Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pataupīt
pataupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu. Saglabāt.
PiemēriPataupīt naudu priekšdienām.
  • Pataupīt naudu priekšdienām.
  • Pati lielākā sensācija.. tiek pataupīta uz beigām... Papuass ar garu dakšu pabiksta guļošo [krokodilu].
  • ..divas reizes tu vari pārvērsties, par ko vien gribi, bet trešo reizi pataupi, lai atkal pārvērstos par cilvēku.
  • ..viņš [kaķis] taču zināja, ka šis cilvēks nekad tukšā nepārnāca un kāda zivtiņa vienmēr bija pataupīta arī viņam..
1.1.Uzmanīgi lietojot, pagarināt (kā, parasti apģērba, apavu) izmantošanas laiku.
PiemēriPataupīt jauno mēteli.
  • Pataupīt jauno mēteli.
  • Lai pataupītu savas brūnās kurpes, Ieva nesa tās līdz lielceļam rokā.
2.Taupot neizmantot, saglabāt (piemēram, fiziskos spēkus).
PiemēriPataupīt spēkus skrējiena beigām.
  • Pataupīt spēkus skrējiena beigām.
Avoti: 6-1. sējums