nomierināt
nomierināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (kāds) kļūst mierīgs.
PiemēriNomierināt uztraukto māti.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
PiemēriDarbnīcas klusums nomierināja Žuburu.
1.2.intrans.
PiemēriMājā valdīja tīkams klusums, un visas skaņas - circeņa dziesma, malkas spraksti, ūdens sīkšana - nomierināja, drošināja, iemidzināja...
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
PiemēriZāļu nomierinošā iedarbība.
Stabili vārdu savienojumiNomierinošs līdzeklis.
Avoti: 5. sējums