nomērot
nomērot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Piemēri..biju spiests visus trīsdesmit trīs kilometrus nomērot kājām..
Stabili vārdu savienojumiNomērots (arī nomērīts) solis.
2.pareti Nomērīt1.
PiemēriNomērot svārkus.
2.1.pārn. Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
PiemēriUn tad viņa sāk runāt klusā, bet ne apspiestā balsī. Runā īsiem, nomērotiem, sakarīgiem teikumiem..
3.Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm). Nomērīt (3).
PiemēriAr sievišķīgu ziņkāri viņa nomēroja Skaidrīti no galvas līdz papēžiem..
Avoti: 5. sējums