Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
patecēt1
patecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrans.
1.Tekot, plūstot pavirzīties (piemēram, par šķidrumu, straumi).
PiemēriŪdens patek no krāna.
2.Paiet (par laiku, laikposmu).
PiemēriGarie vakari patecēja ātri..
Avoti: 6-1. sējums