paglabāt
paglabāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas. Arī pataupīt1.
Piemēri..raugs bij iebāzts krūzē un ielaists akā pie alus mucām.., citur nekur tādu mantu nevarēja paglabāt, ja saskābst, tad visi pīrāgi pagalam.
- ..raugs bij iebāzts krūzē un ielaists akā pie alus mucām.., citur nekur tādu mantu nevarēja paglabāt, ja saskābst, tad visi pīrāgi pagalam.
- Maija: Viņš ir apēdis manu sviestmaizi.. Es to devu viņam paglabāt, un viņš viņu ir apēdis.
- ..Salenieks.. neatbildēja sievai, vai paēdis ciemā, vai ēdienu paglabāt vēlākai stundai.
1.1.Saglabāt.
PiemēriTaisni neticami, kā Osiene paglabājusi savu jauno skaisto balsi..
- Taisni neticami, kā Osiene paglabājusi savu jauno skaisto balsi..
2.Noglabāt, paslēpt.
Piemēri..Drēģis bailīgi piespiež roku kabatai, kurā paglabāta tikko saņemtā aploksne ar prēmiju.
- ..Drēģis bailīgi piespiež roku kabatai, kurā paglabāta tikko saņemtā aploksne ar prēmiju.
- Ziņojumu dzeltenajā ādas mapē paglabājis, Rentnieks gāja pie Andrupa.
- pārn. Tajās [sievietes] plaukstās paglabāts maigums - tev. Man. Mums.
3.Apbedīt.
PiemēriPaglabājām Ēvaldu [kritušo] turpat tuvumā, mežmalā. Mazām lāpstiņām izrakām kapu.
- Paglabājām Ēvaldu [kritušo] turpat tuvumā, mežmalā. Mazām lāpstiņām izrakām kapu.
- Paglabājām viņu un vēlāk arī viņas māti. Tā nu esam palikuši ar mazo Ilgu divi vien.
Avoti: 6-1. sējums