Paplašinātā meklēšana

Meklējam liet.

Atrasts vārdos (172):

Atrasts vārdu savienojumos (23):

Atrasts skaidrojumos (3895):

Uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
Uz otru kāju (ieliet, iedzert) (Ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
(Pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt. Nelietderīgi izmantot.
Izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
Izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
(Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Persona, kam ir šāds rangs.
lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu). Vairs nelietot, neizmantot (ko).
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
Vest lietu (arī prāvu) Aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko lieto augsnes mēslošanai.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
antikvariāts Antīku lietu veikals.
kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta. Aproce (2).
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
apsālīt Apkaisīt ar sāli, mazliet iesālīt.
aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u.tml.
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
aplieties Apliet sevi, savu apģērbu.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
izvēlēties Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
mīlēt Ar labpatiku lietot (ko).
likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi. Ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
cienīt Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
liniments Ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
benzoskābe Aromātiska skābe, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā.
arsēniks Arsēna oksīds, ko lieto medicīnā un tehnikā.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
kurss Ārstniecības procedūras, medikamenta lietošanas cikls.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas. Attiecīgā siera šķirne.
atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
atstutēties Atbalstīties, atslieties.
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā. Arī iedalīt (zemi).
negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam. Mazliet iegrimt.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
atstutēt Atsliet (1).
atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
piekrāsot Attēlot (faktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu faktu, notikumu u. tml.).
Uzsist lietussargu (arī saulessargu) Atvērt lietussargu, saulessargu.
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu Pelt, niecināt.
izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Atzīt par nepiemērotu.
iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
darsonvalizācija Augstsprieguma un augstfrekvences strāvas lietošana ārstniecībā.
izaust Aužot izlietot (daudz vai visu).
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
pabalot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
Uz goda vārda Bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko).
anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
bezlietains Bezlietus.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
Sist laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt. Mazliet apgaismot.
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
noblietēt Blietēt un pabeigt blietēt.
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
kost Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
attaisnoties Būt lietderīgam, nepieciešamam, nozīmīgam.
kalpot Būt noderīgam, lietojamam (par priekšmetiem).
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
paplukt Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
gulēt Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai).
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
Nebūtu par ļaunu Būtu labi, lietderīgi.
Nebūtu par skādi Būtu labi, lietderīgi.
iebūvēt Būvējot ievietot (būvē). Izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu).
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
fistula Caurulīte, ko lieto dobuma vai doba orgāna savienošanai ar ķermeņa virsmu.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli. Celtniecības materiāli.
piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
pietaupīt Censties nenolietot.
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
darbs Cilvēka lietderīga darbība, vērtību radīšana kādā tautas saimniecības vai kultūras dzīves nozarē.
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts. Veikums, paveiktais.
pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus. Dzērājs.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus. Arī alkoholiķis.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas tēlotājā vai dekoratīvi lietišķajā mākslā.
iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Atturībnieks.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus. Veģetārisma piekritējs.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
Civila lieta Civillieta.
civilprocess Civillietas izskatīšana tiesā.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
Vitamīnu preparāti Dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
apārstēt Daļēji izārstēt. Ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
bliete Darba rīks, mehānisms blietēšanai.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
process Darbības kārtība (tiesu iestādēs): lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
juveliermāksla Dārglietu darināšanas māksla.
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
lējējs Darītājs --> liet.
lietētājs Darītājs --> lietēt.
Lapu dārzeņi Dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
internacionālisms Daudzās valodās lietojams aizguvums.
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
dziedenīte Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs, ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
baldriāns Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
Kompleksā ārstēšana Dažādu metožu vienlaicīga lietošana, lai likvidētu slimību.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
lietutiņš Dem. --> lietus.
praktisks Derīgs, lietderīgs.
izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu).
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
lietojams Divd. --> lietot.
lietots Divd. --> lietot.
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
papīrs Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts.
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot.
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot. Dalīties (4).
iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
drusciņ Drusku. Mazliet, nedaudz.
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes).
mest Dzert alkoholiskus dzērienus. Daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
dzēšlapa Dzēšpapīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības (sociālismā).
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem. Arī dzīvot trūcīgi.
Ēdamas lietas Ēdamlietas.
ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
izēst Ēdot izlietot visu ēdamo (kādā vietā).
pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
autols Eļļa, ko lieto automobiļu un traktoru dzinēju eļļošanai.
estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija.
etiķis Etiķskābes ūdens šķīdums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
izfilmēt Filmējot izlietot (filmu).
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
Ķīlas devējs Fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml. Ieķīlātājs.
Ķīlas turētājs Fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu).
uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet.
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu).
pusstāvus Gandrīz stāvus. Tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
stereotipēt Gatavot, izliet stereotipus [1] (1).
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
grāmatsiešana Grāmatu iesiešana. Attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos. Gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
Ieveramā gumija Gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
Ģipša nolējums Ģipsī izlieta (piemēram, skulptūras, arhitektūras detaļas) precīza kopija.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
novēlēt Iedot (ko) izlietošanai. Arī atvēlēt (1).
aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
Apaugt ar mantu Iegūt daudz priekšmetu, lietu.
pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
lietētājs Iekārta lietēšanai.
vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu). Ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
iztaisīt Iekārtot lietošanai, izmantošanai.
atvērt Iekārtot, ierīkot (ko) un nodot (kā) rīcībā, lietošanā, izmantošanā.
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
atliet Ieliet (atpakaļ).
aizņemt Iepriekš nodrošināt (savai lietošanai).
šifrs Iepriekš norunāta burtu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
Sildāmais spilvens Ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
aizsākt Iesākt (ko) lietot.
iebalēt Iesākt balēt. Mazliet, arī vietumis nobālēt.
aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt. Mazliet, viegli apgrauzdēt.
aizgriezt Iesākt griezt. Mazliet iegriezt.
aizgruzdēt Iesākt gruzdēt. Mazliet apgruzdēt.
iekust Iesākt kust. Mazliet izkust.
ielobīt Iesākt lobīt. Mazliet, arī vietumis atlobīt
ierecēt Iesākt recēt. Mazliet sarecēt.
aizrūsēt Iesākt rūsēt. Mazliet aprūsēt.
apsāpēties Iesākt sāpēt, mazliet sāpēt.
iesirmot Iesākt sirmot. Kļūt mazliet sirmam.
iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt. Mazliet sašķetināt.
iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
Iesliet durvīs (arī logā) Iesliet durvju (loga) ailē.
iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
iestutēt Iesliet. Ievietot atbalstam.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
Jādomā (arī domājams) Iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
propaganda Ieteikšana lietošanai.
propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Spriest tiesu Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
pamest Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu). Ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko). Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
nozelēt Ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
bružāt Ilgstoši berzēt (piemēram, nevērīgi lietojot, valkājot). Vairākkārt berzēt.
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt. Nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
lietavas Ilgstošs lietus.
lītavas Ilgstošs lietus. Lietavas.
atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
Puķu valoda Indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder, piemēram, latvieši, lietuvieši, senprūši.
pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību.
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
Svaru bumba Īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
Svaru bumba Īpašs (parasti lokveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji. Arī žargons.
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi. Nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažociņš.
puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažoks.
Istabas lietas Istablietas.
pagāzelēties Īsu brīdi, mazliet gāzelēties.
pagrīļoties Īsu brīdi, mazliet grīļoties.
padzirkstēt Īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
palīgoties Īsu brīdi, mazliet līgoties, šūpoties.
paļodzīties Īsu brīdi, mazliet ļodzīties.
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu).
paraukties Īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu).
pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet smaidīt.
pasmieties Īsu brīdi, mazliet smieties.
pasmīkņāt Īsu brīdi, mazliet smīkņāt.
pasmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
pavīpsnāt Īsu brīdi, mazliet vīpsnāt.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā (parasti vairākiem kādus priekšmetus).
iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu). Nelietderīgi izdot.
patērēties Izdot, iztērēt (parasti mazliet).
iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā). Sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
patēriņš Izejvielu, materiālu u. tml. izlietojums (kā) gatavošanai, ražošanai.
atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
uzskaistināt Izgreznot, izdaiļot, parasti mazliet.
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
iedalīt Izkārtot (laiku), paredzot (tā) izlietojumu.
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti).
pisuārs Izlietne ar urīna noteku.
patēriņš Izlietojums uzturam.
iztērēt Izlietot (daudz vai visu). Nelietderīgi izlietot.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku). Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko). Izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu). Arī izbarot.
patērēt Izlietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā gatavošanai, ražošanai).
izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
izlikt Izlietot (piemēram, enerģiju, prasmi).
izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
Izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
Izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
nodzert Izlietot dzeršanai, dzērienu pagatavošanai.
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu. Izniekot.
patērēt Izlietot uzturam. Apēst. Izdzert.
nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu).
nolietot Izlietot.
beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. Tml.).
izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju). Būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu).
ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus kādā pasākumā, nozarē).
Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi. Pasmieties (2).
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī plaiksnīties.
parašutisms Izpletņa lietošanas teorija un prakse.
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
beigties Izsīkt. Būt izlietotam.
tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā. Arī spriest tiesu.
izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par Cilvēku. Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
Ieslieties debesīs Izslieties augstu (parasti par ko garu, smailu).
nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, pilnīgi iztaisnoties.
izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
iztiesāt Izspriest liesā (parasti lietu).
juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām. Attiecīgais lietišķās mākslas veids.
Izmainīt sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu).
Izmainīt (retāk samainīt) sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu).
Samainīt (biežāk izmainīt) sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemērām, spējas, talantu).
atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
atbrīvot Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Izlietot, izmantot, arī patērēt.
ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
jaunhēgelietis Jaunhēgelisma piekritējs. Neohēgelietis.
dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
darbs Jebkura lietderīga darbība.
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
Admiralitātes lords Jūrlielu padomes loceklis. Jūrlietu ministrs.
Jūras lietas Jūrlietas.
dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
Puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti, ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
substantivizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivācija.
substantivācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja lietvārdos. Substantivizācija.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā).
Bakterioloģiskais karš Karš, kurā lieto bakterioloģiskos ieročus.
gatavot Kārtot lietošanai, izmantošanai.
taisīt Kārtot lietošanai, izmantošanai.
Galda kartupeļi Kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
mēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu.
Pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi.
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi. Mētāties (5).
ieskābt Kļūt (mazliet) skābam.
apsirmot Kļūt (parasti mazliet) sirmam.
nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam. Mazliet nodzeltēt.
pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
bojāties Kļūt mazāk noderīgam, arī nelietojamam.
iebrūnēt Kļūt mazliet brūnam. Kļūt mazliet tumšākam.
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
apduļķoties Kļūt mazliet duļķainam, neskaidram, necaurspīdīgam.
pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
iesarkt Kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām).
apsīkstēt Kļūt mazliet sīkstam.
pielaisties Kļūt mazliet siltākam (par laikapstākļiem ziemā).
apskābt Kļūt mazliet skābam.
piemākties Kļūt mazliet skumjam, drūmam, arī īgnam.
ieslapt Kļūt mazliet slapjam.
aptrult Kļūt mazliet trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
padzist Kļūt mazliet vājākam (par siltumu).
iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam. Iesākt dzeltēt.
paplukt Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
Ieiet modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
Nākt (arī ieiet) modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
Nākt modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
paplukt Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
ieieties Kļūt plaši lietotam, atkārtotam.
ieviesties Kļūt plaši zināmam, izplatīties. Kļūt plaši lietojamam.
paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (apcepoties).
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām.
pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
mērcēties Kļūt slapjam lietū. Liedēties.
piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
izzust Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
vecēt Kļūt vecam vai vecākam, arī kļūt vecam, nelietojamam. Vecot.
vecot Kļūt vecam vai vecākam. Arī kļūt vecam, nelietojamam.
izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
vilgt Kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam.
Malkas koki Koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
būvkoki Kokmateriāli, ko lieto celtniecībā.
koptelpas Kolektīvai lietošanai paredzētas telpas.
Piemājas zeme Kolhoznieka individuālajā lietošanā nodots noteikta lieluma zemes gabals.
korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas. Arī samazgas.
Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
Lūpu pomāde Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts).
anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu. Organiskas krāsvielas.
grims Krāsas, uzlīmējumi, plastiskais materiāls, ko lieto grimēšanai.
briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
Krimināla lieta Krimināllieta.
kriminālprocess Krimināllietas izskatīšana tiesā.
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu). Krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
klucītis Kubveida rotaļlieta.
tupeles Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti).
sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas). Mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
izkvēpināt Kvēpinot izlietot (daudz vai visu).
izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
ķīvēties Ķildoties (parasti mazliet).
skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze.
zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
patēriņš Laika izlietojums (kādā darbībā).
darbalaiks Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu.
mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
Tukšs laiks Laiks, kad nav derīgu, lietderīgu darbību, darbu.
roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām.
ielaistīt Laistot ieliet (kur iekšā).
izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju. Vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
dārzeņi Lakstaugi, kuru sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
izlāpīt Lāpot izlietot.
Saslauku lāpstiņa Lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
Saslauku lāpstiņa Lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
Pārtikas repartīcija Lauksaimniecības produktu sagādes metode, ko padomju vara lietoja kara komunisma laikā.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni). Apliet.
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
largeto Lēnā tempā (mazliet ātrāk par largo). Samērā plaši.
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt. Brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
priekšdzija Lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai.
paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā). Mazliet saliekt.
paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā).
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
Krist veldrē Liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
Darba priekšmets Lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
krāmi Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.).
rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā nepilnīgumu. Gandrīz.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu, lieto, lai norādītu uz kā šķietamību, nepilnīgumu.
gatavs Lieto, lai pastiprinātu lietvārda izteikto nojēgumu. Īsts.
termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš. Terminēta lietošana.
izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai). Izlietot (1).
šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
niekot Lietot nelietderīgi. Bojāt.
antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku lietu pazinējs un tirgotājs.
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm. Arī salīt, izlīt.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, «durvis»).
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas orgānu, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un izlemšanā.
sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
abolīcija Likuma vai lēmuma atcelšana. Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā.
Civilprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
Kriminālprocesa kodekss Likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
Sausais likums Likums, kas aizliedz alkoholisku dzērienu lietošanu vai to ierobežo.
Galdnieku līme Līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko lieto koka priekšmetu salīmēšanai.
aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu.
izlīmēt Līmējot izlietot (daudz vai visu).
plāksteris Lipīga zāļu forma ārīgai lietošanai.
pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml. Līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
pilināt Līt ar retām lāsēm (par lietu).
smidzināt Līt sīkām lāsēm (par lietu).
rasināt Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu).
rasot Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu). Rasināt.
nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu).
ielocīt Lokot ieliekt, mazliet saliekt.
aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū.
ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
sekstants Ļeņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
miniatūrs Ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju).
riebeklis Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
nodzīt Ļoti novalkāt, nolietot.
nodriskāt Ļoti novalkāt, nolietot. Novalkāt, nolietot, līdz rodas driskas.
noplēst Ļoti novalkāt. Novalkāt, līdz kļūst caurumains, lietošanai nederīgs.
pārmērcēt Ļoti saliedēt (kādu) - par lietu.
izblīst Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
gāzmains Ļoti spēcīgs par lietu.
Izmirkt (arī samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū)
Izmirkt (arī samirkt) līdz ādai Ļoti stipri samirkt (lietū).
Izmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei (arī līdz kaulam, ādai) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Samirkt (arī izmirkt, būt slapjam) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Būt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) Ļoti stipri samirkt (lietū).
Izmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei Ļoti stipri samirkt (lietū).
dārgums Ļoti vērtīgi priekšmeti. Arī dārglietas.
Ārstnieciskā kosmētika Mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
tūce Mākonis (parasti lietus mākonis).
sienavāle Mākonis (siena laikā), kam parasti seko lietus.
Lietus mākoņi Mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā. Lietusmākoņi.
noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
kompozīcija Mākslas darbs (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā).
Lietišķā māksla Mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
nomalt Maļot nolietot.
īpašums Manta vai cits objekts, uz kuru ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
mantojums Manta, kas pēc tās īpašnieka nāves pāriet cita valdījumā (īpašumā), lietojumā un rīcībā.
ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums. Manta (2).
manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā.
nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
piezobot Mazliet (parasti bez ļaunuma) izzobot.
birdināt Mazliet (parasti bez veļa) līt vai snigt.
aizkost Mazliet (parasti steigā) ieēst. Iekost.
maķenīt Mazliet [1].
mazdrusciņ Mazliet [1].
mazlietiņ Mazliet [1].
maķenīt Mazliet [2] (1).
mazdrusciņ Mazliet [2] (1).
mazlietiņ Mazliet [2] (1).
maķenīt Mazliet [2] (2).
mazdrusciņ Mazliet [2] (2).
mazlietiņ Mazliet [2] (2).
pieēnot Mazliet apēnot, pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
aplīdzināt Mazliet apgriezt (matus).
aizknābāt Mazliet apknābāt. _biežāk_ Ieknābāt.
pakrāpt Mazliet apkrāpt, piekrāpt.
piemākties Mazliet apmākties (parasti par debesīm).
pamīļot Mazliet apmīļot (kādu).
pamīļoties Mazliet apmīļot vienam otru, citam citu.
piemulst Mazliet apmulst.
Panākt vaļā Mazliet atdarīties atvērties. Arī atirt, atraisītiess.
pazvelties Mazliet atgāzties, pagāzties (pret ko).
aizirt Mazliet atirt, atrist. Pairt.
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu. Mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis, krāsas nianse.
pabaidīt Mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās.
iebālgans Mazliet bālgans. Tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
iebāls Mazliet bāls. Pabāls
ieblāvs Mazliet blāvs.
iebrūngans Mazliet brūngans. Ar brūnganu nokrāsu.
iebrūns Mazliet brūns. Ar brūnu nokrāsu. Brūngans.
iedzeltens Mazliet dzeltens. Ar dzeltenu nokrāsu.
pabaudīt Mazliet ēst, dzert.
iegaišs Mazliet gaišs.
Pielāpīt paģiras Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras.
Iebaudīt glāzīti (arī lāsīti, mēriņu) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Iebaudīt lāsīti (arī glāzīti, mēriņu) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Iebaudīt mēriņu (arī glāzīti, lāsīti) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Pacilāt glāzi (arī glāzīti) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
palaizīt Mazliet ieēst (ko), parasti laizot.
palaizīties Mazliet ieēst, parasti laizot.
iemērkt Mazliet iegremdējot, apslapināt.
ielīkt Mazliet ieliekties, parasti uz iekšu.
paplest Mazliet ieplest (acis, nāsis).
paplest Mazliet ieplest (muti, knābi).
paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
aizplīst Mazliet ieplīst.
pasmelt Mazliet iesmelt (ko).
pazondēt Mazliet ievākt kādas ziņas (par ko).
pabozt Mazliet izbozt.
paskaistināt Mazliet izdaiļot, izgreznot.
padalīt Mazliet izdalīt, sadalīt.
paklaidēt Mazliet izklaidēt.
paklaidēties Mazliet izklaidēties.
paskolot Mazliet izkopt (garīgās vai fiziskās īpašības).
apkurtēt Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
piegludināt Mazliet izlabot, precizēt (parasti valodu, stilu).
pietēlot Mazliet izlikties. Mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
paskaistināt Mazliet izskaistināt (1).
paskaistināties Mazliet izskaistināties.
paklibot Mazliet klibodams.
pieklibot Mazliet klibot.
paklibs Mazliet klibs.
pieknapināt Mazliet knapināt.
piekoriģēt Mazliet koriģēt.
pakropls Mazliet kropls.
pakumps Mazliet kumps.
pakusls Mazliet kusls.
ielīks Mazliet līks.
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
negludens Mazliet negluds.
iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
apbalēt Mazliet nobalēt. Izbalēt (vispāri vai vietumis).
piegludināt Mazliet nogludināt.
pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
pieplacināt Mazliet noliekt (augus, to daļas).
pieliekt Mazliet noliekt (priekšmetu).
pieliekt Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (parasti no visām pusēm).
pieklusināt Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
pagraizīt Mazliet nopelt.
Nobirdināt asaras Mazliet noraudāt.
aprīvēt Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
apskumt Mazliet noskumt.
apsusēt Mazliet nosusēt (no ārpuses, virspuses), apžūt.
apsusināt Mazliet nosusināt (no ārpuses, virspuses).
aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
ietvīkt Mazliet notvīkt.
pavārgt Mazliet novājējis.
pazagt Mazliet nozagt.
pasvērt Mazliet pacelt.
piepacelt Mazliet pacelt.
dziļš Mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.).
iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
ielakt Mazliet palakt (par dzīvniekiem).
piepalīdzēt Mazliet palīdzēt.
paplesties Mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
apmaisīt Mazliet pamaisot, pārveidot (stāvokļa, sakārtojuma, noslāņojuma ziņā).
apmīcīt Mazliet pamīcīt (mīklu).
pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
pavairāk Mazliet par daudz.
Notecināt dažu asaru (retāk pa asarai) Mazliet paraudāt.
Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru Mazliet pāraudāt.
piekārtot Mazliet pārkārtot, mainīt vietām (ko).
Apmīt dažus vārdus Mazliet parunāties.
Pārmīt (arī pārmainīt, retāk apmīt) dažus vārdus Mazliet parunāties.
pavirzīt Mazliet pārvietot (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
iestiept Mazliet pastiept, pagarināt.
apsutināt Mazliet pasutināt. Apsautēt.
piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
apvārīt Mazliet pavārīt.
pasliet Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
pastiept Mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
apžāvēt Mazliet pažāvēt, arī nožāvēt (zivis, gaļu u. tml. visapkārt, no virspuses). Apkūpināt.
apžāvēt Mazliet pažāvēt.
saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
pielīkt Mazliet pieliekties.
puspiemiegts Mazliet piemiegts.
savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma. Laikus (1), iepriekš.
laikus Mazliet pirms laika.
plakanīgs Mazliet plakans (1): ieplakans.
plakanīgs Mazliet plakans (2).
ieplakans Mazliet plakans.
pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
ieruds Mazliet ruds.
ierūgtens Mazliet rūgtens. Ierūgts.
rūgtens Mazliet rūgts (1).
rūgtens Mazliet rūgts (2).
rūgtens Mazliet rūgts (3).
ierūgts Mazliet rūgts. Rūgtens.
ierūsgans Mazliet rūsgans.
apaukstēt Mazliet saaukstēt. Apsaldēt.
apaukstēties Mazliet saaukstēties. Apsaldēties.
iebārt Mazliet sabārt. Pabārt.
aizēst Mazliet sabojāt (par vielu).
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
aizdzelt Mazliet sadzelt (parasti par bitēm).
apgumzīt Mazliet sagumzīt.
saldens Mazliet saids (2).
paīsināt Mazliet saīsināt (piemēram, tekstu).
iekalst Mazliet sakalst.
aizkapāt Mazliet sakapāt. Iekapāt.
apkarsēt Mazliet sakarsēt.
apkarst Mazliet sakarst.
iekarst Mazliet sakarst. Iesākt kļūt karstam.
piekumpt Mazliet sakumpt.
iesaldens Mazliet saldens.
saldens Mazliet salds (1).
iesalds Mazliet salds.
Palocīt muguru Mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot. Pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās).
pakņupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iesalkans Mazliet salkans.
iesāļš Mazliet sāļš.
pieremdināt Mazliet samazināt (fizioloģiska vai psihiska stāvokļa) intensitāti.
pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
pamelot Mazliet samelot.
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt). Mazliet uz vienu pusi.
iepīkt Mazliet sapīkt.
ieplacināt Mazliet saplacināt.
appūt Mazliet sapūt (visapkārt, no virspuses).
pierāt Mazliet sarāt, izrāt.
aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
iesarkans Mazliet sarkans.
iesārtens Mazliet sārtens. Iesārts.
iesārts Mazliet sārts.
piesalt Mazliet sasalt.
apsildīt Mazliet sasildīt. Pasildīt.
apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu. Pasildīties.
apskrambāt Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
aizslapēt Mazliet saslapēt.
apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
pasvērt Mazliet sasvērt (uz kādu pusi).
pasvērties Mazliet sasvērties (uz kādu pusi).
iesvīst Mazliet sasvīst. Kļūt mazliet mitram no sviedriem.
iešķīt Mazliet sašķīt.
aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses). Aptrupēt.
aiztrunēt Mazliet satrunēt. Ietrunēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses). Aptrunēt.
aptūkt Mazliet satūkt.
ietūkt Mazliet satūkt.
pievaldīties Mazliet savaldīties.
ievīst Mazliet savīst.
saldens Mazliet sentimentāls.
saldsērīgs Mazliet sērīgs, skumjš. Arī sentimentāls.
iesīksts Mazliet sīksts.
iesilts Mazliet silts.
remdens Mazliet silts.
iesirms Mazliet sirms.
ieskābens Mazliet skābens.
skābens Mazliet skābs (1).
skābens Mazliet skābs (2).
ieskābs Mazliet skābs.
ieskarbs Mazliet skarbs. Paskarbs.
ieslidens Mazliet slidens.
ieslīpus Mazliet slīpi.
iestāvus Mazliet slīpi.
ieslīps Mazliet slīps.
iestāvs Mazliet slīps.
iestūriski Mazliet stūriski.
iesūrs Mazliet sūrs.
iešķībs Mazliet šķībs. Arī ieslīps.
piešļupstēt Mazliet šļupstēt.
iesāņus Mazliet tālāk, mazliet savrup.
ietumšs Mazliet tumšs. Patumšs.
Garām ejot Mazliet un nebūtiski. Starp citu.
Garām ejot Mazliet un nebūtiski. Starp citu.
pacilus Mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī.
iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
aizmilzt Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam.
Durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
Durvju sprauga (arī šķirba) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
Durvju šķirba (arī sprauga) Mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
Mīksta ola Mazliet vārīta ola.
Mīksta ola Mazliet vārīta ola.
Locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
(Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
Motorzāģa zobs (Iz)locīt zāģa zobus Mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
iezaļgans Mazliet zaļgans. Ar zaļganu nokrāsu.
iezaļš Mazliet zaļš. Ar zaļu nokrāsu.
iezilgans Mazliet zilgans. Ar zilganu nokrāsu.
iezils Mazliet zils. Ar zilu nokrāsu.
paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
iesērēt Mazliet, arī vietumis aizsērēt (2).
ielauzīt Mazliet, arī vietumis ielauzt
iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
ieknibināt Mazliet, arī vietumis nodrupināt.
iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu. Ieaugt sūnas.
ieurbināt Mazliet, arī vietumis paurbināt.
iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
iebužināt Mazliet, arī vietumis sabužināt.
iedriskāt Mazliet, arī vietumis sadriskāt.
iedurstīt Mazliet, arī vietumis sadurstīt.
iegraizīt Mazliet, arī vietumis sagraizīt.
iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
ieplaisāt Mazliet, arī vietumis saplaisāt.
ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
iepūt Mazliet, arī vietumis sapūt.
ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
ietrūdēt Mazliet, arī vietumis satrūdēt.
ietrunēt Mazliet, arī vietumis satrunēt.
ietrupēt Mazliet, arī vietumis satrupēt. Ietrunēt.
ietrusēt Mazliet, arī vietumis satrusēt.
pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību).
pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti). Pavērt (2).
paņirgt Mazliet, daļēji atņirgt (zobus).
paraisīt Mazliet, daļēji atraisīt.
pavērt Mazliet, daļēji attaisīt (apģērbu).
pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis).
pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, somu, iesaiņojumu).
pavērties Mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem).
paskalot Mazliet, daļēji iedarboties ārdoši uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem).
padurt Mazliet, daļēji iedurt (ko).
pagrimt Mazliet, daļēji iegrimt.
palauzt Mazliet, daļēji ielauzt, atlauzt.
pamērkt Mazliet, daļēji iemērkt.
pabalēt Mazliet, daļēji izbalēt.
pabālēt Mazliet, daļēji izbālēt. Pabālēt (1).
pabalot Mazliet, daļēji izbālot. Pabālēt (1).
pabirt Mazliet, daļēji izbirt.
pačākstēt Mazliet, daļēji izčākstēt.
padēdēt Mazliet, daļēji izdēdēt (parasti par iežiem).
padīgt Mazliet, daļēji izdīgt (par sēklām, augiem, to daļām).
padrupt Mazliet, daļēji izdrupt.
pairt Mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli).
paputināt Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
pairt Mazliet, daļēji izjukt (par matu sakārtojumu). Mazliet, daļēji atrist (par bizēm).
paklīdināt Mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Pakliedēt (2).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām).
pakropļot Mazliet, daļēji izkropļot, sakropļot.
pakurtēt Mazliet, daļēji izkurtēt (par augiem, to daļām).
pakust Mazliet, daļēji izkust (siltuma un spiediena iedarbībā).
papaust Mazliet, daļēji izpaust.
paplaukt Mazliet, daļēji izplaukt.
paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
paputināt Mazliet, daļēji izputināt.
paraibināt Mazliet, daļēji izraibināt.
parist Mazliet, daļēji izrist, atrist.
paspurt Mazliet, daļēji izspurt (1).
paspurt Mazliet, daļēji izspurt (2).
pašķērdēt Mazliet, daļēji izšķērdēt.
pašķīdināt Mazliet, daļēji izšķīdināt.
pakust Mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu).
paslieties Mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni.
paslieties Mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni).
palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
palietot Mazliet, daļēji nolietot.
pamelnēt Mazliet, daļēji nomelnēt.
paplakt Mazliet, daļēji noplakt, saplakt.
pasirmot Mazliet, daļēji nosirmot.
panēsāt Mazliet, daļēji novalkāts, nonēsāts.
pavalkāt Mazliet, daļēji novalkāts.
pavārgt Mazliet, daļēji novārgt.
pavērtēt Mazliet, daļēji novērtēt.
pamainīt Mazliet, daļēji pārveidot, pārmainīt.
paplūst Mazliet, daļēji pazaudēt kontūras.
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
pabirzt Mazliet, daļēji sabirzt.
papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
paburzīties Mazliet, daļēji saburzīties.
pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
padīgt Mazliet, daļēji sadīgt, izdīgt (piemēram, par apmatojumu, apspalvojumu).
padzīt Mazliet, daļēji sadzīt.
pagumzīties Mazliet, daļēji sagumzīties. Paburzīties.
pakrokot Mazliet, daļēji sakrokot.
pakrokoties Mazliet, daļēji sakrokoties.
padeldēt Mazliet, daļēji samazināt (piemēram, parādu).
papelēt Mazliet, daļēji sapelēt.
pašķīst Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
papūt Mazliet, daļēji sapūt.
parullēt Mazliet, daļēji sarullēt.
patrūdēt Mazliet, daļēji satrūdēt.
patrunēt Mazliet, daļēji satrunēt.
patrupēt Mazliet, daļēji satrupēt.
pašķiebt Mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas).
pavīst Mazliet, daļēji savīst.
paaust Mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu).
pasvīst Mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu). Paaust [1].
pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
Kaut cik Mazliet, drusku.
Kaut cik Mazliet, drusku.
drusku Mazliet, nedaudz.
Par (viena) mata tiesu (arī galu) Mazliet, nedaudz.
Par naga melnumu Mazliet, nedaudz.
Par naga melnumu (arī tiesu, platumu) Mazliet, nedaudz.
Par naga platumu (arī melnumu, tiesu) Mazliet, nedaudz.
Par (viena) mata tiesu (arī galu) (arī par naga tiesu (arī platumu, melnumu) sar.) Mazliet, nedaudz.
Par viena mata tiesu Mazliet, nedaudz.
Pa druskai Mazliet, nedaudz. Drusku.
nedaudz Mazliet, nelielā mērā.
puspavērts Mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
puspievērts Mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
apēvelēt Mazliet, pavirši noēvelēt.
apslīpēt Mazliet, pavirši noslīpēt.
apvīlēt Mazliet, pavirši novīlēt.
apvirpot Mazliet, pavirši novirpot.
pieknābāties Mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem).
pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
Kaut kā Mazliet, zināmā mērā.
Kaut kā Mazliet, zināmā mērā.
Kā nekā Mazliet, zināmā mērā. Kaut kā.
Kā nekā Mazliet, zināmā mērā. Kaut kā.
Nelielā mērā Mazliet.
Nelielā mērā Mazliet.
nieks Mazliet.
Cik necik Mazliet. Vismaz drusku. Kaut mazliet.
Cik necik Mazliet. Vismaz drusku. Kaut mazliet.
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
fenacetīns Medikaments, ko lieto temperatūras pazemināšanai, sāpju remdināšanai.
indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
mašīna Mehānisku, hidraulisku, elektrisku elementu sakopojums lietderīgā darba veikšanai, enerģijas pārveidošanai.
Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni). Mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai. Atsevišķs šī ieža gabals.
pielietot Mērķtiecīgi, konkrētos apstākļos lietot (piemēram, paņēmienu, metodi, līdzekli).
metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana (parasti lietišķajā mākslā), kaļot metālu.
metāllietuve Metāla lietuve.
veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu).
medaljons Miniatūra attēla, rotas lietas ovāls ietvars.
nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu). Nosmidzināt.
norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem). Izrūgt (2).
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
Arābu numerācija Mūsdienās vispārlietojamā numerācija Indiešu numerācija
Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
beladonna Nakteņu dzimtas indīgs augs, ko lieto ārstniecībā.
kokaīnists Narkomāns, kas lieto kokaīnu.
morfīnists Narkomāns, kas lieto morfīnu.
broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
muļķa Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
muļķīgs Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu). Nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
idiotisks Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
(Ap)grozīt naudu pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot naudu.
Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
palaistīt Neilga laiku, mazliet laistīt.
palamāt Neilga laiku, mazliet lamāt.
pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
paārstēt Neilgu laiku mazliet ārstēt.
pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
paanalizēt Neilgu laiku, mazliet analizēt.
paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert. Arī pasmaržot (1).
pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko). Neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
paārstēties Neilgu laiku, mazliet ārstēties.
paart Neilgu laiku, mazliet art (ko).
paarties Neilgu laiku, mazliet art.
paasarot Neilgu laiku, mazliet asarot.
paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
paasiņot Neilgu laiku, mazliet asiņot.
padomāt Neilgu laiku, mazliet atcerēties, iztēloties.
pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati). Neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
paaudzēt Neilgu laiku, mazliet audzēt.
paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt.
paaurot Neilgu laiku, mazliet aurot.
paausīties Neilgu laiku, mazliet ausīties.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
paaust Neilgu laiku, mazliet aust (ko).
paausties Neilgu laiku, mazliet aust.
paaušoties Neilgu laiku, mazliet aušoties.
paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
paāzēties Neilgu laiku, mazliet āzēties.
pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties. Pabadoties.
pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
pabaidīt Neilgu laiku, mazliet baidīt.
pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
pabalināt Neilgu laiku, mazliet balināt.
paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
pabalsināt Neilgu laiku, mazliet balsināt.
pabaroties Neilgu laiku, mazliet baroties.
pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
pabārt Neilgu laiku, mazliet bārt.
pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
pabaurot Neilgu laiku, mazliet baurot. Pamaurot.
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
paberzēties Neilgu laiku, mazliet berzēties.
paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt.
paberzties Neilgu laiku, mazliet berzties. Paberzēties.
pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt. Pabaidīt (1).
pabiedroties Neilgu laiku, mazliet biedroties.
pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt. Pabakstīt, padurstīt.
pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
pabizot Neilgu laiku, mazliet bizot.
pablēdīties Neilgu laiku, mazliet blēdīties.
pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties. Arī paniekoties.
pablēt Neilgu laiku, mazliet blēt.
pablietēt Neilgu laiku, mazliet blietēt.
pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
pablusoties Neilgu laiku, mazliet blusoties.
pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties. Paklaigāt.
pabļitkot Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
paboksēties Neilgu laiku, mazliet boksēties.
pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt. Arī pavizināties.
pabrēkāt Neilgu laiku, mazliet brēkāt.
pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
pabrikšķēt Neilgu laiku, mazliet brikšķēt.
pabrikšķināt Neilgu laiku, mazliet brikšķināt.
pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
pabrūnināt Neilgu laiku, mazliet brūnināt.
pabružāt Neilgu laiku, mazliet bružāt.
pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
pabungot Neilgu laiku, mazliet bungot.
paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā). Pagrozīties (2).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
pabūvēt Neilgu laiku, mazliet būvēt.
pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko). Paurbties (2).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
pacept Neilgu laiku, mazliet cept (ko).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties. Pacīnīties.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
pacildināt Neilgu laiku, mazliet cildināt. Paslavēt.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku). Neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
pacitēt Neilgu laiku, mazliet citēt.
pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
pačabināt Neilgu laiku, mazliet čabināt.
pačakstēt Neilgu laiku, mazliet čakstēt.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu).
pačāpstināt Neilgu laiku, mazliet čāpstināt.
pačaukstēt Neilgu laiku, mazliet čaukstēt.
pačaukstināt Neilgu laiku, mazliet čaukstināt.
pačaukstināties Neilgu laiku, mazliet čaukstināties.
pačerkstēt Neilgu laiku, mazliet čerkstēt.
pačiepstēt Neilgu laiku, mazliet čiepstēt.
pačīgāt Neilgu laiku, mazliet čīgāt.
pačīkstēt Neilgu laiku, mazliet čīkstēt.
pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
pačivināt Neilgu laiku, mazliet čivināt.
pačokstināt Neilgu laiku, mazliet čokstināt.
pačubināt Neilgu laiku, mazliet čubināt.
pačabināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
pačubināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
pačūkstēt Neilgu laiku, mazliet čūkstēt.
pačukstēties Neilgu laiku, mazliet čukstēties.
pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
pačurkstēt Neilgu laiku, mazliet čurkstēt.
pačurkstināt Neilgu laiku, mazliet čurkstināt. Ātri izcept (gaļu).
padainot Neilgu laiku, mazliet dainot.
padakšot Neilgu laiku, mazliet dakšot.
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
padancināt Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
padarbināt Neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām. Paiet, pavirzīties ar grūtībām.
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko), lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
padebatēt Neilgu laiku, mazliet debatēt.
padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
padegt Neilgu laiku, mazliet degt.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
padejot Neilgu laiku, mazliet dejot.
padeklamēt Neilgu laiku, mazliet deklamēt.
padelverēties Neilgu laiku, mazliet delverēties.
padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
padēt Neilgu laiku, mazliet dēt.
padežurēt Neilgu laiku, mazliet dežurēt.
padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties. Arī padraiskuļoties.
padiedelēt Neilgu laiku, mazliet diedelēt.
padiedelēties Neilgu laiku, mazliet diedelēties.
padiedzēt Neilgu laiku, mazliet diedzēt.
padiegt Neilgu laiku, mazliet diegt (ko).
padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
padīkt Neilgu laiku, mazliet dīkt.
padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
padimdēt Neilgu laiku, mazliet dimdēt.
padimdināt Neilgu laiku, mazliet dimdināt.
padiskutēt Neilgu laiku, mazliet diskutēt.
padisputēt Neilgu laiku, mazliet disputēt.
padīžāties Neilgu laiku, mazliet dīžāties.
padobt Neilgu laiku, mazliet dobt.
padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
pazāļot Neilgu laiku, mazliet dot zāles.
patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties. Neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
padraiskuļot Neilgu laiku, mazliet draiskuļot.
padrasēt Neilgu laiku, mazliet drasēt.
padraudzēties Neilgu laiku, mazliet draudzēties.
padrāzt Neilgu laiku, mazliet drāzt.
padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt. Patrīcēt.
padrebināt Neilgu laiku, mazliet drebināt.
padrebināties Neilgu laiku, mazliet drebināties.
padresēt Neilgu laiku, mazliet dresēt.
pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
padrupināt Neilgu laiku, mazliet drupināt.
pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
padrūzmēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties.
paducināt Neilgu laiku, mazliet ducināt.
padudināt Neilgu laiku, mazliet dudināt.
padudināties Neilgu laiku, mazliet dudināties.
padūdot Neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem).
padūkt Neilgu laiku, mazliet dūkt.
padukurēt Neilgu laiku, mazliet dukurēt.
padūmot Neilgu laiku, mazliet dūmot.
padunēt Neilgu laiku, mazliet dunēt.
padungot Neilgu laiku, mazliet dungot.
padunkāt Neilgu laiku, mazliet dunkāt.
padunkāties Neilgu laiku, mazliet dunkāties.
padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
padusmoties Neilgu laiku, mazliet dusmoties.
padvest Neilgu laiku, mazliet dvest.
padzelt Neilgu laiku, mazliet dzelt.
padzenāt Neilgu laiku, mazliet dzenāt.
padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
padzīrot Neilgu laiku, mazliet dzīrot.
padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
padžinkstēt Neilgu laiku, mazliet džinkstēt.
padžinkstināt Neilgu laiku, mazliet džinkstināt.
paecēt Neilgu laiku, mazliet ecēt (ko).
paekselēt Neilgu laiku, mazliet ekselēt.
paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
paelsot Neilgu laiku, mazliet elsot.
paelst Neilgu laiku, mazliet elst. Arī paelsot.
paeļļot Neilgu laiku, mazliet eļļot.
paērmoties Neilgu laiku, mazliet ērmoties.
paerroties Neilgu laiku, mazliet erroties.
pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
paēvelēt Neilgu laiku, mazliet ēvelēt.
palakt Neilgu laiku, mazliet fakt.
pafantazēt Neilgu laiku, mazliet fantazēt.
pafilmēt Neilgu laiku, mazliet filmēt.
pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt.
paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
pafotografēt Neilgu laiku, mazliet fotografēt.
pafrēzēt Neilgu laiku, mazliet frēzēt.
pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko).
pagailēt Neilgu laiku, mazliet gailēt.
pagainīt Neilgu laiku, mazliet gainīt. Pagaiņāt.
pagainīties Neilgu laiku, mazliet gainīties. Pagaiņāties.
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet gaiņāt.
pagaiņāties Neilgu laiku, mazliet gaiņāties.
paganīt Neilgu laiku, mazliet ganīt.
paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
pagārgt Neilgu laiku, mazliet gārgt.
pagarlaikot Neilgu laiku, mazliet garlaikot.
pagarlaikoties Neilgu laiku, mazliet garlaikoties.
pagatavināt Neilgu laiku, mazliet gatavināt.
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
pagaudot Neilgu laiku, mazliet gaudot.
pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
pagavilēt Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
pagāzelēt Neilgu laiku, mazliet gāzelēt.
pagāzt Neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup).
paglāstīt Neilgu laiku, mazliet glāstīt.
paglaudīt Neilgu laiku, mazliet glaudīt.
paglaust Neilgu laiku, mazliet glaust.
paglausties Neilgu laiku, mazliet glausties.
pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
pagludināt Neilgu laiku, mazliet gludināt.
paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem.
pagorīt Neilgu laiku, mazliet gorīt.
pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
pagozēt Neilgu laiku, mazliet gozēt.
pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābstīt (1).
pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
pagrabināt Neilgu laiku, mazliet grabināt.
pagrabināties Neilgu laiku, mazliet grabināties.
pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas). Pagrābāt (1).
pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
pagraizīt Neilgu laiku, mazliet graizīt.
pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt. Arī pagrābstīt (1).
pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
pagražoties Neilgu laiku, mazliet gražoties.
pagrebināt Neilgu laiku, mazliet grebināt.
pagrebt Neilgu laiku, mazliet grebt.
pagremot Neilgu laiku, mazliet gremot.
pagremzties Neilgu laiku, mazliet gremzties.
pagreznot Neilgu laiku, mazliet greznot.
pagreznoties Neilgu laiku, mazliet greznoties.
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
pagrūstīt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
pagubot Neilgu laiku, mazliet gubot.
pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
paguldzēt Neilgu laiku, mazliet guldzēt.
pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt. Paburzīt.
pagurkstēt Neilgu laiku, mazliet gurkstēt.
pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
paieskāt Neilgu laiku, mazliet ieskāt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
paīgnoties Neilgu laiku, mazliet īgnoties.
paīgt Neilgu laiku, mazliet īgt.
pailgoties Neilgu laiku, mazliet ilgoties.
paimprovizēt Neilgu laiku, mazliet improvizēt.
paintervēt Neilgu laiku, mazliet intervēt.
pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
pairgoties Neilgu laiku, mazliet irgoties.
paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
pasmaržot Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
pasapņot Neilgu laiku, mazliet iztēloties. Pafantazēt.
pajādelēt Neilgu laiku, mazliet jādelēt.
pajādināt Neilgu laiku, mazliet jādināt.
pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu). Pamaisīt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot. Pajokoties.
pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties.
pajūsmot Neilgu laiku, mazliet jūsmot.
pakairināt Neilgu laiku, mazliet kairināt.
pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
pakalkulēt Neilgu laiku, mazliet kalkulēt.
padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
pakalpināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt.
pakalt Neilgu laiku, mazliet kalt.
pakaltēt Neilgu laiku, mazliet kaltēt.
pakaļķot Neilgu laiku, mazliet kaļķot.
pakapāt Neilgu laiku, mazliet kapāt.
pakāpelēt Neilgu laiku, mazliet kāpelēt.
pakapināt Neilgu laiku, mazliet kāpināt.
pakaplēt Neilgu laiku, mazliet kaplēt.
pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
pakarot Neilgu laiku, mazliet karot.
pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
pakarsēt Neilgu laiku, mazliet karsēt.
pakarsēties Neilgu laiku, mazliet karsēties.
pakarst Neilgu laiku, mazliet karst.
pakārst Neilgu laiku, mazliet kārst.
pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt. Arī pasnaikstīt.
pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties. Arī pasnaikstīties.
pakārtāt Neilgu laiku, mazliet kārtāt.
pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
pakāst Neilgu laiku, mazliet kāst.
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis). Arī pakārpīt.
pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties. Arī pakārpīties.
pakaucināt Neilgu laiku, mazliet kaucināt.
pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
pakaulēt Neilgu laiku, mazliet kaulēt.
pakaulēties Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
pakaunēties Neilgu laiku, mazliet kaunēties.
pakaunināt Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
paklakšķēt Neilgu laiku, mazliet klakšķēt.
paklakšķināt Neilgu laiku, mazliet klakšķināt.
paklaudzēt Neilgu laiku, mazliet klaudzēt.
paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
paklauvēt Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
paklepot Neilgu laiku, mazliet klepot.
paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
paklikšķēt Neilgu laiku, mazliet klikšķēt.
paklikšķināt Neilgu laiku, mazliet klikšķināt.
paklīrēties Neilgu laiku, mazliet klīrēties.
paklukstēt Neilgu laiku, mazliet klukstēt.
paklunkšķēt Neilgu laiku, mazliet klunkšķēt.
paklunkšķināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
paknābāties Neilgu laiku, mazliet knābāties.
paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
paknakšķēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
paknikšķēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
paknikšķināt Neilgu laiku, mazliet knikšķināt.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt. Arī pakutināt.
pakodināt Neilgu laiku, mazliet kodināt.
pakodīt Neilgu laiku, mazliet kodīt. Pakošļāt.
pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
pakoķetēt Neilgu laiku, mazliet koķetēt.
pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
pakomentēt Neilgu laiku, mazliet komentēt.
pakonsultēt Neilgu laiku, mazliet konsultēt.
pakonsultēties Neilgu laiku, mazliet konsultēties.
pakontrolēt Neilgu laiku, mazliet kontrolēt.
pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopēt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt.
pakoriģēt Neilgu laiku, mazliet koriģēt.
pakošļāt Neilgu laiku, mazliet košļāt.
pakrakšķēt Neilgu laiku, mazliet krakšķēt.
pakrakšķināt Neilgu laiku, mazliet krakšķināt.
pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt.
pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties.
pakrāpties Neilgu laiku, mazliet krāpties.
pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
pakrāt Neilgu laiku, mazliet krāt.
pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
pakraukšķēt Neilgu laiku, mazliet kraukšķēt.
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt.
pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
pakrejot Neilgu laiku, mazliet krejot.
pakrekšķēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
pakrekšķināt Neilgu laiku, mazliet krekšķināt.
pakrēpot Neilgu laiku, mazliet krēpot.
pakrikšķēt Neilgu laiku, mazliet krikšķēt.
pakrikšķināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
pakritizēt Neilgu laiku, mazliet kritizēt.
pakriukšķēt Neilgu laiku, mazliet kriukšķēt.
pakriukšķināt Neilgu laiku, mazliet kriukšķināt.
pakūdīt Neilgu laiku, mazliet kūdīt.
pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
pakūkot Neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi).
pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
pakūpināt Neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus).
pakupināt Neilgu laiku, mazliet kupināt.
pakurēties Neilgu laiku, mazliet kurēties. Pakurties.
pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
pakurt Neilgu laiku, mazliet kurt. Pakurināt.
pakurties Neilgu laiku, mazliet kurties. Pakurēties.
pakutēt Neilgu laiku, mazliet kutēt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
pakveldēt Neilgu laiku, mazliet kveldēt.
pakveldināt Neilgu laiku, mazliet kveldināt.
pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
paķeksēt Neilgu laiku, mazliet ķeksēt.
paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt. Pasukāt.
paķemmēties Neilgu laiku, mazliet ķemmēties. Pasukāties.
paķēmoties Neilgu laiku, mazliet ķēmoties.
paķengāt Neilgu laiku, mazliet ķengāt.
paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
paķepuroties Neilgu laiku, mazliet ķepuroties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
paķerstīt Neilgu laiku, mazliet ķerstīt.
paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt.
paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties.
palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu). Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt [1].
palauzīt Neilgu laiku, mazliet lauzīt.
palauzīties Neilgu laiku, mazliet lauzīties.
palauzt Neilgu laiku, mazliet lauzt.
palecināt Neilgu laiku, mazliet lecināt [2].
palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
palepoties Neilgu laiku, mazliet lepoties.
palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
palielīt Neilgu laiku, mazliet lielīt.
palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
paliesmot Neilgu laiku, mazliet liesmot.
paliet Neilgu laiku, mazliet liet.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
palietot Neilgu laiku, mazliet lietot.
palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
palīksmot Neilgu laiku, mazliet līksmot. Palīksmoties.
palīksmoties Neilgu laiku, mazliet līksmoties, palīksmot.
palīņāt Neilgu laiku, mazliet līņāt.
papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
palolot Neilgu laiku, mazliet lolot.
paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
paluncināt Neilgu laiku, mazliet luncināt.
paluncināties Neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni).
palupināt Neilgu laiku, mazliet lupināt.
palutināt Neilgu laiku, mazliet lutināt.
paļaunoties Neilgu laiku, mazliet ļaunoties.
pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
paļodzīt Neilgu laiku, mazliet ļodzīt.
pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
pamaidzīt Neilgu laiku, mazliet maidzīt.
pamaisīt Neilgu laiku, mazliet maisīt.
pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (1).
pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (2).
pamaldīties Neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā).
pamalt Neilgu laiku, mazliet mali.
pamalkot Neilgu laiku, mazliet malkot.
pamānīt Neilgu laiku, mazliet mānīt.
pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
pamāt Neilgu laiku, mazliet māt.
pamaurot Neilgu laiku, mazliet maurot.
pamaut Neilgu laiku, mazliet maut.
pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
pamazgāties Neilgu laiku, mazliet mazgāties.
pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
pamēdīt Neilgu laiku, mazliet mēdīt.
pamēdīties Neilgu laiku, mazliet mēdīties.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
pameklēt Neilgu laiku, mazliet meklēt.
pamērcēt Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
pamērcēties Neilgu laiku, mazliet mērcēties.
pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
pamērkt Neilgu laiku, mazliet mērkt.
pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pasvaidīt.
pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko). Pasvaidīties (1).
pamēzt Neilgu laiku, mazliet mēzt.
pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
pamīdīt Neilgu laiku, mazliet mīdīt.
pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
pamiegoties Neilgu laiku, mazliet miegoties.
pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
pamiekšķēt Neilgu laiku, mazliet miekšķēt.
pamiekšķēties Neilgu laiku, mazliet miekšķēties.
pamiglot Neilgu laiku, mazliet miglot.
pamīlēt Neilgu laiku, mazliet mīlēt. Arī pamīļot.
pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
pamīlināties Neilgu laiku, mazliet mīlināties.
pamilzt Neilgu laiku, mazliet milzt.
pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
paminēt Neilgu laiku, mazliet minēt.
paminstināties Neilgu laiku, mazliet minstināties.
pamīņāt Neilgu laiku, mazliet mīņāt.
pamīņāties Neilgu laiku, mazliet mīņāties.
pamirkt Neilgu laiku, mazliet mirkt.
pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
pamīt Neilgu laiku, mazliet mīt.
pamitrināt Neilgu laiku, mazliet mitrināt.
pamizot Neilgu laiku, mazliet mizot.
pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
pamudžināt Neilgu laiku, mazliet mudžināt.
pamuļķot Neilgu laiku, mazliet muļķot.
pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
pamūrēt Neilgu laiku, mazliet mūrēt.
pamurmināt Neilgu laiku, mazliet murmināt.
pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
panašķēties Neilgu laiku, mazliet našķēties.
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
panerrot Neilgu laiku, mazliet nerrot.
panervozēt Neilgu laiku, mazliet nervozēt.
panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties. Arī pablēņoties.
paniezēt Neilgu laiku, mazliet niezēt.
panīgroties Neilgu laiku, mazliet nīgroties.
panīkuļot Neilgu laiku, mazliet nīkuļot.
paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām). Neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
paņirgāties Neilgu laiku, mazliet ņirgāties.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
paogot Neilgu laiku, mazliet ogot.
paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
paciesties Neilgu laiku, mazliet paciest (1).
papaisīt Neilgu laiku, mazliet paisīt.
paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
papakšķēt Neilgu laiku, mazliet pakšķēt.
papakšķināt Neilgu laiku, mazliet pakšķināt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
papelnīt Neilgu laiku, mazliet pelnīt.
papelnīties Neilgu laiku, mazliet pelnīties.
papelt Neilgu laiku, mazliet pelt.
papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur). Neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
padauzīties Neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko).
pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
papīkstēt Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
papiktoties Neilgu laiku, mazliet piktoties.
papilēt Neilgu laiku, mazliet pilēt.
papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
paplakšķināt Neilgu laiku, mazliet plakšķināt.
paplandīt Neilgu laiku, mazliet plandīt.
paplandīties Neilgu laiku, mazliet plandīties.
paplānot Neilgu laiku, mazliet plānot.
paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet plaukšķināt.
paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
paplikšķēt Neilgu laiku, mazliet plikšķēt.
paplīkšķēt Neilgu laiku, mazliet plīkšķēt.
paplikšķināt Neilgu laiku, mazliet plikšķināt.
paplīkšķināt Neilgu laiku, mazliet plīkšķināt.
papliķēt Neilgu laiku, mazliet pliķēt.
paplinkšķēt Neilgu laiku, mazliet plinkšķēt.
paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
paplīvot Neilgu laiku, mazliet plīvot.
paplosīt Neilgu laiku, mazliet plosīt.
paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju).
paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
paplūkāt Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
paplūkt Neilgu laiku, mazliet plūkt.
paecēties Neilgu laiku, mazliet plūkties.
paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
paplunkšķēt Neilgu laiku, mazliet plunkšķēt.
paplunkšķināt Neilgu laiku, mazliet plunkšķināt.
papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
papogot Neilgu laiku, mazliet pogot.
papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
papresēt Neilgu laiku, mazliet presēt.
palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
papriecināt Neilgu laiku, mazliet priecināt.
papūderēt Neilgu laiku, mazliet pūderēt.
papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
papukoties Neilgu laiku, mazliet pukoties.
papukstēt Neilgu laiku, mazliet pukstēt.
papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
papūst Neilgu laiku, mazliet pūst.
papušķot Neilgu laiku, mazliet pušķot.
papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
Paklakšķināt ar mēli (arī mēli) Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
paraizēties Neilgu laiku, mazliet raizēties.
parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
parāties Neilgu laiku, mazliet rāties.
pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
paraudzēt Neilgu laiku, mazliet raudzēt.
paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
parediģēt Neilgu laiku, mazliet rediģēt.
paregulēt Neilgu laiku, mazliet regulēt.
parēķināt Neilgu laiku, mazliet rēķināt.
paremontēt Neilgu laiku, mazliet remontēt.
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
parīdīt Neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni).
pariekstot Neilgu laiku, mazliet riekstot.
pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
parīkot Neilgu laiku, mazliet rīkot.
palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
parīkoties Neilgu laiku, mazliet rīkoties.
pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
parīvēt Neilgu laiku, mazliet rīvēt.
parīvēties Neilgu laiku, mazliet rīvēties.
parobot Neilgu laiku, mazliet robot.
parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
parukšķēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī. Arī pažēloties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
parunāties Neilgu laiku, mazliet runāties.
padomāt Neilgu laiku, mazliet rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
parušināt Neilgu laiku, mazliet rušināt.
parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties.
pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot.
pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
pasaldēties Neilgu laiku, mazliet saldēties.
pasalt Neilgu laiku, mazliet salt.
pasalkt Neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu.
pasāpēt Neilgu laiku, mazliet sāpēt.
pasāpināt Neilgu laiku, mazliet sāpināt.
pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā).
pasarkt Neilgu laiku, mazliet sarkt.
pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
pasaudzēt Neilgu laiku, mazliet saudzēt.
pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot.
pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
pasēkt Neilgu laiku, mazliet sēkt.
pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
pasērot Neilgu laiku, mazliet sērot.
pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
pasīkt Neilgu laiku, mazliet sīkt.
pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet sist (ko).
pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
paskābt Neilgu laiku, mazliet skābt.
paskaisties Neilgu laiku, mazliet skaisties.
paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
paskaitļot Neilgu laiku, mazliet skaitļot.
paskaldīt Neilgu laiku, mazliet skaldīt.
paskalināt Neilgu laiku, mazliet skalināt.
paskalināties Neilgu laiku, mazliet skalināties.
paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
paskanēt Neilgu laiku, mazliet skanēt.
paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
paskicēt Neilgu laiku, mazliet skicēt.
paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties.
paskopoties Neilgu laiku, mazliet skopoties.
paskraidelēt Neilgu laiku, mazliet skraidelēt.
paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
paskrāpēt Neilgu laiku, mazliet skrāpēt.
paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
paskribināt Neilgu laiku, mazliet skribināt.
paskribināties Neilgu laiku, mazliet skribināties.
paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
paskrubināties Neilgu laiku, mazliet skrubināties.
paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
paskumt Neilgu laiku, mazliet skumt.
pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
paslacināt Neilgu laiku, mazliet slacināt.
paslacīt Neilgu laiku, mazliet slacīt.
paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
paslapināt Neilgu laiku, mazliet slapināt.
paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
paslaucīt Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
paslaukt Neilgu laiku, mazliet slaukt.
paslavēt Neilgu laiku, mazliet slavēt.
paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
paslīdināt Neilgu laiku, mazliet slīdināt.
paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet slīpēt.
pasmalcināt Neilgu laiku, mazliet smalcināt.
pasmalstīt Neilgu laiku, mazliet smalstīt.
pasmēķēt Neilgu laiku, mazliet smēķēt.
pasmelgt Neilgu laiku, mazliet smelgt.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
pasmilkstēt Neilgu laiku, mazliet smilkstēt.
pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
paspaidīties Neilgu laiku, mazliet spaidīties.
paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
paspēkoties Neilgu laiku, mazliet spēkoties.
paspekulēt Neilgu laiku, mazliet spekulēt.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
paspiegt Neilgu laiku, mazliet spiegt.
paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
paspiningot Neilgu laiku, mazliet spiningot.
paspirināties Neilgu laiku, mazliet spirināties.
paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
paspodrināt Neilgu laiku, mazliet spodrināt.
paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
paspolēt Neilgu laiku, mazliet spolēt.
pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
pasprakšķēt Neilgu laiku, mazliet sprakšķēt.
pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
pasprēgāt Neilgu laiku, mazliet sprēgāt.
paspriedelēt Neilgu laiku, mazliet spriedelēt.
paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
pastabulēt Neilgu laiku, mazliet stabulēt.
pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
pastenēt Neilgu laiku, mazliet stenēt.
pastīvināt Neilgu laiku, mazliet stīvināt.
pastomīties Neilgu laiku, mazliet stomīties.
pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
pastrēbt Neilgu laiku, mazliet strēbt.
pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
pastrīķēt Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
pastrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet strinkšķēt.
pastrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet strinkšķināt.
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.). Mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
pastumdīt Neilgu laiku, mazliet stumdīt.
pastumdīties Neilgu laiku, mazliet stumdīties.
pastūrēt Neilgu laiku, mazliet stūrēt.
pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu).
pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
pasukāties Neilgu laiku, mazliet sukāties.
pasūknēt Neilgu laiku, mazliet sūknēt.
pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
pasūkt Neilgu laiku, mazliet sūkt.
pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
pasūrstēt Neilgu laiku, mazliet sūrstēt.
pasusināt Neilgu laiku, mazliet susināt.
pasust Neilgu laiku, mazliet sust.
pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.). Pamētāt (1).
pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko). Pamētāties (1).
pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
pasvēpināt Neilgu laiku, mazliet svēpināt.
pasviedrēt Neilgu laiku, mazliet sviedrēt.
pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
pasvilināt Neilgu laiku, mazliet svilināt.
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
pasvīst Neilgu laiku, mazliet svīst.
pašalkt Neilgu laiku, mazliet šalkt.
pašaubīties Neilgu laiku, mazliet šaubīties.
pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
pašausmināt Neilgu laiku, mazliet šausmināt.
pašausmināties Neilgu laiku, mazliet šausmināties.
pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
pašķaidīt Neilgu laiku, mazliet šķaidīt.
pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
pašķaidīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties.
pašķaudīt Neilgu laiku, mazliet šķaudīt.
pašķaudīties Neilgu laiku, mazliet šķaudīties.
pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
pašķeterēt Neilgu laiku, mazliet šķeterēt.
pašķetināt Neilgu laiku, mazliet šķetināt.
pašķiest Neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu).
pašķindēt Neilgu laiku, mazliet šķindēt.
pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
pašķirot Neilgu laiku, mazliet šķirot.
pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas).
pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
pašķūrēt Neilgu laiku, mazliet šķūrēt.
pašļakstēt Neilgu laiku, mazliet šļāksiet.
pašļakstināt Neilgu laiku, mazliet šļakstināt.
pašļakstināties Neilgu laiku, mazliet šļakstināties.
pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
pašļākt Neilgu laiku, mazliet šļākt.
pašļākties Neilgu laiku, mazliet šļākties.
pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
pašņākt Neilgu laiku, mazliet šņākt.
pašņaukāt Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
pašņirkstēt Neilgu laiku, mazliet šņirkstēt.
pašņukstēt Neilgu laiku, mazliet šņukstēt.
pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
pašūt Neilgu laiku, mazliet šūt.
pašvīkāt Neilgu laiku, mazliet švīkai.
pašvīkstēt Neilgu laiku, mazliet švīkstēt.
pašvīkstināt Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
patamborēt Neilgu laiku, mazliet tamborēt.
patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt.
patarkšķināt Neilgu laiku, mazliet tarkšķināt.
patašķīt Neilgu laiku, mazliet tašķīt.
patašķīties Neilgu laiku, mazliet tašķīties.
pataukšķēt Neilgu laiku, mazliet taukšķēt.
pataurēt Neilgu laiku, mazliet taurēt.
pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot.
pateoretizēt Neilgu laiku, mazliet teoretizēt.
patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt.
patērpināt Neilgu laiku, mazliet tērpināt.
patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
patēst Neilgu laiku, mazliet tēst.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi).
patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
patiepties Neilgu laiku, mazliet tiepties.
patīksmināt Neilgu laiku, mazliet tīksmināt.
patīksmināties Neilgu laiku, mazliet tīksmināties.
patikšķēt Neilgu laiku, mazliet tikšķēt.
patikšķināt Neilgu laiku, mazliet tikšķināt.
pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam. Tikt daļēji samaltam.
patincināt Neilgu laiku, mazliet tincināt.
patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
patīstīt Neilgu laiku, mazliet tīstīt.
patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
patīt Neilgu laiku, mazliet tīt.
patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
patrallināt Neilgu laiku, mazliet trallināt.
patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Arī izjaukt.
patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
patrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet trinkšķēt.
patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
patrīsēt Neilgu laiku, mazliet trīsēt.
patrīsināt Neilgu laiku, mazliet trīsināt.
patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt.
patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
patūļāties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
paturpināt Neilgu laiku, mazliet turpināt.
patusnīt Neilgu laiku, mazliet tusnīt.
patvaicēt Neilgu laiku, mazliet tvaicēt.
patvaicēties Neilgu laiku, mazliet tvaicēties.
patvaikot Neilgu laiku, mazliet tvaikot.
patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
patveicēt Neilgu laiku, mazliet tveicēt.
paubagot Neilgu laiku, mazliet ubagot.
paucināt Neilgu laiku, mazliet ucināt.
paūjināt Neilgu laiku, mazliet ūjināt.
paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt.
paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
paurdīt Neilgu laiku, mazliet urdīt.
paurdīties Neilgu laiku, mazliet urdīties.
paurkšķēt Neilgu laiku, mazliet urkšķēt.
paurķēt Neilgu laiku, mazliet urķēt.
paurķēties Neilgu laiku, mazliet urķēties.
pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
pavadāt Neilgu laiku, mazliet vadāt.
pavagot Neilgu laiku, mazliet vagot.
pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
pavaimanāt Neilgu laiku, mazliet vaimanāt.
pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
pavākt Neilgu laiku, mazliet vākt.
pavaldīties Neilgu laiku, mazliet valdīties.
pavalkāt Neilgu laiku, mazliet valkāt.
pavalstīt Neilgu laiku, mazliet valstīt.
pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
pavāļāt Neilgu laiku, mazliet vāļāt
pavāļāties Neilgu laiku, mazliet vāļāties.
pavandīt Neilgu laiku, mazliet vandīt.
pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties.
pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt.
pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
pavēcināt Neilgu laiku, mazliet vēcināt.
pavēcināties Neilgu laiku, mazliet vēcināties.
pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
pavējoties Neilgu laiku, mazliet vējoties.
pavelcēt Neilgu laiku, mazliet velcēt.
pavelēt Neilgu laiku, mazliet velēt.
pavērot Neilgu laiku, mazliet vērot.
pavērpt Neilgu laiku, mazliet vērpt.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
paveseļoties Neilgu laiku, mazliet veseļoties.
pavēsināt Neilgu laiku, mazliet vēsināt.
pavēsināties Neilgu laiku, mazliet vēsināties.
pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
pavēzēt Neilgu laiku, mazliet vēzēt.
pavēžot Neilgu laiku, mazliet vēžot.
pavicināt Neilgu laiku, mazliet vicināt.
pavidžināt Neilgu laiku, mazliet vidžināt.
paviebt Neilgu laiku, mazliet viebt.
paviebties Neilgu laiku, mazliet viebties.
paviesoties Neilgu laiku, mazliet viesoties.
pavilcināt Neilgu laiku, mazliet vilcināt.
pavilcināties Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt [1].
pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt [2].
pavilināt Neilgu laiku, mazliet vilināt.
pavilnīt Neilgu laiku, mazliet vilnīt.
paviļāt Neilgu laiku, mazliet viļāt.
paviļāties Neilgu laiku, mazliet viļāties.
paviļņoties Neilgu laiku, mazliet viļņoties.
pavingrināt Neilgu laiku, mazliet vingrināt.
pavingrināties Neilgu laiku, mazliet vingrināties.
pavingrot Neilgu laiku, mazliet vingrot.
pavirināt Neilgu laiku, mazliet virināt.
pavirmot Neilgu laiku, mazliet virmot.
pavirpināt Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
pavirpuļot Neilgu laiku, mazliet virpuļot.
pavīstīt Neilgu laiku, mazliet vīstīt.
pavīt Neilgu laiku, mazliet vīt.
pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
pavīzēties Neilgu laiku, mazliet vīzēties.
pazagt Neilgu laiku, mazliet zagt.
pazāģēt Neilgu laiku, mazliet zāģēt.
pazākāt Neilgu laiku, mazliet zākāt.
pazākāties Neilgu laiku, mazliet zākāties.
pazārdot Neilgu laiku, mazliet zārdot.
pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt
paziedēt Neilgu laiku, mazliet ziedēt.
paziepēt Neilgu laiku, mazliet ziepēt.
paziepēties Neilgu laiku, mazliet ziepēties.
paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
pazīst Neilgu laiku, mazliet zīst.
pazīsties Neilgu laiku, mazliet zīst. Pazīst (1).
pazobot Neilgu laiku, mazliet zobot.
pazoboties Neilgu laiku, mazliet zoboties.
pazondēt Neilgu laiku, mazliet zondēt.
pazūdīties Neilgu laiku, mazliet zūdīties.
pazuzēt Neilgu laiku, mazliet zuzēt.
pazvalstīt Neilgu laiku, mazliet zvalstīt.
pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
pazvāroties Neilgu laiku, mazliet zvāroties.
pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
pazvērot Neilgu laiku, mazliet zvērot.
pazviegt Neilgu laiku, mazliet zviegt.
pazvilnēt Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
pažagoties Neilgu laiku, mazliet žagoties.
pažāvāties Neilgu laiku, mazliet žāvāties.
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
pažibulēt Neilgu laiku, mazliet žibulēt.
pažilbināt Neilgu laiku, mazliet žilbināt.
pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
pažonglēt Neilgu laiku, mazliet žonglēt.
pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt. Mazliet, daļēji izžūt.
pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
pažvadzēt Neilgu laiku, mazliet žvadzēt.
pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
pakārpīties Neilgu laiku, mazliet, kārpīties.
pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst.
pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt.
sataupīt Neizlietot, saglabāt.
aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās). Nolaistīt. Nesot ūdeni, aplaisīt drēbes.
Maitas gabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks? maitasgabals.
maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks.
maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks. Maitas gabals.
ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedigs cilvēks.
lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks. Netīrs, nevīžīgs cilvēks.
iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojuma (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
piekariņš Neliels piekarams rotājums. Neliela piekarama rotas lietas detaļa.
nieks Neliels priekšmets. Neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
nieks Nelietderīga, nemērķtiecīga, arī mazsvarīga darbība.
tukšgaita Nelietderīga, veltīga darbība. Bezdarbība.
(Iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
(Iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējā Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
Izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiem Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot. (Iz)šķiest.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
Izkaisīt vējā (arī vējos, visos vējos, pasaules vējos, pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
Izkaisīt pasaules vējos (arī vējā, visos vējos, pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
Izkaisīt kā pelavas vējā Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
Izsēt vējā (arī pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot. Izšķiest.
izķēzīt Nelietderīgi iztērēt, izniekot.
notriekt Nelietderīgi notērēt (naudu, mantu), parasti uzdzīvē.
Notriekt (arī nosist) naudu Nelietderīgi notērēt naudu.
Nosist (arī notriekt) naudu Nelietderīgi notērēt naudu.
izniekot Nelietderīgi pavadīt (mūžu, laika posmu).
nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (visu laikposmu).
Sēt vējā (arī pa visiem vējiem) Nelietderīgi tērēt, lietot; šķiest.
sēt Nelietderīgi tērēt, šķērdēt.
putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu). Iztērēt.
blēņas Nelietderīgi, nevērtīgi priekšmeti.
(No)sviest (arī (no)mest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu).
Nomest (arī nosviest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
Nosviest (arī nomest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
šķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
šķērdēties Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt naudu, materiālas vērtības.
Bez mērķa Nelietderīgi.
bezspēcīgs Nelietderīgs, neizmantojams.
bezmērķīgs Nelietderīgs.
cūcība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
riebeklība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
nelietis Nelietīgs cilvēks.
cūcīgs Nelietīgs, zemisks. Nekrietns.
draņķis Nelietis (par cilvēku). Ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
Neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
Ne(ie)ņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
Neņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
taupīt Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam).
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
izķēpāt Nemākulīgi lietojot, izmantojot, izniekot.
saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
ķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt. Arī ķēpāt (2).
ķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt. Arī ķēpāt (2).
noķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot. Arī noķēpāt (2).
neohēgelietis Neohēgelisma piekritējs. Jaunhēgelietis.
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
aplams Nepareizs, bezjēdzīgs, arī nelietderīgs (par darbību, izturēšanos).
tecēt Nepārtraukti līt (par lietu).
draņķis Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu).
atvairīt Nepieņemt (lietas, dāvanas).
liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
lajs Nespeciālists. Nelietpratīgs, nezinošs cilvēks.
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
stāvēt Netikt izlietotam.
iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
palikt Netikt patērētam, izlietotam.
Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
bārstīties Nevajadzīgi, nelietderīgi, izšķērdīgi bērt, bārstīt.
nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis).
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu. Mazliet saburzīt.
nelieta Nevērtīga, nederīga lieta.
uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1).
piedzēries No alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks.
puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
Sabiedriskais darbs No cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma.
grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko lieto rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
atkosties No lietošanas kļūt neasam.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot. Lietojot padarīt neizskatīgu.
apcept No virspuses, no visām pusēm mazliet izcept.
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
nodarbība Nodarbošanās, lietderīga darbība, ko kāds veic. Arī darbs (2).
atstāt Nodot (ko) citu lietošanā, īpašumā.
virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
izīrēt Nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
Izņemt lietu (no kādas tiesas) Nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
Izņemt lietu (no kādas tiesas) Nodot lietu citas tiesas tiesvedībai saskaņā ar tiesu kompetenci.
izsniegt Nodot rīcībā, lietošanā (kādam).
piegurt Nogurt (parasti mazliet) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet).
apmēslot Noklāt, apliet, nokaisīt ar mēslojumu.
krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos.
Sakrist veldrē Noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
atliet Noliet (dalu šķidruma no kā).
iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
apdilt Nolietojoties kļūt plānākam, tievākam.
nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot). Arī izjukt (1).
sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačabēt.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam. Sačibēt.
vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
nodzīvot Nolietot (1).
novalkāt Nolietot (priekšmetu).
nodeldēt Nolietot tā, ka ir pilnīgi nodilis.
grausts Nolietots priekšmets.
ģelzis Nolietots, arī neass nazis.
prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
iepērt Nopērt (parasti mazliet).
norasot Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir iznīcināts, izlietots.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
pēc Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
nost Norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots. Norāda, ka (kas) mazinās, zūd.
ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī izzūd.
laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
Tautas daiļamata meistars Nosaukums, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
Tautas daiļamata meistars Nosaukums, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
nomirdzināt Nosmidzināt (par lietu).
nomargot Nosmidzināt (par lietu). Nomirgot (2).
melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā). Galēji reakcionārs. Arī ļauns, nelietīgs.
apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) - par lietu.
pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs. Arī padarīt netīru, notraipīt.
arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
nobrāķēt Novērtēt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Novērtēt par nepiemērotu.
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteikta vieta, noteiktos apstākļos (piemēram, pēc lietošanas, uzglabāšanai).
atsliet Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko). Piesliet.
likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
pamatīgs Nozīmīgs, lietderīgs (piemēram, par nodarbošanās veidu).
ķerties Ņemt, lai, piemēram, lietotu, izmantotu.
pieņemt Oficiāli (ar attiecīgu lēmumu) atzīt par pabeigtu, lietošanai, izmantošanai derīgu (parasti celtni, objektu).
nodrose Oficiāls nodrošinājums, garantija (kā izmantošanai, lietošanai).
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
citronskābe Organiska skābe, kas ietilpst citronu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto garšvielu un medikamentu rūpniecībā.
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā.
hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā.
bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
dzegužpuķes Orhideju dzimtas lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā).
rozete Ornamentāls motīvs (arhitektūrā, lietišķajā mākslā) - apaļš stilizēts (piemēram, rozes) zieds ar aplī izkārtotām ziedlapām.
Pasliet galvu Pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu).
izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
Izmērcēt līdz ādai (arī kaulam, pēdējai vīlei) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu.
atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
atbrīvot Padarīt lietojamu, izmantojamu (spēku, līdzekļus u. tml.), likvidējot saistījumu, noslogojumu vai citus ierobežojumus.
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu. Padarīt mazliet tumšāku.
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināt.
apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
nobendēt Padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku).
bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
atvērt Padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot.
ieviest Padarīt plaši zināmu. Padarīt plaši lietojamu.
izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām). Izrotāties, izgreznoties.
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
apdzesēt Padarīt vēsāku. Ļaut mazliet atdzist. Padzesēt.
pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku.
pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku.
paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku.
sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
sagānīt Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot).
pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts.
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai. Adāmā adata.
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
pazust Paiet (par laikposmu). Tikt aizvadītam nelietderīgi (par laikposmu).
paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam.
novecoties Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam. Novecot (2).
pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām). Pakarama rotas lieta.
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni). Neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
liedēt Pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
liedēties Pakļaut sevi lietus iedarbībai.
palocīties Paliekties, mazliet pieliekties.
padzert Palietot (piemēram, zāles).
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
amortizācija Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos. Šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu.
paākstīt Pamuļķot. Neilgu laiku, mazliet apsmiet.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
Pavēdināt galvu (arī smadzenes) Panākt (parasti uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
Pavēdināt smadzenes (arī galvu) Panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka mazliet samazinās psihisks sasprindzinājums.
pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
pasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks.
sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs. Sabojāt, parasti pilnīgi.
paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos. Ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
nokavēt Panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms).
pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
ieviest Panākt, ka (kādu jauninājumu) sāk plaši lietot (kādā nozarē).
nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
pilnveidot Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
sakārtot Panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā.
saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
aizmidzināt Panākt, ka aizmieg (lietojot narkotiskas vielas vai hipnotizējot). Iemidzināt.
ietvaicēt Panākt, ka iesāk tvaicēties. Mazliet iztvaicēt.
spiest Panākt, ka kāds (ko) ņem, lieto, parasti pret tā gribu.
apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst. Saskābēt (daudz vai visu).
izņemt Panākt, ka nav vairs inventārā, lietošanā.
radīt Panākt, ka veidojas kas jauns (parasti derīgs praktiskai lietošanai, izmantošanai).
Baltais pants Pants, kura vārsmās nav atskaņu (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
noņemt Paņemot panākt, ka (kas) vairs nav (kāda) rīcībā, lietošanā.
aiztikt Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai izlietotu.
sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
Kantora līme Papīra līme, kas galvenokārt paredzēta lietvedības vajadzībām.
smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšpapīrs.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē it asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
Pakulstīt mēli Papļāpāt, arī parunāt ko nenozīmīgu. Neilgu laiku, mazliet runāt veltīgi, bez panākumiem.
grabēt Par krusu, lietu.
mandola Par mandolīnu mazliet lielāks strinkšķināmais stīgu instruments ar astoņām stīgām.
nonomāt Par samaksu iegūt lietošanā (uz laiku).
iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
noskalot Par straumi, lietu u. tml.
krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
šņākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
koijots Par vilku mazliet mazāks suņu dzimtas dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu.
Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem, nodrošinājumiem.
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzītē (arī glāzē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
pārmirkt Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
piedziedāt Parasti savienojamā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
rota Parasti savienojumā «rotas lieta»: priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotaslieta.
tēvs Parasti savienojumā «svētais tēvs»: lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
tik Parasti savienojumā «tik, tak»: lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
piegulēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
piestaigāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
piestāstīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
piestāvēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
piejokot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
piekurnēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
pielāpīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
pierāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks.
pieraudāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
piesēdēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
piežēlot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
plāns Parasti savienojumā ar «pirmais», «otrais», «tiešais», «pēdējais»: lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
pavirzīt Parasti savienojumā ar «uz priekšu»: panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai.
pielaikot Pārbaudīt, parasti izgatavošanas gaitā, (kā) apjoma, formas atbilstību, parasti novietojot (to) lietošanas stāvoklī, arī (mazliet) pārveidojot.
substantivizēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivēties.
substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivizēties.
apsvīst Pārklāties ar sviedriem. Mazliet nosvīst (parasti par seju).
pārbaudīt Pārliecināties par (kā) lietderību, izmēģinot (to) praksē.
pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai).
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
pārskaloties Pārlieties (pāri trauka malām).
kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
ekscess Pārmērība, nesavaldība. Arī nelietība.
Skatīties pudelē Pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
trops Pārnesta nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums.
pāriet Pārrēķināt (citās mērvienībās). Sākt lietot (citu mērvienību sistēmu).
norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
pārlīt Pārstāt līt (par lietu).
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
pamest Pārtraukt (ko) izmantot, lietot.
kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks.
palabot Pārveidojot (ko), mazliet precizēt, konkretizēt. Mazliet labot (kļūdas), parasti tekstā.
piemērot Pārveidojot padarīt atbilstošu, lietošanai noderīgu.
nolīt Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu).
izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem).
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās. Pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml. Šādu pasākumu kopuma realizēšana.
diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
pasijāt Pasmidzināt (par lietu).
žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma un daudzuma reģistrēšanai.
notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
padauzīties Patrokšņot, paskraidīt, paspēkoties u. tml. (parasti par bērniem). Arī neilgu laiku, mazliet palaidņoties.
padēdēt Pavārgt, panīkuļot, arī mazliet novājēt (slimības, novecošanās dēļ).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (1).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (2).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (3).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (4).
izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (5).
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (1).
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2). Izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (1).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (2).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (3).
lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (4).
nolietojums Paveikta darbība, rezultāts --> nolietot (1).
pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1). Viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu.
pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet (2).
pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet (4). Pielejot izveidotā detaļa, elements.
pielietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielietot.
Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1). Iegrābāt, iegrābstīt.
pakustināt Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot.
pastiepties Pavirzīties, mazliet vērsties plašumā (par parādībām dabā).
izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
patumšs Pazems, samērā, arī mazliet neskanīgs (par skaņu).
nosacīt Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
noteikt Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni). Atmiekšķēties.
Septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena Pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
uzskriet Pēkšņi sākties (par lietu, vēju u. tml.).
sacirsties Pēkšņi saslieties, ieņemot kādu pozu.
draga Peldoša ierīce, ko lieto derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai.
pērkonlietus Pērkona lietus.
prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
sinode Pētera nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā.
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
blēņdaris Pieaugušais, kas dara ko nelietderīgu, niekojas.
būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā.
piekars Piekarams rotājums. Piekarama rotas lietas detaļā. Arī piekariņš.
dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
pane Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā).
senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
mesjē Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā).
senjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā).
donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
aizzilināt Pieliet (putrai) tik maz piena, ka nekļūst balta, bet tikai zilgana.
piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
padeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) mazliet, daļēji nodilst.
pamest Pieļaut, ka paliek (kur) lietderīgi neizmantots, nenovietots, arī nenokopts.
dievoties Piesaukt dievu, lietot bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
aizsliet Piesliet (aiz kā).
aizsliet Piesliet (ko kam priekšā).
piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt).
nosliet Piesliet.
piestutēt Piesliet.
piestutēties Pieslieties (1), arī atbalstīties.
spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
piespraude Piespraužama rotas lieta.
pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu).
iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
daudzpunkte Pieturzīme (...), ko lieto stilistiskos nolūkos. Šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai parādītu izlaidumu citātos.
interpunkcija Pieturzīmju kopums (kādā valodā). Pieturzīmju lietošana.
piemiegt Pievērt, mazliet sašaurināt (acis, plakstiņus).
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
izsmelt Pilnīgi izlietot (parasti kādu krājumu).
Izslieties visā (arī pilnā) augumā Pilnīgi izslieties.
Izslieties pilnā (arī visā) augumā Pilnīgi izslieties.
Izslieties visā (arī pilnā) augumā Pilnīgi izslieties.
Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
barbarisms Pirmatnējās sabiedrības attīstības otrais periods (pēc mežonības) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
mežonība Pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmais periods saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
plakanisks Plakans (parasti mazliet).
atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
virsmatracis Plāns matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
plastilīns Plastiska masa, kas sastāv no māla un citu vielu (piemēram, vaska) piejaukuma un ko lieto veidošanā.
nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam.
zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam. Lauksaimniecībā izmantojamā platība.
paplēst Plēšot mazliet, daļēji atvērt, attaisīt.
paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību). Arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
praktiķis Praktisks, lietišķs, racionāls cilvēks.
pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā.
pieprast Prast, mācēt (parasti mazliet).
Konkrētais darbs Preču ražotāju darbs, kas rada preces lietošanas vērtību.
Konkrētais darbs Preču ražotāju darbs, kas rada preces lietošanas vērtību.
Rotas lieta Priekš mets, parasti juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotaslieta.
Lietiskie pierādījumi Priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
Lietiskie pierādījumi Priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā.
lieta Priekšmets (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā. Piemiņlieta.
mīlulis Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu (tērpam, telpai). Arī rotas lieta.
manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai. Rotas lieta.
manta Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā. Iedzīve.
natūrā Priekšmetu, lietu, produkcijas veidā (kārtot maksājumus, saistības).
saslaistīt Primitīvi, arī pavirši sasliet (parasti celtni).
iespaids Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa ārējās pasaules lietas un parādības.
uzpūderēt Pūderēt un pabeigt pūderēt (ķermeņa daļas, parasti seju), parasti mazliet.
Čaklo roku pulciņš Pulciņš, kurā skolēni mācās izgatavot dažādas praktiskas lietas.
uzpulēt Pulēt un pabeigt pulēt, parasti mazliet.
aizpūt Pūstot mazliet sabojāties. _biežāk_ Iepūt.
uzpušķot Pušķot un pabeigt pušķot, parasti mazliet.
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām). Putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
paputēt Putot mazliet, daļēji izkaisīties (uz visām pusēm).
radikālisms Radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu). Atskanēt šādai skaņai.
čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām). Atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
bungot Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm).
Rakstāmās lietas Rakstāmlietas.
pamācība Rakstiska instrukcija (kā lietošanai, izmantošanai).
Vēstures avoti Rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
norasināt Rasināt un pārstāt rasināt (par lietu).
atkritumi Ražošanas procesā radušies pārpalikumi, ko var izlietot tālākai pārstrādei.
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles. Arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
ielieties Refl. --> ieliet. Tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti).
ieslieties Refl. --> iesliet. Tikt ieslietam.
izlieties Refl. --> izliet (1). Tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
izlieties Refl. --> izliet (3). Tikt izlietam.
izlietoties Refl. --> izlietot (1). Tikt izlietotam.
izlietoties Refl. --> izlietot (3). Tikt izlietotam.
izslieties Refl. --> izsliet (3). Būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu). Pacelties (kam pāri).
lieties Refl. --> liet (1).
nolietoties Refl. --> nolietot (1). Tikt nolietotam.
paslieties Refl. --> pasliet (1). Tikt paslietam.
paslieties Refl. --> pasliet (2). Tikt paslietam.
pieblietēties Refl. --> pieblietēt. Tikt pieblietētam.
pielieties Refl. --> pieliet (2). Tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti.
pielieties Refl. --> pieliet (i). Tikt pielietam.
sablietēties Refl. --> sablietēt. Tikt sablietētam.
martenkrāsns Reģeneratīva liesmu krāsns lieta tērauda iegūšanai no čuguna un tērauda lūžņiem.
saremontēt Remontējot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, kļūst derīgs lietošanai, atbilst noteiktām prasībām.
kapitālremonts Remonts, kas saistīts ar nolietoto detaļu, būvdetaļu, būvkonstrukciju atjaunošanu vai maiņu.
bukinists Retu, senu, lietotu grāmatu tirgotājs.
ieguvums Rezultāts --> iegūt (1). Tas, ko iegūst savā īpašumā, lietošanā, rīcībā.
manevrēt Rīkoties (ar ko) pēc vajadzības, mainot izlietojuma vietu, veidu u. tml.
operēt Rīkoties (ar ko), lietot, izmantot (ko).
kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
post Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
durams Rīks, ko lieto duršanai, arī dobšanai.
ēdamrīks Rīks, ko lieto ēdot (piemēram, nazis, dakšiņa, karote).
griežams Rīks, ko lieto griešanai.
smeļams Rīks, ko lieto smelšanai.
daikts Rīks. Arī lieta.
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
kareklis Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām). Karama rotas lieta.
Gaisa balons Rotaļlieta - ar gāzi pildīts plāns apvalks.
Gaisa balons Rotaļlieta - ar gāzi pildīts plāns apvalks.
vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
šūpuļzirgs Rotaļlieta - zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem.
mantiņa Rotaļlieta.
Rotaļu mantiņa Rotaļlieta.
Rotaļu mantiņa Rotaļlieta.
paija Rotaļlieta.
spēle Rotaļlieta.
spēļlieta Rotaļlieta.
ķēde Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
važa Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai.
klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot. Arī sprādze.
sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
auskari Rotas lietas, ko piestiprina pie ausīm.
rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
krāšņoties Rotāties (piemēram ar greznumlietām).
greznoties Rotāties (piemēram, ar greznumlietām). Grezni tērpties.
ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī. Skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
Uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
(Uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
Turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
pažēlot Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu).
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā. Detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
civilizācija Sabiedrības attīstības trešais periods (pēc mežonības un barbarisma) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
Nacionālais ienākums Sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
Sabiedriskais aizstāvis Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai aizstāvētu tiesājamo.
Sabiedriskais apsūdzētājs Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai apsūdzētu tiesājamo.
galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu
Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu.
salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam.
divkauja Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku.
nodot Sagādāt iespēju izmantot, lietot (piemēram, celtni, inventāru, teritoriju).
sataisīt Sagatavo lietošanai, patērēšanai (piemēram, ēdienu).
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot. Šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
iejaukt Sagatavot lietošanai (piemēram, krāsu), samaisot (to ar kādu šķidru vielu).
apstrādāt Sagatavot lietošanai, uzglabāšanai, tālākai apstrādei (lauksaimniecības produktus).
sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
abreviatūra Saīsinājums, ko lieto rakstos un dažkārt arī runā.
substantīvisks Saistīts ar lietvārdu, tam raksturīgs.
participiāls Saistīts ar participu, tam raksturīgs. Tāds, ko lieto kopā ar participu.
naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā.
silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
Hidrauliskā java Saistviela, ko lieto mūrēšanai vai betonēšanai tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
atsaite Saite, kuru izlieto, lai ko piestiprinātu, nostiprinātu (piemēram, koku, zaru).
Ēst (arī dzert) var Saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
Kā uz pasūtījumu Saka par ko vēlamu, lietderīgu, kas rodas, ko iegūst piemērotā brīdī, laikposmā.
Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkohola lietošanas.
Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas.
Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
Dzelzs inventārs Saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
Laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts Saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
Savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis Saka, ja (kas) turpmākai lietošanai, darbam ir kļuvis pilnīgi vai daļēji nederīgs.
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
Stāvēt (arī turēties) uz goda vārda Saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
Savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai, arī izmantošanai.
Savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai. Arī izremontēt.
uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
iemēģināt Sākot lietot, pārbaudīt piemērotību, derīgumu. Izmēģināt.
Palaisties dzeršanā Sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus, kļūt par dzērāju.
sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
iesākt Sākt lietot, izmantot.
Laist darbā Sākt lietot.
saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu. Arī sabojāt (1).
kolrābis Salcietīgs divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
sardele Samērā resna īsa desa, ko parasti lieto vārītā veidā.
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu. Arī plaiksnīt.
pacilus Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
paauksts Samērā, arī mazliet auksts. Pretstats: pakarsts.
pabaigs Samērā, arī mazliet baigs.
pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs (par cilvēku).
pabāls Samērā, arī mazliet bāls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti seju).
pabargs Samērā, arī mazliet bargs.
pabikls Samērā, arī mazliet bikls.
pablāvs Samērā, arī mazliet blāvs.
pablonds Samērā, arī mazliet blonds.
pabrūns Samērā, arī mazliet brūns.
pačaugans Samērā, arī mazliet čaugans.
padīks Samērā, arī mazliet dīks.
padīvains Samērā, arī mazliet dīvains.
padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
padraisks Samērā, arī mazliet draisks.
padraiskulīgs Samērā, arī mazliet draiskulīgs.
padraudzīgs Samērā, arī mazliet draudzīgs.
padrēgns Samērā, arī mazliet drēgns.
padrukns Samērā, arī mazliet drukns.
padrūms Samērā, arī mazliet drūms.
patumšs Samērā, arī mazliet drūms.
padrupans Samērā, arī mazliet drupans.
padulls Samērā, arī mazliet dulls.
padumjš Samērā, arī mazliet dumjš.
padurns Samērā, arī mazliet durns.
padusmīgs Samērā, arī mazliet dusmīgs.
padzeltens Samērā, arī mazliet dzeltens.
padzestrs Samērā, arī mazliet dzestrs (piemēram, par gaisu, vēju, ūdeni u. tml.).
padzidrs Samērā, arī mazliet dzidrs.
paēnains Samērā, arī mazliet ēnains.
pagaišs Samērā, arī mazliet gaišs.
pagarens Samērā, arī mazliet garens.
pagarlaicīgs Samērā, arī mazliet garlaicīgs.
pastīvs Samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām).
paglums Samērā, arī mazliet glums.
pagļēvs Samērā, arī mazliet gļēvs.
pagražīgs Samērā, arī mazliet gražīgs.
pagreizs Samērā, arī mazliet greizs.
pagrezns Samērā, arī mazliet grezns.
pagrīļīgs Samērā, arī mazliet grīļīgs.
pagrumbains Samērā, arī mazliet grumbains.
pagrumbuļains Samērā, arī mazliet grumbuļains.
pagurdens Samērā, arī mazliet gurdens.
paīdzīgs Samērā, arī mazliet īdzīgs.
paīgns Samērā, arī mazliet īgns.
pairdens Samērā, arī mazliet irdens.
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (par izteikumu).
paklaidus Samērā, arī mazliet izklaidus.
pasmalks Samērā, arī mazliet izsmalcināts.
pajautrs Samērā, arī mazliet jautrs.
pajestrs Samērā, arī mazliet jestrs.
pajocīgs Samērā, arī mazliet jocīgs.
pakalsns Samērā, arī mazliet kalsns.
pakārns Samērā, arī mazliet kārns.
pakārs Samērā, arī mazliet kārs.
pakarsts Samērā, arī mazliet karsts. Pretstats: paauksts.
pakaunīgs Samērā, arī mazliet kaunīgs.
pabailīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs, nedrošs.
pakautrīgs Samērā, arī mazliet kautrīgs.
pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs. Arī pabikls, pakautrīgs.
pakošs Samērā, arī mazliet košs.
pakrēslains Samērā, arī mazliet krēslains.
pakrokains Samērā, arī mazliet krokains.
pakrunkains Samērā, arī mazliet krunkains (piemēram, par seju, tās ādu).
palaisks Samērā, arī mazliet laisks.
palekns Samērā, arī mazliet lekns.
pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
palepns Samērā, arī mazliet lepns.
palielīgs Samērā, arī mazliet lielīgs.
palīks Samērā, arī mazliet līks.
palokans Samērā, arī mazliet lokans.
paļauns Samērā, arī mazliet ļauns.
pamikls Samērā, arī mazliet mikls.
pamitrs Samērā, arī mazliet mitrs.
pamuļķīgs Samērā, arī mazliet muļķīgs.
panaivs Samērā, arī mazliet naivs.
patruls Samērā, arī mazliet neass.
pasalts Samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
pavēss Samērā, arī mazliet neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
pazaļš Samērā, arī mazliet nepie iedzēlis. Tāds, kas vēl nav pilnīgi pieaudzis.
pasālīts Samērā, arī mazliet nepieklājīgs. Arī parupjš.
pasāļš Samērā, arī mazliet nepieklājīgs. Arī parupjš.
pamelns Samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
panicīgs Samērā, arī mazliet nicīgs.
panīgrs Samērā, arī mazliet nīgrs.
panikns Samērā, arī mazliet nikns.
paslepens Samērā, arī mazliet noslēgts, viltīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas rīkojas samērā, arī mazliet slepeni.
pavājš Samērā, arī mazliet novājējis. Tāds, kam ir samērā maz fiziskā spēka, izturības.
pabēdīgs Samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata). Samērā, arī mazliet nabadzīgs.
pakūtrs Samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
pakūtrs Samērā, arī mazliet pasīvs (par psihisku stāvokli).
papelēks Samērā, arī mazliet pelēks. Pelēcīgs, iepelēks.
papikts Samērā, arī mazliet pikts.
paprasts Samērā, arī mazliet prasts.
paraibs Samērā, arī mazliet raibs.
paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
paresns Samērā, arī mazliet resns. Pretstats: patievs.
pašķidrs Samērā, arī mazliet rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
paruds Samērā, arī mazliet ruds.
parūgtens Samērā, arī mazliet rūgtens.
parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
parupjš Samērā, arī mazliet rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
pajēls Samērā, arī mazliet rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
pasājš Samērā, arī mazliet sājš.
pasaldens Samērā, arī mazliet saldens.
pasalds Samērā, arī mazliet salds.
pasalkans Samērā, arī mazliet salkans (piemēram, par ēdienu, dzērienu).
pasalts Samērā, arī mazliet salts.
pasāļš Samērā, arī mazliet sāļš.
pastīvs Samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
pasarkans Samērā, arī mazliet sarkans.
pasārtens Samērā, arī mazliet sārtens.
pasārts Samērā, arī mazliet sārts.
pasauss Samērā, arī mazliet sauss.
pasalkans Samērā, arī mazliet sentimentāls.
pasērīgs Samērā, arī mazliet sērīgs.
pasērs Samērā, arī mazliet sērs.
pasīksts Samērā, arī mazliet sīksts.
pasilts Samērā, arī mazliet silts.
pasirms Samērā, arī mazliet sirms.
pasīvs Samērā, arī mazliet sīvs.
paskābs Samērā, arī mazliet skābs. Ieskābs.
parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
paskarbs Samērā, arī mazliet skarbs.
paskaudīgs Samērā, arī mazliet skaudīgs.
paskaudrs Samērā, arī mazliet skaudrs.
paskops Samērā, arī mazliet skops.
paskumīgs Samērā, arī mazliet skumīgs.
paskumjš Samērā, arī mazliet skumjš.
paslapjš Samērā, arī mazliet slapjš.
paslepen Samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni.
paslepus Samērā, arī mazliet slepeni. Paslepeni.
paslims Samērā, arī mazliet slims.
paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
paslīps Samērā, arī mazliet slīps. Ieslīps (1).
paspilgts Samērā, arī mazliet spilgts.
paspirgts Samērā, arī mazliet spirgts.
pastāvs Samērā, arī mazliet stāvs.
pastīvs Samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
pastrups Samērā, arī mazliet strups (piemēram, par ķermeņa daļu).
pastulbs Samērā, arī mazliet stulbs.
pasūrs Samērā, arī mazliet sūrs.
pasvešs Samērā, arī mazliet svešs.
pašķībs Samērā, arī mazliet šķībs.
pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu). Pretstats: pabiezs.
pašļaugans Samērā, arī mazliet šļaugans.
pašmaugs Samērā, arī mazliet šmaugs.
patauks Samērā, arī mazliet tauks.
patievs Samērā, arī mazliet tievs. Pretstats: paresns.
patraks Samērā, arī mazliet trakulīgs, vieglprātīgs.
pabailīgs Samērā, arī mazliet tramīgs (par dzīvniekiem).
patramīgs Samērā, arī mazliet tramīgs.
patrausls Samērā, arī mazliet trausls.
patrekns Samērā, arī mazliet trekns.
paknaps Samērā, arī mazliet trūcīgs (parasti par iztiku, naudas līdzekļiem).
patrūcīgs Samērā, arī mazliet trūcīgs.
patukls Samērā, arī mazliet tukls
patūļīgs Samērā, arī mazliet tūļīgs.
patumšs Samērā, arī mazliet tumšs (par krāsu). Tāds, kas ir samērā, arī mazliet tumšā krāsā.
paliess Samērā, arī mazliet vājš, arī kalsns.
pajēls Samērā, arī mazliet vaļīgs (parasti par sējumu, tinumu).
pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām).
pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par izturēšanos, runu).
pavārgs Samērā, arī mazliet vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pavēss Samērā, arī mazliet vēss.
paviltīgs Samērā, arī mazliet viltīgs.
pavingrs Samērā, arī mazliet vingrs.
pavulgārs Samērā, arī mazliet vulgārs.
pazaļgans Samērā, arī mazliet zaļgans.
pazaļš Samērā, arī mazliet zaļš.
pazilgans Samērā, arī mazliet zilgans.
pazils Samērā, arī mazliet zils.
pazobgalīgs Samērā, arī mazliet zobgalīgs.
pažēl Samērā, arī mazliet žēl.
pažēls Samērā, arī mazliet žēls.
pažigls Samērā, arī mazliet žigls.
pažirgts Samērā, arī mazliet žirgts.
pieņemt Saņemt (ko no kāda). Būt ar mieru saņemt (ko) īpašumā, rīcībā, lietošanā.
izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā (parasti no kādas iestādes).
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
racionāls Saprātīgs, lietderīgs, pamatots.
uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
sastutēt Sasliet (1). Arī atbalstīt (1).
saslaistīt Sasliet (parasti ausis).
stats Saslietu (labības, linu) kūļu kopa. Statiņš (2).
statiņš Saslietu (labības, linu) kūļu kopa. Stats.
nogatavoties Sasniegt bioloģisko vai lietošanas gatavību (par augiem, to daļām).
raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
mūrēt Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko).
glabāt Saudzīgi lietot.
zaldātiņš Savienojumā «alvas zaldātiņš»: rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs.
bet Savienojumā «bet tad» lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
izdzert Savienojumā «izdzerta balss»: neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas).
tad Savienojumā «nu tad»: lieto, lai pavājinātu rosinājuma kategoriskumu.
pakavēt Savienojumā «pakavēt laiku»: neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi. Neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
panākt Savienojumā «panākt vaļā»: mazliet atdarīties, atvērties. Arī atirt, atraisīties.
prejudiciāls Savienojumā «prejudiciāls jautājums»: tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
tā Savienojumā «tā kā»: lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu.
ne Savienojumā «vai ne»: lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
vienpersonas Savienojumā «vienpersonas verbs»: verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju. Bezpersonas verbs.
krietns Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
būt Savienojumā ar darbības vārda nenoteiksmi lieto, lai izteiktu vajadzību.
pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
ne- Savienojumā ar lietvārda lokatīva formu norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz attālu, nomaļu vietu.
pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds. Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz nodalītu vietu.
ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu vai arī uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakļautības pakāpi.
ap- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz teritoriālu norobežojumu.
pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir cieši saistīts ar ko lielāku, galveno.
ap- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz to, kas ir kam apkārt.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas atrodas kā lejas daļā, zem kā.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kas plešas lejup pa to, ko izsaka pamatvārds.
aiz- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas aiz tā, ko izsaka pamatvārds.
pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kam nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
ie- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas kādā priekšmetā.
ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
aizsarg- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
sen- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko apzīmē pamatvārda sakne.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds.
pie- Savienojumā ar lietvārdu to, kas papildina ko lielāku, galveno.
opuss Savienojumā ar skait.: lieto, lai apzīmētu komponista norādīto skaņdarba vai skaņdarbu grupas hronoloģisko secību viņa daiļradē. Arī skaņdarbs.
turpat Savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst.
reiz Savienojumā ar skaitļa vārdu vai skaitļa vārda nozīmē lietotu vārdu: norāda uz darbību, stāvokli kādā kvantitatīvā sistēmā, skaitīšanas secībā.
vecs Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
jaunākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
jauns Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
juniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu. Jaunākais.
vecākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
seniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu. Vecākais.
palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
nešus Savienojumā ar verba «nest» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
rāpus Savienojumā ar verba «rāpot» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko izlieto, patērē.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko nolieto, kas nolietajās vai ko ievaino.
pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar «ko nu», «ko tur» lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
pār- Savienojumā ar verbu, kas ir atvasināts no lietvārda, norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
sevišķs Savienojumā ar, parasti pārtikas, produkta nosaukumu, lieto, lai norādītu uz kādu produkta šķirni.
jau Savienojumos «jau gan», «jau nu gan»: lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
gan Savienojumos «jau gan», «nu gan», «jau nu gan» lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
gan Savienojumos «laikam gan», «liekas gan», «ticamāk gan» u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
tā Savienojumos «tā arī», «tā vien»: lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
viens Savienojumos «viens otru», «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
Vārāmais namiņš Savrupa celtne (piemēram, slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
Divdabja teiciens Savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
Divdabja teiciens Savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
mežloks Savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var lietot uzturā. Laksis.
Nodzerta seja Seja (piemēram, trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas privāto korespondenci, lietvedību, izpilda sevišķus uzdevumus.
kaklagredzens Senlaicīga rotas lieta - ap kaklu valkājama metāla apļveida stīpa.
antikvitātes Senlietas. Senatnes pieminekļi.
krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks.
Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
senvārds Sens vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
Papūtināt kaulus Sēžot vai guļot mazliet atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
izsiet Sienot izlietot (daudz vai visu).
Sēņu lietus Silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
Sēņu lietus Silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
Siltuma bilance Siltuma procesos derīgi izlietotā un zaudētā siltuma salīdzinājums.
figūra Sintaktiska konstrukcija, ko lieto izteiksmīguma pastiprināšanai.
Sirds lieta Sirdslieta.
ihtiols Sīrupveida šķidrums, kas satur organiskos sēra savienojumus un ko lieto par antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli.
indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu. Atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
skāņš Skābs (1), parasti mazliet. Arī ieskābis.
skāņš Skābs (2), parasti mazliet.
izskalot Skalojot izvirzīt (no augsnes) - par palu vai lietus ūdeņiem.
apskalot Skalojot vai aplaistot mazliet nomazgāt. Apmazgāt.
ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā. Itālijas priede.
skumīgs Skumjš (1), parasti mazliet.
skumīgs Skumjš (2), parasti mazliet.
piešļākt Slacot pieliet (pie kā, kam klāt).
ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru.
ieslapināt Slapinot panākt, ka kļūst mazliet mitis.
slietnis Slietenis.
vigvams Slieteņveidīga Ziemeļamerikas indiāņu būda.
slīt Slieties.
beri-beri Slimība - avitaminoze, ko izraisa BI vitamīna trūkums organismā, piemēram, ja uzturā lieto vienīgi pulētos rīsus.
Uztura toksikoinfekcijas Slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
alkoholisms Slimīgs stāvoklis, slimība, ko rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana.
briljants Slīpēts dimants, ko izmanto rotas lietām.
paģiras Smags fizisks un psihisks stāvoklis, ko izraisa pēkšņs pārtraukums narkotisko vielu (piemēram, alkohola) lietošanā.
Dolomītu milti Smalki sadēdējis dolomīts, ko lieto augsnes kaļķošanai.
rasa Smalks, sīks lietus.
izsmēķēt Smēķējot izlietot (daudz vai visu).
miglot Smidzināt (par lietu).
smeldzināt Smidzināt (par lietu).
sijāt Smidzināt (par lietu). Krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
margot Smidzināt (par lietu). Mirgot (2).
mirdzināt Smidzināt (par lietu). Mirgot (2).
nosmidzināt Smidzināt un pārstāt smidzināt (par lietu).
mirgot Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
iesmidzināt Smidzinot ievirzīties (kur iekšā) - par lietu.
izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu).
krist Snigt (par sniegu). Virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
Individuālie zemnieki Sociālisma celtniecības periodā - zemnieki, kas ar saviem ražošanas līdzekļiem un personisko darbu apstrādā zemi, ko valsts tiem nodevusi lietošanā bez maksas.
gruntsgabals Sociālistiskajās zemēs - kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai).
represijas Soda, spaidu, vajāšanas līdzekļi, ko lieto valsts administratīvas iestādes vai tiesa.
huligāns Sodāmas nelietības izdarītājs.
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Goda vārds.
Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
plimāža Spalvu pušķis (kā, piemēram, tērpa, cepures, zirglietu) greznošanai.
aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
Drošības josta Speciāla josta, ko lieto drošībai, piemēram, strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
Glābšanas josta Speciāla josta, ko lieto, lai noturētos virs ūdens.
duļķes Speciālas nogulsnes - klinkera izejmateriāls, ko lieto cementa rūpniecībā.
Izšujamie diegi Speciāli diegi, ko lieto rotājumu veidošanai.
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei). Ietve.
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
suverenitāte Specifiska valsts kvalitāte - valsts augstākā vara savās iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
gāzma Spēcīga (lietus) līšana, spēcīgs lietus. Spēcīga (vēja) brāzma.
gāze Spēcīga (lietus) līšana. Spēcīgs lietus.
brāzma Spēcīga (piemēram, vēja, lietus) plūsma, uzplūdums.
lietusgāze Spēcīga, brāzmaina (lietus) līšana. Spēcīgs, brāzmains lietus.
sturme Spēcīga, postoša parādība dabā (parasti vētra, lietus).
sagāzt Spēcīgi nolīt (par lietu). Nogāzt (9).
uzgāzt Spēcīgi uzlīt (par lietu).
ražens Spēcīgs, intensīvs (parasti par lietu).
smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
iecirsties Spēji iebrāzties, ietriekties (kur iekšā)- piemēram, par vēju, lietu, sniegu.
morfīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un paradums lietot morfīnu.
kofeīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kofeīnu.
kokaīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kokaīnu.
toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
nikotīnisms Spilgti izteikta tieksme un pieradums lietot nikotīnu.
jauks Spirgts, veldzējošs (piemēram, par lietu, gaisu).
uzspodrināt Spodrināt un pabeigt spodrināt, parasti mazliet.
izspraudīt Spraudot izlietot (daudz vai visu).
stāvvads Stacionārs pasīvs zvejas rīks, ko lieto zivju zvejai jūru, ezeru piekrastē.
izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
standartizācija Standartu [1] (2) izstrāde un lietošana darbības reglamentēšanai noteiktā sfērā.
Teritoriālā integritāte Starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
sagatavotība Stāvoklis, kad (ierīce, iekārta u. tml.) ir lietošanas, izmantošanas kārtībā.
beigas Stāvoklis, kad (kas) ir nolietojies, izlietots.
divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
vairākvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
vienvalodība Stāvoklis, kad (valstī) tiek lietota viena valoda.
daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī), parasti ar vienlīdzīgām tiesībām, tiek lietotas vairākas vai daudzas valodas.
bezdarbība Stāvoklis, kad nav lietderīga darba, nodarbību.
pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas). Stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļās).
pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
Naivais reālisms Stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
Nominālais stils Stils, kam raksturīgs liels nomenu lietojuma biežums.
nodot Stipri nolīt (par lietu).
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
dūšīgs Stiprs (parasti par lietu, vēju, salu).
Stomatoloģiskais krēsls Stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
Stomatoloģiskais krēsls Stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
aizgāzt Strauji aizliet (kur, aiz kā u. tml.).
cirsties Strauji brāzties, triekties (kur, pret ko, ap ko) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
cirsties Strauji brāzties, triekties, radot stipru kairinājumu (parasti acīs, sejā) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
iešaut Strauji ieliet (kur iekšā).
iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
iztrakot Strauji izlietot (enerģiju, spēku).
gāzt Strauji liet.
šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
nogāzt Strauji noliet (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
piešaut Strauji piebērt, pieliet (ko).
sagāzt Strauji saliet.
sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
lecināt Strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem.
uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml. Uzgāzt (2).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
izgāzt Strauji, arī nevērīgi izliet, izbērt.
sist Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) - piemēram, par vēju, lietu.
iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
empiriokriticisms Subjektīvā ideālisma novirziens (19. gadsimta beigās), kas noliedz materiālās pasaules objektīvo eksistenci un uzskata lietas par apziņas parādībām, par sajūtu kompleksiem. Pozitīvisma paveids - mahisms.
mahisms Subjektīvā ideālisma novirziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu un objektu un nonāk solipsismā.
grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
virpuļsūknis Sūknis šķidruma vai šķidruma un gāzes maisījuma sūknēšanai (lieto, piemēram, ūdensapgādē).
iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību. Valsts iekšējās lietas.
Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu, tiesisko kārtību. Iekšlietas.
spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības. Tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
apgabaltiesa Svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāko lietu otrās instances tiesa buržuāziskajā Latvijā un pirmsrevolūcijas Krievijā.
Pievilkt kāju Sveicinot vai pateicoties mazliet pievirzīt vienu kāju pie otras (parasti par maziem zēniem).
sveķzars Sveķains zars, ko parasti lieto iekuram.
skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
tiesa Šāda valsts orgāna darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
keramika Šādu izstrādājumu darināšana. Attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
eifēmisms Šādu vārdu vai teicienu lietošana.
izšaudīt Šaudot izlietot (daudz vai visu).
izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
rabarbers Šī auga kāts, retāk lapa, sakne, ko lieto uzturā.
sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
sīkplastika Šī tēlniecības, lietišķās mākslas veida darbs.
guculi Šīs etnogrāfiskās grupas piederīgais. Huculs, huculiete.
šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
šķībenisks Šķībs (parasti mazliet).
uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
azbests Šķiedrains minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
pašķirstīt Šķirstot (piemēram, grāmatu, žurnālu), neilgu laiku, mazliet apskatīt, palasīt (to).
aizšļākt Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt. _imperf._ Šļākt prom. Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
dārzeņi Šo lakstaugu daļas, kas lietojamas uzturā.
izšūt Šujot izlietot (daudz vai visu).
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
Uz (kāda) vārda Tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
pusviru Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
pakņūpus Tā, ka ir mazliet saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
pacilus Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
ieslīpus Tā, ka ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
bezceļa Tāds (apvidus), kur nav ceļa. Tāds (laiks), kad grūti atrast vai lietot ceļu.
krāsot Tāds (cilvēks), kas ir (parasti pārmērīgi) lietojis šādus kosmētikas līdzekļus.
lāga Tāds (cilvēks), kas ko dara samērā lietpratīgi.
lietišķs Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir mērķtiecīga, koncentrēta, arī praktiski lietderīga.
frāžains Tāds (izteikums, teksts), kas veidots pēc parauga, shēmas, tāds (izteikums), kas tiek bieži lietots.
bezdarbīgs Tāds (laika posms), kad nav lietderīga darba, nodarbības.
kopdzimtes Tāds (lietvārds), kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds.
uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
pārbagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai ir kas izlietots pārāk lielā daudzumā. Pārāk dārgs, grezns.
bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības Bagāts, dārgs, grezns.
bagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības. Dārgs, grezns.
lietains Tāds, kad līst lietus (par laika apstākļiem, laikposmu).
bezlietus Tāds, kad nav lietus (par laika posmu, laika apstākļiem).
adverbiāls Tāds, kam ir adverba īpašības. Tāds, kas saistīts ar adverbu, kas piemīt adverbam, ko lieto kopā ar adverbu.
veidīgs Tāds, kam ir lietvārda nosauktā priekšmeta, vielas, parādības u. tml. forma, veids, uzbūve.
universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums. Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība. Tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
pajēls Tāds, kam ir mazliet nobrāzta āda (par ķermeņa daļām).
pabēdīgs Tāds, kam ir nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet noskumis, skumjš.
pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
reāls Tāds, kam ir raksturīgi ļoti praktiski uzskati par lietām un parādībām. Tāds, kas ir saistīts ar šādiem uzskatiem.
mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
paķerts Tāds, kam ir samērā nelieli psihiski traucējumi. Arī mazliet dīvains, nesaprātīgs.
pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa. Tāds, kam ir pavājš spilgtums.
pasekls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet ierobežots intelekts, intereses, jūtas.
patumšs Tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku). Samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.).
spārveida Tāds, kam ir saslietu jumta spāru forma, veids.
pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju. Neskaidrs. Samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
pusgatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) nav vēl pilnīgi sagatavots lietošanai (par ēdienu).
pārējais Tāds, kas atliek, paliek pāri (pēc kā dalīšanas, lietošanas u. tml.).
interns Tāds, kas attiecas (piemēram, uz valsts, organizācijas, iestādes) iekšējām lietām. Iekšējs.
lietišķs Tāds, kas attiecas uz ko praktiski lietojamu. Tāds, kas ir saistīts ar lietām (1).
agrārs Tāds, kas attiecas uz zemes īpašumu, zemes lietošanu, lauksaimniecību. Lauksaimniecisks.
iekšējs Tāds, kas darbojas, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
ārīgs Tāds, kas iedarbojas no ārpuses, ko lieto ārēji (par zāļu vielām).
parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piemēram, par darbarīku, kādu priekšmetu).
pavecs Tāds, kas ir iegādāts pirms samērā ilga laika. Tāds, kas ir mazliet, daļēji nolietots.
gatavs Tāds, kas ir izgatavots, derīgs lietošanai (piemēram, par priekšmetu, vielu). Pilnīgi pabeigts.
komunāls Tāds, kas ir kopējs vairākiem lietotājiem. Tāds, kas ir vairāku cilvēku rīcībā, lietošanā.
rotaļīgs Tāds, kas ir līdzīgs rotaļlietai.
silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (piemēram, par ēdienu).
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu). Arī literārās valodas normām neatbilstošs.
lietderīgs Tāds, kas ir lietojams, izmantojams noteiktam mērķim, noteiktai situācijai.
pacils Tāds, kas ir mazliet augstāks par apkārtni.
mikls Tāds, kas ir mazliet klāts ar šķidrumu, tvaiku.
pamazs Tāds, kas ir mazliet mazāks pēc izmēriem, skaitliskās vērtības, intensitātes u. tml. par ko citu līdzīgu.
palaidnīgs Tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pusstāvs Tāds, kas ir mazliet noliecies, noliekts.
subfebrils Tāds, kas ir mazliet paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) - par ķermeņa temperatūru. Saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tai raksturīgs.
slīps Tāds, kas ir mazliet vērsts uz leju (par pleciem).
pazems Tāds, kas ir mazliet zemāks par vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
personīgs Tāds, kas ir nodots kādas personas lietošanā, rīcībā darba vajadzībām (piemēram, iestādē, uzņēmumā).
personisks Tāds, kas ir nodots kādas personas lietošanā, rīcībā darba vajadzībām (piemēram, iestādē, uzņēmumā).
lietuvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lietuviešu valodā. Raksturīgs lietuviešu valodai, saistīts ar to. Raksturīgs lietuviešiem.
sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm, darbībām (piemēram, mājsaimniecībā). Tāds, kas ir paredzēts lietošanai, izmantošanai ikdienas dzīvē (piemēram, mājsaimniecībā).
pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu. Tāds, kas izraisa nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
lietains Tāds, kas ir saistīts ar lietu.
pirmītējs Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
vilgs Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika, arī mitrs. Valgs [2].
valgs Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika. Arī mitrs.
mikls Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika. Mazliet mitrs.
ieslīps Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
paslīps Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas samērā, arī mazliet slīpā virzienā; ieslīps (2).
sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi). Tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums (par trauku).
pikants Tāds, kas izraisa erotisku, juteklīgu interesi, arī mazliet nepieklājīgs (parasti par sievieti).
pabailīgs Tāds, kas izraisa nelielas bailes. Samērā, arī mazliet bīstams.
izšķērdīgs Tāds, kas izšķērdē. Tāds, kas daudz izlieto, patērē ko.
valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
paslepens Tāds, kas izturas samērā, arī mazliet viltīgi, slepeni (par dzīvniekiem).
aizsārtis Tāds, kas kļuvis mazliet sārts, sācis sārtot.
galds Tāds, kas lietojams, noderīgs uzturam (parasti par dārzeņiem, augļiem).
iedzēris Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir manāmi apreibis.
piedzēries Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir pilnīgi noreibis.
netīrs Tāds, kas lietošanas, valkāšanas procesā, ir notraipīts (piemēram, par apģērbu).
mazvārdīgs Tāds, kas maz runā. Tāds, kas lieto maz vārdu.
pašaurs Tāds, kas mazliet ierobežo darbības, rīcības iespējas.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
pagarš Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
bezdarbīgs Tāds, kas nav iesaistīts lietderīgā darbā, nodarbībā.
negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai, tāds, kas ir nepilnīgi sagatavots (par ēdienu).
kvaziperiodisks Tāds, kas nav pilnīgi periodisks, tāds, kura periodi samērā mazliet atšķiras.
laisks Tāds, kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību. Bezdarbīgs. Arī mierīgs.
vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu). Neitrāls (6).
neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu). Vispārlietojams.
nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu). Tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
neizturīgs Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nolietajās.
nesaimniecisks Tāds, kas nerūpējas par kā racionālu, lietderīgu izmantošanu.
pārdabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību dabu, neatbilst kam parastam.
pretdabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību dabu, neatbilst parastajam, normālajam, vispārējai likumībai. Arī nedabisks.
nedabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību normālo dabu. Tāds, kas neatbilst parastai, normālai notikumu, parādību attīstības gaitai.
bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli. Tāds, ko gatavo bez vārāmās sāls. Tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmās sāls.
neēdams Tāds, kas nevēlamu, arī kaitīgu īpašību dēļ nav lietojams uzturā.
pavēls Tāds, kas noris mazliet pēc parastā laika.
paagrs Tāds, kas noris mazliet pirms parastā laika.
neplīstošs Tāds, kas parastajos lietošanas apstākļos neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
darbs Tāds, kas paredzēts darbam, lietošanai darba procesā.
pirmslietus Tāds, kas pastāv, noris pirms lietus.
varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu). Tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
individuāls Tāds, kas pieder vienam. Tāds, ko lieto viens.
vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piemēram, par apģērbu).
istaba Tāds, kas piemērots telpām. Tāds, kas parasti lietojams vai atrodas telpās.
pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi, no dažādiem viedokļiem atbilst, ir pilnīgi piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma vai tā daļu lietderīgo darbību, paredzēts darba veikšanai.
pēclietus Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc lietus.
krietns Tāds, kas samērā labi atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
pasauss Tāds, kas samērā maz pakļaujas jūtām. Tāds, kurā pavāji izpaužas jūtas. Samērā lietišķs.
dabisks Tāds, kas saskan ar lietu un parādību dabu, atbilst parastai, normālai notikumu attīstības gaitai. Likumsakarīgs, normāls.
lietisks Tāds, kas sastāv no lietām (1). Tāds, kas ir saistīts ar lietām (1).
pussauss Tāds, kas satur mazliet cukura (parasti par vīnu).
saimniecisks Tāds, kas spēj lietpratīgi veikt ar praktisko dzīvi saistītos darbus, pasākumus. Tāds, kas prot racionāli izmantot materiālās vērtības, naudas līdzekļus.
neražīgs Tāds, kas tiek izmantots nelietderīgi, tāds, kas nedod vajadzīgos rezultātus.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts. Tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu). Tāds, kas ātri nenolietojas.
spirgts Tāds, kas, būdams elpošanai derīgs, patīkami vēss, spēj izraisīt, nodrošināt aktīvu, pozitīvu psihisko un fizisko stāvokli (parasti par gaisu, veļu, lietu).
vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot izmantots, lietots, ir novecojis, kļuvis lietošanai nepiemērots, nederīgs.
vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem).
aizņemt Tāds, ko (lietotājs) ir aizņēmies.
biezs Tāds, ko grūti liet (par šķidrumu, masu). Pretstats: šķidrs.
pabiezs Tāds, ko ir pagrūti liet (par šķidrumu, masu). Pretstats: pašķidrs.
medikamentozs Tāds, ko izraisa medikamentu lietošana.
slaukāms Tāds, ko lieto (kā) slaucīšanai.
žāvējams Tāds, ko lieto (kā) žāvēšanai.
postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (par vārdu).
prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
elektrisks Tāds, ko lieto elektrības (2) pārvadei. Tāds, kas ir saistīts ar elektrības (2) pārvadi.
guļams Tāds, ko lieto gulēšanai.
pārsienams Tāds, ko lieto par pārsēju.
pieverba Tāds, ko lieto savienojumā ar verbu.
sēžams Tāds, ko lieto sēdēšanai; sēdams.
sēdams Tāds, ko lieto sēdēšanai. Sēžams.
šaujams Tāds, ko lieto šaušanai.
koplietošanas Tāds, ko lieto vairāki vai daudzi.
sirdsmīļš Tāds, ko lieto, izmanto ar sevišķu labpatiku.
neskarts Tāds, ko neviens nav izmantojis, lietojis, patērējis. Tāds, ar ko neviens nav rīkojies.
brīvs Tāds, ko pašlaik nelieto. Tāds, kas ir rezervē, krājumā.
bruņots Tāds, ko realizē ar kara darbību. Tāds, kur lieto ieročus.
iela Tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas (par apģērbu, apaviem u. tml.).
ēdams Tāds, ko var lietot uzturā.
pieejams Tāds, ko var saņemt, iegūt (parasti bez grūtībām) lietošanai, izmantošanai.
paslepens Tāds, ko veic, kas norisinās samērā, arī mazliet slepeni. Tāds, ko nemēdz izpaust citiem.
divpusējs Tāds, ko veido divas (lietojamas, izmantojamas) daļas, puses. Tāds, kas atrodas, noris abās pusēs.
trīspusējs Tāds, ko veido trīs (lietojamas, izmantojamas) daļas, elementi u. tml.
vienpusējs Tāds, ko veido viena (lietojama, izmantojama) puse. Tāds, kas atrodas, notiek vienā pusē.
lietains Tāds, kur līst lietus.
iegarens Tāds, kura garums ir mazliet lielāks nekā platums, tāds, kurš ir mazliet pagarināts.
metālietilpīgs Tāds, kurā ir izlietots samērā daudz metāla.
metālmazietilpīgs Tāds, kurā ir izlietots samērā maz metāla.
kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība.
sātīgs Tāds, kurā lieto pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta (par darbību, norisi).
vecs Tāds, kura lietošanas, derīguma termiņš ir beidzies (piemēram, par dokumentiem).
gluds Tāds, kurā lietoti atbilstoši izteiksmes līdzekļi (par valodu, stilu). Raits, viegli plūstošs (par runu).
mazvārdīgs Tāds, kurā lietots maz vārdu (par tekstu).
paraibs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi, nesaderīgi.
pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
trūcīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem.
iztamborēt Tamborējot izlietot (daudz vai visu).
puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi.
šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas strazda lieluma putns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi.
attaisnojums Tas (fakts, apstāklis), kas pierāda, pamato (kā) lietderīgumu, nepieciešamību, nozīmīgumu.
aizkari Tas (parasti lietus, mākoņi), kas ko aizsedz, padara nesaskatāmu.
gals Tas (parasti neliels gabals), kas palicis pāri pēc apstrādes, lietošanas (piemēram, griežot, dalot ko garenu).
slietenis Tas (piemēram, kārts, stabs), kas ir uzsliets vertikālā stāvoklī.
radikālists Tas, kam raksturīga radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
labs Tas, kas atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām (parasti drēbes, ēdieni). Arī labums.
atlikums Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, izdošanas) Pārpalikums.
pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri (parasti no kāda kopuma), nav izlietots, realizēts.
paliekas Tas, kas ir palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas un parasti vairs nav izmantojams.
intervents Tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
piesējs Tas, kas noder vai ko lieto (kā) piesiešanai.
apsējs Tas, kas noder vai ko lieto apsiešanai.
atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas u. tml. un parasti nav vairs lietojams.
slaukāms Tas, ko lieto (kā) slaucīšanai. Slauķis.
žāvējams Tas, ko lieto (kā) žāvēšanai.
sēža Tas, ko lieto sēdēšanai.
sēdams Tas, ko lieto sēdēšanai. Sēdeklis.
sēžams Tas, ko lieto sēdēšanai. Sēdeklis.
īpašums Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
manta Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības. Tas (lietu kopums), kas kādam pieder, uz ko kādam ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības. Īpašums (1).
pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu. Saglabāt.
zeltlija Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zelta lietus, zeltalietus.
zeltalietus Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zelta lietus, zeltlija.
Zelta lietus Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zeltalietus, zeltlija.
sierāboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm.
elektronika Tehnikas nozare, kas pētī elektriskās strāvas plūšanu caur vakuumu, gāzēm un pusvadītājiem, tās izmantošanu elektroniskajās ierīcēs, kā arī šādu ierīču lietošanas iespējas.
pirotehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar degošu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu, apkalpošanu.
biedruzīme Tehniska rakstuzīme (=), kas parasti lietota vārdu saistījuma parādīšanai.
rekuperācija Tehnoloģiskā procesā izlietotās enerģijas vai izlietotā materiāla dalās atjaunošana un izlietošana šajā pašā pro cesā.
solīt Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
pielikums Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu, atrodas aiz tā un saskan ar to locījumā, arī dzimtē un skaitlī.
apzīmētājs Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu.
lupata Tekstilrūpniecības atkritumi. Nolietotas drēbes.
sīkplastika Tēlniecības, lietišķās mākslas veids, kas ietver neliela apjoma darbu darināšanu. Šādu darbu darināšana.
kopkajīte Telpa uz karakuģa virsnieku kopīgai lietošanai brīvajā laikā.
tēraudlietuve Tērauda lietuve.
dzelzslietuve Tēraudlietuve.
tērēties Tērēt naudu, parasti nelietderīgi, vieglprātīgi.
plūdi Teritorijas pārplūšana, parasti ar palu ūdeņiem, lietus uzplūdienu ūdeņiem.
kostimērija Tērpu, apavu, rotas lietu kopums (parasti skatuves mākslā).
tēvvārds Tēva vārds (valodās, kur to lieto pēcteču personvārdu sastāvā).
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
salieties Tiekot lietam, arī plūstot, savienoties.
sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.
atgriezties Tiekot lietotam, kļūt neasam (par rīkiem, kam ir asmens).
padilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, arī neasākam (piemēram, par darbarīkiem).
sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
komerctiesa Tiesa tirdzniecības lietu un vekseļu izskatīšanai.
civiltiesa Tiesa, kas izskata civillietas.
krimināltiesa Tiesa, kas izskata krimināllietas.
karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Kara tiesa.
Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Karatiesa.
Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
civillieta Tiesas lieta civiltiesiskā procesā.
krimināllieta Tiesas lieta, kas saistīta ar noziegumu.
konkurss Tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku.
civilprocess Tiesāšanas kārtība civillietās.
servitūts Tiesība (ar noteiktiem ierobežojumiem) lietot cita īpašumu. Tiesība ierobežot īpašnieka rīcību.
abonements Tiesība sistemātiski lietot, izmantot.
Procesuālās tiesības Tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
Civilprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas sakarā ar jurisdikcijas realizēšanu civillietās.
noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku). Arī īre (1).
īre Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku).
miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesā nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā līdz 1940. gadam).
aplieties Tikt aplietam.
pārceļot Tikt ieviestam, pārņemtam, lietotam (kādā citā vietā).
nodegt Tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
aizstāt Tikt izlietotam kā vietā (par kvalitatīvākām mašīnām, piemērotākām vielām u. tml.).
nodegt Tikt izlietotam, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (par elektrisko strāvu).
iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
nostāties Tikt lietotam, atrasties (kādā teksta vietā) - par valodas vienībām.
nokalpot Tikt lietotam, izmantotam, būt noderīgam (visu laikposmu).
apsust Tikt mazliet apsutinātam (par ēdienu).
pamainīties Tikt mazliet, daļēji pārveidotam, pārmainītam.
nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam).
nolieties Tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti.
nolieties Tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti.
nodzerties Tikt notērētam alkoholisku dzērienu lietošanai (par naudu, mantu).
noplīst Tikt novalkātam tā, ka ir, kļūst caurumains, lietošanai nederīgs.
pārlieties Tikt pārlietam (citā traukā, tilpnē).
pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
izbeigties Tikt pilnīgi izlietotam, izmantotam (par pēdējo, atlikušo, arī par visu).
piešauties Tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
iztīt Tinot izlietot (daudz vai visu).
komerctiesības Tirdzniecības tiesības. Objektīvo, parasti valsts, normēto tiesisko normu kopums personām, lietām, tiesiskām attiecībām tirdzniecības jomā.
Krāmu tirgotājs Tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
Krāmu tirgotājs Tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
sīkumtirgus Tirgus, arī tirgus daļa, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī ar veciem, lietotiem priekšmetiem.
donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Itālijā (lieto vārda priekšā).
Pieklājības teicieni Tradicionāli teicieni, ko lieto sasveicinoties, pateicoties, uzrunājot kādu.
Pieklājības teicieni Tradicionāli teicieni, ko lieto sasveicinoties, pateicoties, uzrunājot kādu.
brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kas vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kartību.
Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
kapāt Triecoties (pret ko, piemēram, pret ķermeni, tā daļu), izraisīt sūrstošu sajūtu (par vēju, lietu, sniegu).
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu.
kapāt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (ko) - piemēram, par lietu, krusu.
pērt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) - piemēram, par lietu, krusu, arī vēju.
nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu.
iztriept Triepjot izlietot (daudz vai visu).
notrīt Trinot nodeldēt, nolietot.
dzimumzīme Tumšāks, parasti mazliet paaugstināts, plankums uz cilvēka.
Karotīna pasta, arī hlorofila karotīna pasta, arī karotīna hlorofila pasta Tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā). Skuju hlorofila pasta.
purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai. Attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. iml.
stāvēt Turēties gaisā, nemainot atrašanās vietu vai arī mainot to mazliet (parasti par putniem).
krājums Turpmākai lietošanai īpaši sagādāts materiālu vērtību kopums.
degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
akvalangisms Ūdenssporta veids - niršana un pārvietošanās zem ūdens, elpošanai lietojot akvalangu.
munīcija Uguns šaujamieroču (parasti kaujā lietojamais) šaujamais materiāls.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai.
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai.
palts Uz līdzenas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums. Laukums, ko klāj šāds šķidrums.
peļķe Uz plakanas virsmas izliets , sakrājies u. tml. šķidrums, laukums, ko klāj šāds šķidrums.
vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Arī kompozīcija.
kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakām teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā). Attiecīgais mācību priekšmets.
uzsvaidzināt Uzlabot, atjaunot (piemēram, krāsu, pulējumu), parasti mazliet.
uzlieties Uzliet (1) sev (ko).
Uzmest garu Uzliet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusi kārta uz (kā) virsmas.
uzlāsot Uzlīt, parasti mazliet (par lietu).
pataupīt Uzmanīgi lietojot, pagarināt (kā, parasti apģērba, apavu) izmantošanas laiku.
uzpūderēties Uzpūderēt savas ķermeņa daļas (parasti seju), parasti mazliet.
parakstīt Uzrakstīt un izsniegt recepti (medikamentu iegādei un lietošanai). Rakstveidā noteikt (ārstēšanas procedūras, arī analīzes).
Izvilkt sērkociņu(s) Uzraujot izlietot (parasti vairākus sērkociņus).
Izvilkt sērkociņu(s) Uzraujot izlietot (parasti vairākus) sērkociņus.
saslaucīt Uzslaucīt (izlijušu, izlietu šķidrumu).
uzmiglot Uzsmidzināt (par lietu).
uzsijāt Uzsmidzināt (par lietu).
pabriest Uzsūcot mitrumu, kļūt mazliet lielākam.
biete Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni. Šī auga sakne.
kālis Uzturā lietojams divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
veģetārisms Uztura režīms, kura pamatā ir augu produktu lietošana. Mācība par šādu uztura režīmu.
kavēt Vadīt, izmantot (laiku, laikposmu) nelietderīgi. Tērēt.
bikstīt Vairākkārt (mazliet) bīdīt (parasti ar ko asu, smailu).
nospēlēt Vairākkārt atskaņojot, nolietot (parasti skaņuplati).
rušināties Vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu.
pielocīt Vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas).
pabuknīt Vairākkārt mazliet iesist, pagrūst.
paklapēt Vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru).
paklapēt Vairākkārt mazliet uzsist (pa priekšmetu).
paklapēt Vairākkārt mazliet uzsist ar roku (piemēram, pa plecu, pa muguru).
pakšķināt Vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm).
izbikstīt Vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī).
izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt ogles (piemēram, krāsnī).
bakstīt Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst. Arī durstīt.
dzelstīt Vairākkārt skarot, asi kairināt (par vēju, sniegu, lietu u. tml.).
šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
laistīt Vairākkārt vai vairākos paņēmienos liet (šķidrumu).
bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā. Durklis.
iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās, arī viesības ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
vakcīnterapija Vakcīnu lietošana infekcijas slimību ārstēšanai.
izvalkāt Valkājot nolietot (drēbes, apavus). Novalkāt.
apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
Valsts valoda Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
Valsts valoda Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
Starpnacionālās saziņas valoda Valoda, ko lieto saziņai starp dažādām nācijām, tautībām, etniskām grupām daudznacionālā valstī.
žargons Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji. Arī slengs.
Zinātniskās valodas (arī zinātniskais) stils Valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam zinātniskos tekstos.
Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
tiesa Valsts orgāns, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas. Celtne, telpas, kur darbojas šāds valsts orgāns.
Prīžu tiesa Valsts tiesa, ko nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kuras rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
Prīžu tiesas Valsts tiesas, kuras nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kas rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu). Arī fiziska spēka lietojums (pret kādu). Arī vardarbība.
Biežuma vārdnīca Vārdnīca, kur vārdi grupēti atkarībā no to vārdlietojumu skaita tekstos.
Skaidrojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar, parasti definīciju veida, skaidrojumiem.
Skaidrojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar, parasti definīciju veida, skaidrojumiem.
šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda rupja, nepieklājīga vārda vai teiciena vietā.
termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu.
palīgvārds Vārds, ko lieto saistījumā ar citiem vārdiem (piemēram, šo vārdu analītisko formu veidošanā, modalitātes izteikšanai).
Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu. Lamu vārds.
profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
tabu Vārds, vārdu savienojums, kura lietojums ir ierobežots, piemēram, estētisku, ētisku apsvērumu, kādu aizspriedumu dēļ.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml. Attiecīgā grāmata.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
Aktīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs brīvi lieto.
Aktīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs brīvi lieto.
Pasīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto.
Pasīvais vārdu krājums Vārdu krājums, kuru runātājs zina un saprot, bet brīvi nelieto.
vārdlietojums Vārdu lietojums (tekstos, sazināšanās norisēs).
regresija Vārdu savienojumu lietojums pretējā kārtībā.
Baltās vārsmas Vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
Baltās vārsmas Vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
grabažas Veci, nolietoti priekšmeti (piemēram, mēbeles, darba rīki), to daļas.
vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
lupatlasis Vecu, nolietotu, nevajadzīgu priekšmetu (piemēram, lupatu) uzpircējs.
slietenis Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
kompostrēt Veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai.
galēt Veikt, padarīt, arī izlietot.
Ceļa vējš Vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas.
ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku. Pastiept.
Ne par ko Veltīgi, nelietderīgi.
Ne par ko Veltīgi, nelietderīgi.
atdot Veltīt, ziedot, izlietot (parasti nesavtīgi).
Bezpersonas (arī vienpersonas) verbs Verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju.
Bezpersonas verbs Verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju. Vienpersonas verbs.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
izvērpt Vērpjot izlietot (daudz vai visu).
pretalkohola Vērsts pret alkohola lietošanu.
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā). Saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt).
iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot. Ievadīt krāsu (piemēram, koksnē).
izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt. Nelietderīgi izlietot, izmantot.
plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt. Nelietderīgi lietot, izmantot. Arī žūpot.
noplenderēt Vieglprātīgi, nelietderīgi (parasti nodzerot) notērēt. Nelietderīgi izlietot, izmantot.
patēriņš Vielas, enerģijas izlietojums (kā) darbināšanai.
kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
intervencija Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervence (1).
intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervencija.
fenols Vienkāršākais no šiem savienojumiem (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā.
depozīts Vienlaicīgi kādā vietā zemē noglabātās senlietas.
lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (1).
lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (2).
antipods Viens no diviem kādā ziņā pretējiem, nesavienojamiem priekšmetiem, lietām, vielām.
variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml., kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
kalns Vieta, kas mazliet, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei. Uzkalns.
kapsēta Vieta, kur novieto nolietotas mašīnas, ierīces, iekārtas (parasti transportlīdzekļus).
Krāmu tirgus Vieta, kur privātpersonas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
Krāmu tirgus Vieta, kur privātpersonas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
dzertuve Vieta, kur var iegādāties un lietot alkoholiskus dzērienus. Arī krogs.
apiņi Vijīgs lakstaugs, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā.
izvīt Vijot izlietot (daudz vai visu).
Bezpriekšmetu darbība Vingrinājums skatuves mākslā - dažādu darbību veikšana, imitējot priekšmetu lietošanu.
ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus izlieto juvelierizstrādājumos.
deviņvīruspēks Vīrceļu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus lieto ārstniecībā.
ketaveja Vīriešu uzvalks ar mazliet pagarinātiem melniem svārkiem un melni pelēki svītrotām biksēm.
pūst Virzīt (ko, piemēram, lietu, sniegu) - par vēju.
šļakstīt Virzīt, piemēram, liet, mest (šķidru vielu, tās kopumu). Arī šļākt (1).
līt Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu). Būt nokrišņiem lietus veidā.
indukcija Vispārīgu atzinumu izsecināšana, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lietderība (1).
lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lietderība (2).
lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lietišķība (1).
lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Lietišķība (2).
lietojamība Vispārināta īpašība --> lietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietpratība Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietpratīgums Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Lietpratība.
nelietīgums Vispārināta īpašība --> nelietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nelietīgums Vispārināta īpašība --> nelietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība.
Vitamīnu terapija Vitamīnu preparātu lietošana ārstnieciskā un profilaktiskā nolūkā.
puszābaki Zābaki ar stulmiem, kas sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
padzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt mazliet, daļēji dzeltenam.
bālēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Kļūt gaišam vai gaišākam Balēt (1).
balēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Kļūt gaišam vai gaišākam.
kapzeķes Zeķes, kas sniedzas līdz potītes locītavai vai mazliet pāri tai. Īsās zeķes.
īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
izzelēt Zelējot izlietot (daudz vai visu).
atašejs Zemākais diplomātiskais rangs ārlietu resorā. Šāda ranga diplomāts.
Arheoloģiskie izrakumi Zemē vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšanas veids.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, kad laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi daļu (parasti pusi) ražas atdeva zemes īpašniekam.
stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā. Arī apmešanās vieta, neliels miteklis.
izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
izziest Ziežot izlietot (daudz vai visu).
saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā. Ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
zilums Zilu krāsvielu maisījums, ko parasti lieto veļas zilināšanai.
izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
mets Zīmējums, pēc kura veido (piemēram, skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus).
farmakoloģija Zinātne par ārstniecības vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu, jaunu ārstniecības līdzekļu radīšanu.
balneoloģija Zinātne par ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un dūņām, par to lietošanu terapijā. Attiecīgā kurortoloģijas nozare.
agroķīmija Zinātne par augu uzturvielām, to apriti un racionālu lietošanu.
farmācija Zinātnes nozaru komplekss, kas aptver medicīnā un veterinārijā lietojamo ārstniecības līdzekļu un preparātu iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu, izsniegšanu.
pierādījums Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
rēdes Zirglietas, arī iejūgs, aizjūgs (1).
Krastu čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti, kurš ligzdo stāvos krastos.
čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti.
krauklis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi.
pleikot Žūpot. Arī nelietderīgi šķērdēt.
apžūt Žūstot kļūt mazliet sausākam.

liet citās vārdnīcās:

Tēzaurs

liet

MLVV

liet

MEV

liêt