nomērīt
nomērīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu.
PiemēriPrecīzi nomērīt galda garumu.
- Precīzi nomērīt galda garumu.
- Nomērīt divus metrus auduma.
- ..ūdeni parasti nesver, bet nomēra ar mērcilindru.
- Tad viņš sataisīja cilpu un otru galu pamatīgi piesaistīja šķērskokam, iepriekš nomērījis vajadzīgo augstumu.
- ..tiek nomērītas [krosa] distances.
- «Paliesiem tie garie rati,» viņš smējās, «trijiem akurāt kā nomērīts.»
Stabili vārdu savienojumiKā nomērīts.
- Kā nomērīts — Tieši tāda izmēra, kā ir vajadzīgs.
1.1.pārn. Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
PiemēriEs gribēju.. atbildi pasacīt rīt; un, ja nu ne visas septiņas, vismaz trīs reizes nomērīt.
- Es gribēju.. atbildi pasacīt rīt; un, ja nu ne visas septiņas, vismaz trīs reizes nomērīt.
- Katra kustība nomērīta. Katrs solis apsvērts. Smejas viņš reti un vairāk iekšēji nekā dzirdami.
2.Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriVēstneša zirgs nogūlies. Tas, nabadziņš, nedabūja atpūsties - tikko nomērījušam lielo gabalu, bija drīz jādodas atkal no jauna ceļā atpakaļ.
- Vēstneša zirgs nogūlies. Tas, nabadziņš, nedabūja atpūsties - tikko nomērījušam lielo gabalu, bija drīz jādodas atkal no jauna ceļā atpakaļ.
- Lēniem un nomērītiem soļiem Sijāts gāja pa šoseju uz pilsētu.
Stabili vārdu savienojumiNomērīts (arī nomērots) solis.
- Nomērīts (arī nomērots) solis — Noteikta garuma solis.
3.Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
PiemēriUldis izbrīnās pilnu skatienu nomērīja draugu no galvas līdz kājām.
- Uldis izbrīnās pilnu skatienu nomērīja draugu no galvas līdz kājām.
- ..sieviete mani nomērī pārbaudošām.. acīm, kuras droši vien nemīl jokus.
- Liliju Berga kundze sen pazina, tāpēc visu uzmanību pievērsa Agnesei, ar acīm nomērīdama ir kleitas garumu, ir kakla izgriezuma dziļumu.
Avoti: 5. sējums