nomaut
nomaut parasti 3. pers., -mauj, pag. -māva; intrans.
1.Nomauties1.
Piemēri«..skriesi izslaukt saimnieku govis, bet sava nomaus pakaļ ne slaukta, ne barota.»
- «..skriesi izslaukt saimnieku govis, bet sava nomaus pakaļ ne slaukta, ne barota.»
2.Maut (visu laikposmu) un pārstāt maut.
PiemēriGovis nomāvušas visu rītu.
- Govis nomāvušas visu rītu.
Avoti: 5. sējums