nomīdīt
nomīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
PiemēriZaļā, tikko sadīguši zālīte bija pavisam nomīdīta..
1.1.Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
PiemēriNomīdīt sniegu durvju priekšā.
1.2.Mīdot nodzēst (uguni, ko degošu).
Piemēri..izmisumā atkāpjas cilvēks, veltīgi cenzdamies uguni apsist ar svārkiem, nomīdīt ar kājām.
2.Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos).
PiemēriNotīrīt tramvajā nomīdītos zābakus.
2.1.Mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), notraipīt (to).
PiemēriNomīdīt grīdsegu.
3.Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
Piemēri«Nomīdīsim negožus kājām! Nomīdīsim varmākas..» viņš brēca, atkal un atkal aicinādams pūli brāzties kareivjiem virsū.
Avoti: 5. sējums