Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nometnieki
nometnieki -u, v.
nometnieks -a, v.
nometniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā. Šis etniskās vienības piederīgie.
PiemēriNometnieku cilts.
2.Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām. Putni, kam ir šāds dzīves veids.
PiemēriTipiski nometnieki Latvijā ir meža irbe, vistu vanags, mājas zvirbulis, dzilnītis, mizložņa..
Avoti: 5. sējums