paglabāt

paglabāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.

1.Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas. Arī pataupīt₁.

Piemēri..raugs bij iebāzts krūzē un ielaists akā pie alus mucām.., citur nekur tādu mantu nevarēja paglabāt, ja saskābst, tad visi pīrāgi pagalam.

PiemēriTaisni neticami, kā Osiene paglabājusi savu jauno skaisto balsi..

2.Noglabāt, paslēpt.

Piemēri..Drēģis bailīgi piespiež roku kabatai, kurā paglabāta tikko saņemtā aploksne ar prēmiju.

PiemēriPaglabājām Ēvaldu [kritušo] turpat tuvumā, mežmalā. Mazām lāpstiņām izrakām kapu.

4.novec. Paauklēt.

PiemēriApņēmies paglabāt bērnu.

Avoti: 6-1. sējums