nomētāties
nomētāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.parasti 3. pers. Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
Piemēri..grāmatas, [zēnam] kā somā sabāztas, tā arī nostāvēja vai nomātājās un līdz pavasarim pazuda pa vienai vien.
- ..grāmatas, [zēnam] kā somā sabāztas, tā arī nostāvēja vai nomātājās un līdz pavasarim pazuda pa vienai vien.
- Paņēmis ilgi meklēto [šaha] kauliņu, Sūna pacēla kastes vāku un ielika vainīgo bandinieku pie citiem, lai nenomētājas.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
PiemēriNomētāties visu dienu pa pilsētu.
- Nomētāties visu dienu pa pilsētu.
- Kad viņš dažas dienas bija tā nemētājies dīkā, svainis gribēja doties selgā ar motorlaivu..
- ..Raimonds - nu tas droši vien [pēc skolas beigšanas] nemētāsies tepat pa Torņakalnu..
- Tāds plencis pa krogu vien vairāk nomētājās.
Avoti: 5. sējums