nomauroties
nomauroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi maurot.
PiemēriVērsis dobji nomaurojas.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot.
PiemēriVērsis kūtī nomaurojies.
Avoti: 5. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis