Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomazgāt
nomazgāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
PiemēriNomazgāt bērnu.
1.1.Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) — par dzīvniekiem.
PiemēriKaķītis pārgulēja.. nakti siena kaudzē. No rīta, nomazgājis muti, viņš domāja, kur iet.
1.2.Mazgājot atdalīt nost.
PiemēriNomazgāt dubļus no kājām.
1.3.parasti divd. formā: nomazgāts Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
PiemēriNomazgāts katūna lakats.
1.4.pārn. Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) — par lietu, straumi u. tml.
PiemēriCeļmalas dadžu lapas, kuras lietus bija nomazgājis, atkal pazemīgi uzņēmušas plecos pelēku putekļu nastu..
1.5.pārn. Panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums.
Piemēri..senāk varbūt bija vieglāk... Tēvs nomazgāja savu un savas meitas kaunu ar zobenu, pistoli vai dunci.
2.parasti divd. formā: nomazgāts Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
PiemēriJums ir uzkrājušies krietni daudz nomazgātu ziepju gabaliņu.
Stabili vārdu savienojumiNomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.). Nomazgāt baltu (arī tīru).
Avoti: 5. sējums