nomaukt
nomaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu; trans.
1.Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
PiemēriNomaukt gredzenu.
1.1.Nodīrāt (ādu).
PiemēriViņš paņem lapsu pie astes, uzsviež uz vezuma un pārdomā: «Mājā varēs nomaukt ādu.»
1.2.Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu). Atdalīt sev (ragus).
PiemēriBieži gadās.. kāds vēzis, kas nupat nomaucis savu veco, cieto čaulu, bet jaunā āda tam vēl nav paguvusi sacietēt.
1.3.Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
PiemēriNomaukt alksnim mizu.
1.4.Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli).
Piemēri«Es tev vienreiz jokodamies gribēju nomaukt stabuli. Bet tu sacīji, ka nevajag, ka kociņi grib augt...»
Avoti: 5. sējums