pateicīgs
pateicīgs -ais; s. -a, -ā
pateicīgi apst.
1.Tāds, kas izjūt, izrāda pateicību (par ko).
Piemēri«..būšu līdz dvēseles dziļumiem pateicīgs par katru pastmarku, ko atsūtīsiet manai meitiņai..»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriMazie ēda pankūkas, dzēra aveņu tēju un pateicīgām acīm uzlūkoja salīkušo māmiņu, kas kaut kā atgādināja viņu vecomāti.
2.Tāds, kas attaisno ieguldītos līdzekļus, patērēto darbu, laiku. Tāds, kas ļauj gaidīt labus rezultātus.
PiemēriPateicīga loma.
Avoti: 6-1. sējums