. Diezgan (2).
godīgs Pietiekams, pilnīgs.
nemākulība Pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums (kāda darba, darbības veikšanai).
pietikties Pietikt [1] (1).
pietraukt Pietraukties (2).
pietrūkties Pietrūkt (1).
Pietrūkt pulvera Pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt).
Pietrūkt pulvera Pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt).
iztrūkt Pietrūkt.
piemilzt Pietūkt (piemēram, rodoties zemādas sastrutojumam, iekaisumam) - par ķermeņa daļām.
pietupt Pietupties.
apturēt Pieturēt (par transportlīdzekļa vadītāju, par transportlīdzekli).
pabalstīt Pieturēt, saturēt (kādu).
pietverties Pieturēties. Arī pieķerties.
Pieturas vieta Pieturvieta.
Pieturas vieta Pieturvieta.
komats Pieturzīme (,).
semikols Pieturzīme (;).
daudzpunkte Pieturzīme (...), ko lieto stilistiskos nolūkos. Šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai parādītu izlaidumu citātos.
punkts Pieturzīme (.). Arī diakritiska zīme - dažu burtu sastāvdaļa.
domuzīme Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme (—).
kols Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme.
Pieturas zīme Pieturzīme.
Pieturas zīme Pieturzīme.
izdalītājpieturzīmes Pieturzīmes, ar kurām izdala vārdus vai vārdu savienojumus (piemēram, iekavas, pēdiņas).
interpunkcija Pieturzīmju kopums (kādā valodā). Pieturzīmju lietošana.
pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
piemiegt Pievērt, mazliet sašaurināt (acis, plakstiņus).
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
pielikt Pievirzīt, pietuvināt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
mašīnpiķis Piķis savienojumu vietu noblīvēšanai mašīnās.
plombēt Pildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
kailināt Pildīt ar kailmateriālu tās vietas, kas iespiedumā ir baltas.
nogrimt Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
pārredzēt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu).
pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu). Ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
izsmelt Pilnīgi izlietot (parasti kādu krājumu).
Izdeldēt no zemes virsas Pilnīgi iznīcināt (kādu apdzīvotu vietu).
Izslieties visā (arī pilnā) augumā Pilnīgi izslieties.
Izslieties pilnā (arī visā) augumā Pilnīgi izslieties.
Izslieties visā (arī pilnā) augumā Pilnīgi izslieties.
Kluss kā kapā (arī kaps) Pilnīgi kluss (parasti par vietu, telpu).
Kluss kā kapā (arī kaps) Pilnīgi kluss (parasti par vietu, telpu).
sagrābt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem).
apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstiņu (biežāk pirkstu) Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) Pilnīgi pakļaut savai ietekmei.

iet citās vārdnīcās:

Tēzaurs

iet

MLVV

iet

MEV

iêt