nomelnēt
nomelnēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; parasti divd. formā: nomelnējis
1.Kļūt melnam vai ļoti tumšam.
PiemēriGriesti nomelnējuši kā katla dibens.
1.1.Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriTad - [nāca] tranšeju strādnieki, vīrieši un sievietes juku jukām, brūni iedegusi, zemnīcās nokvēpuši un nomelnējuši...
Avoti: 5. sējums