nomelnot
nomelnot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans.; parasti divd. formā: nomelnojis Kļūt melnam vai ļoti tumšam. Nomelnēt.
PiemēriNetālu meža malā starp ozoliem un gobām ir nomelnojusi muižas smēde..
- Netālu meža malā starp ozoliem un gobām ir nomelnojusi muižas smēde..
- Pie.. sienas karājās nomelnojusi klusā daba ar medījumiem.
- Sirds tik smaga, it kā liela nomelnojusi purva sieksta būtu tai uzgūlušies.
2.trans. Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt.
PiemēriKaupurs nesaprata, kas viņu tik bezkaunīgi varējis apmelot un nomelnot.
- Kaupurs nesaprata, kas viņu tik bezkaunīgi varējis apmelot un nomelnot.
- Gundegai bija septiņpadsmit gadu, viņa pazina tikai to labo skaudību, kas robežojas ar klusu apbrīnu un nemudina nedz ko nomelnot, nedz ko atņemt.
- ..lugu visādi centās pelt un nomelnot.
Avoti: 5. sējums