nomērīt
nomērīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu.
PiemēriPrecīzi nomērīt galda garumu.
Stabili vārdu savienojumiKā nomērīts.
1.1.pārn. Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
PiemēriEs gribēju.. atbildi pasacīt rīt; un, ja nu ne visas septiņas, vismaz trīs reizes nomērīt.
2.Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriVēstneša zirgs nogūlies. Tas, nabadziņš, nedabūja atpūsties - tikko nomērījušam lielo gabalu, bija drīz jādodas atkal no jauna ceļā atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiNomērīts (arī nomērots) solis.
3.Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
PiemēriUldis izbrīnās pilnu skatienu nomērīja draugu no galvas līdz kājām.
Avoti: 5. sējums