nomeklēt
nomeklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; pareti
1.Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
PiemēriNomeklēt grāmatu visu vakaru.
2.Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju). Izmeklēt.
PiemēriVēstnesis: Vai tu tā, vecā pūce? Tevis dēļ Viss mežs man jānomeklē!
Avoti: 5. sējums