nomētāties
nomētāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.parasti 3. pers. Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
Piemēri..grāmatas, [zēnam] kā somā sabāztas, tā arī nostāvēja vai nomātājās un līdz pavasarim pazuda pa vienai vien.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
PiemēriNomētāties visu dienu pa pilsētu.
Avoti: 5. sējums