Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomaurot
nomaurot parasti 3. pers., -o, pag. -oju; intrans.
2.Maurot (visu laikposmu) un pārstāt maurot.
PiemēriGovis nomauro visu pēcpusdienu.
Avoti: 5. sējums