nomērķēt
nomērķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Mērķēt un pabeigt mērķēt.
Piemēri..labi nomērķēju un nospiedu gaili.
1.1.trans.
Piemēri«..bet kas zina, vai kāds nav plinti [šauteni] jau nomērķējis, lai tais izplestajos spārnos ielaistu lodi.»
Avoti: 5. sējums