liet
liet leju, lej, lej, pag. lēju
1.Panākt, ka (šķidrums), parasti plūstot, virzās (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriLiet pienu krūzē.
- Liet pienu krūzē.
- Liet šķidrumu ārā.
- Vimba salūkoja liekšķeri un sāka ne steigdamies liet ūdeni laukā no laivas.
- Māte klausās klusēdama, lej šķīvjos viru - tēvam, Pēterim, sev. Beidzot arī viņa var piesēst.
- «Met to nabagu ārā!» Roze lielmanīgi uzsauca krodziniekam, liedams sev otru mēriņu.
- pārn. ..Es leju rudens sauli glāzē, uz tavu veselību, zeme!
- pārn. Šī dzīve bij tukša - Tu saturu lēji..
- pārn. Vēsu malku nodzerties Sniedz no zaļās krū zes, Zeme tajā spēku lies Staigāt mūža jūdzes.
Stabili vārdu savienojumiLiet (cita) asinis.
- Liet (cita) asinis idioma — Slepkavot, nogalināt.
- Liet (rūgtas, arī gaužas) asaras idioma — Stipri raudāt, žēli raudāt.
- Liet (savas) asinis idioma — Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- Liet eļļu (arī taukus) ugunī idioma — Radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
- Liet galvā (arī mutē), arī liet (kā) ar karoti (mutē) idioma — sar. Ļoti rūpīgi skaidrot, mācīt.
- Liet sviedrus idioma — Smagi strādāt (parasti fiziski).
- Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām idioma — Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
1.1.pārn. Izplatīt (parasti spožu, gaismu, siltumu). Izplatīt (skaņas, smaržas).
PiemēriSpilgta pavasara saule lej savu staru spozmi pāri Daugavas un Buļļupes pelēkzilajiem ūdeņiem..
- Spilgta pavasara saule lej savu staru spozmi pāri Daugavas un Buļļupes pelēkzilajiem ūdeņiem..
- Pusdienas saule lēja pār zemi savu karsto un spiedīgo svelmi.
- Beidzamais sitiens Jau noskanējis: Zvans tāli pār laukiem Skaņas lējis.
- Es atkal šeit, kur zāle smaržas lej, Kur apskauj zilgmi oši zaļoksnēji..
2.trans. Panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē.
PiemēriLiet tēraudu.
- Liet tēraudu.
- Liet čugunu.
- Liet svinu.
- Liet cementa javu.
- Liet asfaltu.
- Plastmasas viegli pārstrādājamas valcējot, presējot, štancējot, lejot..
- Galodas gatavo no dabiskā vai māk slīgā (lietā) akmens.
Stabili vārdu savienojumiLiet čugunu.
- Liet čugunu idioma — sar. Runāt ko neticamu. Arī melot.
2.1.Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās).
PiemēriLiet detaļas no metāla.
- Liet detaļas no metāla.
- Liet skulptūru no bronzas.
- Liet kāp nes no cementa.
- Paši kausējām svinu, visu nakti lejām renkuļus..
- Lieliem svētkiem māte pati lēja arī sveces no aitu taukiem.
- pārn. Nesen vēl kvēloši sārta un nosvīdusi sejiņa [tagad] kā no vaska lieta.
- pārn. Kad meklē dvēseli, tad agri ej no rīta, Kad to kā jaunu zvanu tikko lej..
- Tu, māsiņ, jauna, lūdzu, ņem šo lodi, No viņas laimes savai dzīvei lej..
Stabili vārdu savienojumiLiet laimes.
- Liet laimes — Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
2.2.Virzot (kādu masu) veidnē, apvalkā, gatavot (ko no tās).
PiemēriStīne lēja putraimu desas un vārīja aukstu gaļu.
- Stīne lēja putraimu desas un vārīja aukstu gaļu.
3.intrans.; sar. Veikli runāt ko neticamu. Veikli melot.
Piemēri..viņš [klausītājs] neticīgi pakratīja galvu un piezīmēja: «Mednieku stāsti... Es nezināju, ka tu tik traki proti liet.» Tas mani aizvainoja.., jo šoreiz manā stāstā nebija ne mazākā pārspīlējuma.
- ..viņš [klausītājs] neticīgi pakratīja galvu un piezīmēja: «Mednieku stāsti... Es nezināju, ka tu tik traki proti liet.» Tas mani aizvainoja.., jo šoreiz manā stāstā nebija ne mazākā pārspīlējuma.
- «.. vai tad tev vēl nav apriebies kladzināt kā tādai vistai. Kad iesāk liet, tad gala vien nevar sagaidīt,» Spruksts noskaitās..
Avoti: 4. sējums