patecēt1
patecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrans.
1.Tekot, plūstot pavirzīties (piemēram, par šķidrumu, straumi).
PiemēriŪdens patek no krāna.
- Ūdens patek no krāna.
2.Paiet (par laiku, laikposmu).
PiemēriGarie vakari patecēja ātri..
- Garie vakari patecēja ātri..
- Vasara, ļoti sausa un karsta, patecēja, pienāca velgais rudens..
- Labs laika sprīdis atkal patecējis - būs jau apaļi divdesmit gadi aiz muguras.
Avoti: 6-1. sējums