pagāzt
pagāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu; trans.
1.Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
PiemēriPagāzt sili uz sāniem.
- Pagāzt sili uz sāniem.
- Tēvs pagāza [bērza sulu] spaini un teica: «Pagaršo nu!»
- Pagāz mucu uz priekšu!
1.1.Neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup).
PiemēriPagāzt salmus no kūtsaugšas zemē.
- Pagāzt salmus no kūtsaugšas zemē.
1.2.Pazāģēt, pacirst (kokus).
PiemēriPagāzt dažus kokus malkai.
- Pagāzt dažus kokus malkai.
2.Apgāzt, nogāzt (zemē).
PiemēriIeejot bars skolēnu mūs gandrīz pagāž, kuri mums ar joni drāžas pretī.
- Ieejot bars skolēnu mūs gandrīz pagāž, kuri mums ar joni drāžas pretī.
- Pieskrēja arī zostēviņš, pagāza mani gar zemi un ilgi mani dauzīja saviem spārniem un knābāja.
Avoti: 6-1. sējums