Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomaukties
nomaukties parasti 3. pers., -maucas, pag. -maucās.
1.Refl. → nomaukt. Tikt nomauktam.
PiemēriGredzens nomaucās viegli.
1.1.reti Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
PiemēriPiesietais suns nomaucies.
Avoti: 5. sējums