nomērēt
nomērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
PiemēriNovecojis, izdilis, nomērējis - ne pazīt! Slimojis, vai?
- Novecojis, izdilis, nomērējis - ne pazīt! Slimojis, vai?
- Nomērējušie, pārgurušie zirgi pēkšņi kļūst tramīgi..
- ..govis ar salmiem vien nomērēs, pavasarī aiz astēm būs jāvelk no kūts ārā.
Avoti: 5. sējums